9. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras docents

Dr. iur. Edvīns Danovskis - norāda, ka valsts dienesta

attiecības ir īpašs nodarbinātības attiecību veids, kas atšķiras

no darba tiesiskajām attiecībām ar to, ka valsts dienesta

attiecības tiek nodibinātas un izbeigtas ar administratīvo aktu

un valstij ir plašas iespējas vienpusēji noteikt ar dienesta

gaitu saistītus jautājumus. Valsts dienestā nodarbinātās personas

veicot valsts uzdevumus un savu pienākumu izpildē lietojot valsts

varu.

Izskatāmajā lietā esot būtiski ņemt vērā Dienesta gaitas

likuma pieņemšanas apstākļus. Vēsturiski amatpersonas ar speciālo

dienesta pakāpi dienesta tiesiskais regulējums esot atvasināts no

Valsts civildienesta likumā ietvertā ierēdņu funkciju tiesiskā

regulējuma. Laika gaitā atšķirības starp vispārējā civildienesta

ierēdņa un amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi dienesta

gaitas regulējumu esot pieaugušas, un tāpēc esot pieņemts

Dienesta gaitas likums, radot jaunu, patstāvīgu dienesta

regulējumu. Tādējādi amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm

esot salīdzināmas ar valsts civildienesta ierēdņiem. Starp šīm

amatpersonu grupām gan esot diezgan būtiskas atšķirības, taču

abas grupas vienojot tas, ka visām šīm amatpersonām ir tiesības

īstenot valsts varu.

Dienesta gaitas likumā neesot noteikti tādi precīzi kritēriji,

kas ļautu pēc amata funkcijām nošķirt amatpersonas ar speciālajām

dienesta pakāpēm no citiem attiecīgajās iestādēs nodarbinātajiem.

Šis Dienesta gaitas likuma trūkums laika gaitā novedis pie tā, ka

dienesta pakāpes tika piešķirtas tādiem nodarbinātajiem, kuru

pienākumi nebija saistīti ar valsts varas izlietošanu. Taču jau

kopš Dienesta gaitas likuma pieņemšanas no tā normām nepārprotami

izrietot tas, ka Koledžas direktora amats ietilpst Iekšlietu

ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes

dDienesta sistēmā un to var ieņemt vienīgi amatpersona ar

speciālo dienesta pakāpi. Ar juridiskiem argumentiem neesot

iespējams izskaidrot to, kādēļ Koledžas direktora amats 2011.

gadā tika pārveidots par tādu amatu, ko var ieņemt uz darba

līguma pamata nodarbināta persona.

Fiziskās sagatavotības nozīme amatpersonai ar speciālo

dienesta pakāpi esot atkarīga no ieņemamā amata. Amatpersonai

pakāpeniski iegūstot arvien augstāku dienesta pakāpi un amatu,

fiziskās sagatavotības nozīme samazinoties gan dabisku iemeslu

dēļ, gan arī tādēļ, ka amatpersonai tiek uzticēti augstākas

atbildības un sarežģītības pakāpes uzdevumi. Tādējādi

nepieciešamību pēc fiziskās sagatavotības pakāpeniski aizstājot

tādas kvalitātes kā pieredze un kvalifikācija. Saskaņā ar

Dienesta gaitas likumu augstākos amatus dienesta sistēmā varot

ieņemt tikai tādas personas, kuru izaugsme dienesta ietvaros

bijusi pakāpeniska, ilgstoša un augšupvērsta. Lai gan Iekšlietu

ministrijas sistēmas iestāžu vadītāji veicot daudzas ierēdņiem

raksturīgas funkcijas, būtiska nozīme šo iestāžu vadīšanā esot

vadītāja autoritātei un sistēmas pārzināšanai, ko varot panākt

tikai ilgstošas un pakāpeniskas karjeras ceļā. Tādējādi no likuma

izrietošā prasība, ka Koledžas direktoram jābūt amatpersonai ar

speciālo dienesta pakāpi, varot būt racionāli izskaidrojama un

pamatota.

Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 35.1 pantā

norādīto pasākumu veikšana aptverot ne tikai tiešu dalību

ugunsgrēku dzēšanā, bet arī organizatorisko darbu šo pasākumu

sistēmas vadībā. Dienesta vadība tāpat kā Koledžas vadība un ar

to saistītā iestāžu veiktspēja un darbības nepārtrauktība esot

nesaraujami saistīta ar ugunsdrošības un civilās aizsardzības

pasākumu institucionālās sistēmas vadību. Arī tad, ja Koledža

nebūtu ietverta Dienesta gaitas likumā paredzētajā sistēmā, tās

direktora amatu nevarētu ieņemt uz darba līguma pamata

nodarbināta persona, jo tādā gadījumā šis amats būtu uzskatāms

par ierēdņa amatu.

No Satversmes 101. panta neizrietot valsts pienākums paredzēt

īpašu valsts dienesta tiesisko režīmu. Tomēr esot jāņem vērā

Latvijas tiesību sistēmā ietvertais princips, ka vismaz tiešajā

valsts pārvaldē nodarbinātie, kuru amata pienākumi ir saistīti ar

valsts varas īstenošanu, tiek nodarbināti valsts dienesta, nevis

darba tiesisko attiecību ietvaros. Tādējādi arī Koledžas

direktora amata piederība valsts dienestam un it sevišķi Dienesta

gaitas likumā ietvertajai sistēmai esot likumsakarīga un

pamatota.