8. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 1. punktu tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai pēc pieteikuma iesniedzēja rakstveida lūguma.

Savukārt likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka

tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai tad,

ja apstrīdētais akts ir zaudējis spēku.

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmā daļa ir vērsta uz to,

lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju (sal. sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 12. jūnija lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007‑06‑03 11.2. punktu).

Tomēr minētajā pantā noteiktais dod Satversmes tiesai tiesības

izbeigt tiesvedību lietā, bet neparedz pienākumu to darīt. Proti,

atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams tiesvedību lietā

turpināt, lai novērstu radušos personas pamattiesību aizskārumu

vai būtisku sabiedrības interešu apdraudējumu. Tāpat, izlemjot

jautājumu par nepieciešamību turpināt tiesvedību, jāņem vērā arī

attiecīgajā lietā izvērtējamā tiesību jautājuma konstitucionālā

nozīme (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 18.

februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2021-10-03

13.3. punktu).

Tādējādi Satversmes tiesa pārbaudīs, vai pastāv apstākļi, kas

prasa tiesvedību turpināt.

9. 2023. gada 17. februāra iesniegumā un 2023. gada 7.

marta iesniegumā ir pausts viedoklis par atsevišķu Saistošo

noteikumu Nr. 103 normu iespējamo neatbilstību normatīvo aktu

prasībām, kas esot pamats tiesvedības turpināšanai.

Izskatāmā lieta ir ierosināta par Apstrīdētā rīkojuma, nevis

par cita akta - Saistošo noteikumu Nr. 103 - tiesiskumu. No

Apstrīdētā rīkojuma izriet, ka vairākas personas atbilstoši

Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta pirmajai daļai

ir vērsušās ar iesniegumu Ministrijā un norādījušas uz atsevišķām

Saistošo noteikumu Nr. 103 neatbilstībām normatīvo aktu prasībām.

Tomēr šīs personas nav izmantojušas minētā likuma 27. panta

ceturtajā daļā ietvertās tiesības vērsties Satversmes tiesā.

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.3 panta

otrajai daļai pieteikumu par vietējās pašvaldības teritorijas

plānojumu vai lokālplānojumu Satversmes tiesai var iesniegt sešu

mēnešu laikā pēc attiecīgo saistošo noteikumu spēkā stāšanās

dienas.

Saistošie noteikumi Nr. 103 stājās spēkā 2021. gada 22.

decembrī. Ar Apstrīdētā rīkojuma izdošanu Saistošo noteikumu Nr.

103 darbība tika apturēta. Savukārt ar Atcelšanas rīkojumu tika

atcelts Apstrīdētais rīkojums, un tādējādi Saistošo noteikumu Nr.

103 darbība atjaunojās. Kopš Saistošo noteikumu Nr. 103 spēkā

stāšanās dienas ir pagājuši vairāk nekā seši mēneši, taču ir

bijis arī laika posms, kurā šo noteikumu darbība bija

apturēta.

Satversmes tiesas likuma 19.3 panta otrajā daļā

likumdevējs ir noteicis termiņu pieteikuma iesniegšanai, bet nav

noregulējis tādu tiesisko situāciju, kad rīkojumu par teritorijas

plānojuma darbības apturēšanu ministrs vēlāk atceļ. Tātad, lai

nodrošinātu to personu tiesību aizsardzību, kuras Teritorijas

attīstības plānošanas likuma 27. pantā noteiktajā kārtībā ir

vērsušās Ministrijā, tām būtu saglabājamas tiesības vērsties

Satversmes tiesā. Proti, pārbaudot, vai sešu mēnešu termiņš ir

ievērots, uzskatāms, ka, apturot Saistošo noteikumu Nr. 103

darbību, vienlaikus ir apturēts arī konstitucionālās sūdzības

iesniegšanai noteiktā sešu mēnešu termiņa skaitījums.

Ievērojot šādus apstākļus, Satversmes tiesai šobrīd nav pamata

konstatēt, ka personām, kuras Teritorijas attīstības plānošanas

likuma 27. pantā noteiktajā kārtībā ir vērsušās Ministrijā,

nebūtu iespējams vērsties tiesā savu pamattiesību aizskāruma

novēršanai. Turklāt, vērtējot nepieciešamību turpināt tiesvedību,

Satversmes tiesa nav konstatējusi nedz būtisku sabiedrības

interešu apdraudējumu, nedz arī attiecīgajā lietā izvērtējamā

tiesību jautājuma konstitucionālo nozīmi.

Tādējādi, ņemot vērā to, ka Apstrīdētais rīkojums ir zaudējis

spēku, dispozivitātes principu un Pieteikuma iesniedzējas

izteikto lūgumu par tiesvedības izbeigšanu, kā arī to, ka

nepastāv apstākļi, kuru dēļ tiesvedība lietā būtu turpināma,

Satversmes tiesa atzīst, ka lietā ir pamats izbeigt

tiesvedību.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu, Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā Nr.

2022-25-05 "Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministra 2022. gada 22. marta rīkojuma Nr. 1-2/2224 "Par

Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošo noteikumu Nr. 103

"Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie

noteikumi" darbības apturēšanu" atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes 1. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību

hartas 4. panta ceturtajai daļai un 8. pantam, likuma "Par

pašvaldībām" 49. panta pirmajai daļai un Teritorijas

attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai".

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīcības sēdes priekšsēdētājs A.

Laviņš