7. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam un 106. panta pirmajam teikumam.

Dienests Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un

Ieslodzījuma vietu pārvaldē esot valsts dienests, proti, dienests

valsts radītā amatā publisko tiesību jomā, kuru pilda persona,

kam noteikti īpaši pienākumi.

Noteikumu Nr. 810 1. pielikumā ietvertais Iekšlietu

ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes

amatu katalogs esot iestādes tiešo funkciju veikšanā iesaistīto

amatu sistematizēts apkopojums, kurā citstarp noteiktas

konkrētiem amatiem atbilstošas augstākās speciālās dienesta

pakāpes. Savukārt tas, ka Koledžas direktora amats ir

amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi amats, izrietot no

Dienesta gaitas likuma 9. panta trešās daļas, kas paredzot, ka

koledžas vadītāju amatā ieceļ tās iestādes vadītājs, kuras

padotībā atrodas koledža. Tādējādi tas, ka Koledžas direktora

amata pienākumu izpilde ir valsts dienesta veids, esot

likumdevēja izšķiršanās rezultāts. Turklāt no Ministru kabineta

apstiprinātās koncepcijas, kas izstrādāta Pieteikuma iesniedzēja

norādītās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatu reformas

ietvaros, izrietot, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu

vadošie amati ir saglabājami kā amatpersonu ar speciālajām

dienesta pakāpēm amati. Tādējādi Ministru kabinets neesot

pārkāpis tam likumā noteiktā pilnvarojuma robežas, nosakot, ka

Koledžas direktora amats ir amatpersonas ar speciālo dienesta

pakāpi amats. Valsts kontrole savas darbības ietvaros esot

secinājusi, ka Koledžas direktora amats par tādu amatu, ko var

ieņemt uz darba līguma pamata nodarbināta persona, noteikts

prettiesiski.

Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 35.1 pantā

esot noteikts, ka amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi ir

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona, kura saskaņā

ar amata pienākumiem veic šajā likumā un citos normatīvajos aktos

paredzētos ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas vai civilās

aizsardzības pasākumus un kurai piešķirta speciālā dienesta

pakāpe. Taču ar vārdiem "veic pasākumus" neesot

jāsaprot vien tieša iesaiste ugunsdzēsības un glābšanas darbos,

bet arī Koledžas direktora valsts dienesta ietvaros veicamā

attiecīgo pasākumu nodrošināšana. Fiziskā un psiholoģiskā

sagatavotība esot vispārējas dienestam Iekšlietu ministrijas

sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē izvirzītas

prasības, kas diferencētas atkarībā no dzimuma, vecuma un amata.

Personas fiziskā sagatavotība netiekot vērtēta, lemjot par

kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanu. Speciālā dienesta pakāpe

apliecinot amatpersonas statusu, jo tās piešķiršana esot atkarīga

no amatpersonas izglītības, izdienas ilguma un pienākumu izpildes

kvalitātes.

Apstrīdētā norma ierobežojot Satversmes 106. panta pirmajā

teikumā ietvertās personas pamattiesības. Šis pamattiesību

ierobežojums esot noteikts ar normatīvajos aktos noteiktā kārtībā

pieņemtu normu, Ministru kabinetam rīkojoties tam likumā noteiktā

pilnvarojuma ietvaros. Pamattiesību ierobežojumam esot leģitīms

mērķis - sabiedrības drošības aizsardzība un Dienesta stabila un

efektīva darbība. Šis mērķis tiekot sasniegts, nodrošinot

kompetentu un zinošu Koledžas personālu ar atbilstošu pieredzi un

prasmēm, kas spēj pienācīgi sagatavot Koledžas kadetus

profesionālajam dienestam. Apstrīdētajā normā ietvertais

pamattiesību ierobežojums esot piemērots šā leģitīmā mērķa

sasniegšanai, jo speciālā dienesta pakāpe pēc būtības apliecinot

to, ka amatpersonai ir atbilstoša izglītība, pieredze un prasmes.

Ņemot vērā valsts dienesta attiecību raksturu, likumdevēja

rīcības brīvību, lemjot par valsts dienestā esošo personu

tiesībām un pienākumiem, kā arī Dienesta gaitas likuma

regulējumu, kas ļauj nepieciešamības gadījumā atgriezt atvaļinātu

amatpersonu dienestā, varot atzīt, ka šis pamattiesību

ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētā norma nepārkāpj Satversmes

106. panta pirmo teikumu.

Amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm neesot

salīdzināmas ar nodarbinātajiem, kuriem piemērojamas Darba likuma

normas. Konkrētajā gadījumā personas, kas atrodas vienādos un

savstarpēji salīdzināmos apstākļos, esot Iekšlietu ministrijas

sistēmas koledžu direktori. Visu šo koledžu direktoru amati esot

amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amati. Tādējādi ar

apstrīdēto normu neesot pārkāpts arī Satversmes 91. panta pirmajā

teikumā ietvertais tiesiskās vienlīdzības princips.