3. pants

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5.

punkts paredz, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja pasludināts

spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu.

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmā daļa ir vērsta uz to,

lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes

tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs

nepastāv (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 12. jūnija lēmuma

par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-06-03 11.2.

punktu).

Spriedumā lietā Nr. 2009-76-01 tika atzīts, ka aizskārums ir

radīts ne tikai konstitucionālās sūdzības iesniedzējam, bet

visiem attiecīgās izdienas pensijas saņēmējiem, uz kuriem

apstrīdētā norma attiecas. Tāpēc apstrīdētā norma ir atzīstama

par spēku zaudējušu no tās pieņemšanas brīža attiecībā uz visiem

attiecīgās izdienas pensijas saņēmējiem, kurus tā skar (sk.

Satversmes tiesas 2010. gada 31. marta sprieduma lietā Nr.

2009-76-01 7. punktu).

Tātad ar spriedumu lietā Nr. 2009-76-01 Satversmes tiesa jau

ir novērsusi strīdu, kas pastāv arī lietā Nr. 2010-10-01 un lietā

Nr. 2010-13-01.

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 5. punktu, Satversmes tiesa

n o l ē m a:

izbeigt tiesvedību:

1) lietā Nr. 2010-10-01 "Par likuma "Par izdienas pensijām

Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām

dienesta pakāpēm" pārejas noteikumu 20. punkta atbilstību

Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam", kas ierosināta

pēc Ārijas Meikališas konstitucionālās sūdzības;

2) lietā Nr. 2010-13-01 "Par likuma "Par izdienas pensijām

Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām

dienesta pakāpēm" pārejas noteikumu 20. punkta atbilstību

Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam", kas ierosināta

pēc Ilgoņa Heinacka konstitucionālās sūdzības.

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīcības sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris