3. pants

Konkrētie tirgi

[7] Saskaņā ar KL 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus -

noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras

var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū,

ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru,

preču pazīmes un lietošanas īpašības.

[8] Pēc Ziņojumā sniegtās informācijas Madara apvienošanās

rezultātā īpašumā iegūtos aktīvus un iegūtās aktīvu izmantošanas

tiesības plāno izmantot pārtikas un plaša patēriņa preču

mazumtirdzniecībā. Tāpēc Lietas izpētes gaitā tiks detalizētāk

analizēts ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus

lielveikalu vidē, jo apvienošanās rezultātā iegūtās aktīvu

izmantošanas tiesības izpaudīsies kā Madara mazumtirdzniecības

veikalu atvēršana, kas palielinās Madara tirgus daļu šajā

konkrētajā tirgū.

[9] KP secina, ka konkrētais mazumtirdzniecības tirgus ir

nosakāms atbilstoši iestādes un Eiropas Komisijas

praksei.1 Tā, MAXIMA/Mahrix2 tirgus

dalībnieku apvienošanās lietā, KP secināja, ka SIA "MAXIMA

Latvija" darbojas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības

tirgū lielveikalu vidē. Līdzīgu secinājumu KP ir izdarījusi arī

attiecībā uz SIA "RIMI Latvia"3. Ievērojot

noteikto, pamatojoties uz KL 1.panta 5.punktu, šīs lietas

ietvaros konkrētais preces tirgus tiek noteikts kā ikdienas

patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē, kur uz

šo brīdi darbojas Madara4 un BAF.

[10] Lai noteiktu minētā konkrētā preču tirgus ģeogrāfiskās

robežas, tiek ņemtas vērā gan piegādes puses, gan arī patēriņa

puses raksturīgākās pazīmes. KP iepriekš izskatītajās

apvienošanās lietās, kas saistītas ar ikdienas patēriņa preču

mazumtirdzniecību, ir secinājusi, ka tirgus ģeogrāfiskās robežas

ir lokālas, jo patērētāji, lai iepirktos, veic ierobežotu

attālumu. Ikdienas patēriņa preču iegāde notiek vietās, kur

norisinās patērētāju galvenās aktivitātes (mājas, darbavietas

tuvums). Vienlaikus, ņemot vērā vairākās Eiropas Komisijas lietās

noteikto pieeju, piemēram, lietā Kesko/ICA/JV, izdarāms

secinājums, ka ģeogrāfiskais tirgus esošajā gadījumā saskaņā ar

KL 1.panta 3.punktu nosakāms kā teritorija, kas patērētājiem

sasniedzama, braucot ar automašīnu aptuveni līdz 30 minūtēm.

Saskaņā ar KL 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

ir "ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi

konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus

dalībniekiem un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

teritorijām".

[11] Lietā faktiskā koncentrācija notiek divu pagastu

teritorijās, t.i., Palsmanes un Variņu pagastu teritorijās, kas

atrodas Smiltenes novadā. Šo pagastu iedzīvotājiem salīdzinoši

netālu, aptuveni, 25 km attālumā atrodas Smiltenes pilsēta.

Tādējādi šie pagasti atrodas vienā konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū

ar Smiltenes pilsētas teritoriju, t.i. Smiltenes novadā.

[12] Lietas izpētes laikā, izvērtējot faktisko situāciju, tika

secināts, ka braucot ar automašīnu aptuveni līdz 30 minūtēm, no

Palsmanes vai Variņu pagasta ir sasniedzama Smiltenes pilsēta, tā

ir sasniedzama arī, izmantojot sabiedrisko transportu. Līdz ar to

tie iedzīvotāji, kuriem tas ir iespējams, var veikt iepirkumus

Smiltenes pilsētā.

Ievērojot minēto, atbilstoši KL 1.panta 3.punktam konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus ir Smiltenes novads, kurā ietilpst arī

Smiltenes pilsētas teritorija.

Atbilstoši KL 1.panta 4.punktam konkrētais tirgus ir ikdienas

patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē

Smiltenes novada teritorijā.

[13] Tāpat Lietā kā konkrēto tirgu ir iespējams definēt dažādu

preču iepirkuma tirgu, taču, tā kā konkrētais apvienošanās

darījums būtiski nepalielinās Madara ietekmi šajā tirgū, tad

konkrētajā Lietā šis tirgus netiek definēts un izvērtēts.