2. pants

Mērķa sabiedrības

7 SIA "ELEKTRONIKA-SERVISS" (turpmāk - Elektronika

serviss) ir Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību

ar vienoto reģistrācijas Nr. 40103039303. Elektronika serviss

pamatdarbības veidi ir mazās un lielās sadzīves tehnikas,

televizoru, audio un video tehnikas, foto un video kameru, sporta

un dārza tehnikas, atsevišķas profesionālās tehnikas, kā arī

mobilo telefonu, planšetdatoru, portatīvo datoru un monitoru

garantijas un pēc garantijas remonta, tostarp diagnostikas un

apkopes pakalpojumi, kā arī jaunu elektroierīču instalācijas

pakalpojumi mazumtirgotājiem un rezerves daļu un aksesuāru

mazumtirdzniecība.

8 SIA "ServiceNet LV" (turpmāk - ServiceNet LV) ir

Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto

reģistrācijas Nr. 40003464238. ServiceNet LV pamatdarbības veidi

ir IT un sakaru iekārtu - galda datoru, planšetdatoru, portatīvo

datoru, serveru, printeru, viedtālruņu, monitoru, televizoru,

audio un video tehnikas, foto un video kameru, projektoru, GPS un

video reģistratoru, kā arī dažādu minēto elektroierīču aksesuāru

un perifērijas iekārtu garantijas un pēc garantijas remonta,

tostarp diagnostikas un apkopes pakalpojumi, kā arī IT un sakaru

iekārtu rezerves daļu un aksesuāru mazumtirdzniecība.

9 AS "Speleta" (turpmāk - Speleta) ir Igaunijā

reģistrēta akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr.

10073508, kuras pamatdarbības veidi ir sadzīves tehnikas remonts,

energosistēmu ražošana un tirdzniecība, kā arī elektronisko

komponenšu, tostarp kabeļi, releji tirdzniecība.

10 OÜ "ServiceNet EE" (turpmāk - ServiceNet EE) ir

Igaunijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto

reģistrācijas Nr. 14614208, kuras pamatdarbības veidi ir IT un

sakaru iekārtu, galda datoru, planšetdatoru, portatīvo datoru,

serveru, skeneru, dažādu datu nesēju, tīkla iekārtu, UPS,

printeru, viedtālruņu, monitoru, televizoru, audio un video

tehnikas, foto un video kameru, projektoru, GPS un video

reģistratoru, kā arī dažādu minēto elektroierīču aksesuāru un

perifērijas iekārtu garantijas un pēc garantijas remonta, tostarp

diagnostikas un apkopes pakalpojumi, kā arī IT un sakaru iekārtu

rezerves daļu un aksesuāru mazumtirdzniecība.

II APVIENOŠANĀS VEIDS

11 15.07.2022. LMT grupas sabiedrība LMTRL un SIA "AT

Holding" noslēdza daļu pirkuma līgumu (angļu val. Share

Purchase Agreement relating to shares in SIA

"Elektronika-Serviss", SIA "ServiceNet LV",

Speleta AS and ServiceNet EE OÜ) par Elektronika-Serviss,

ServiceNet LV, Speleta un ServiceNet EE (turpmāk kopā - Mērķa

sabiedrības) daļām/akcijām (turpmāk - Pirkuma līgums). Pirkuma

līguma rezultātā LMTRL iegūs īpašumā 100% Mērķa sabiedrību

pamatkapitālu un līdz ar to arī vienpersonisku izšķirošu ietekmi

pār Mērķa sabiedrībām pēc tam, kad tiks pabeigta Mērķa sabiedrību

reorganizācija.

12 Atbilstoši KL 15. panta pirmās daļas 3. punkta noteikumiem

tirgus dalībnieku apvienošanās ir tāds stāvoklis, kad viens

tirgus dalībnieks iegūst tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār

citu tirgus dalībnieku. Ņemot vērā minēto, paziņotā apvienošanās

ir uzskatāma par apvienošanos KL 15. panta pirmās daļas 3. punkta

izpratnē, kad viens tirgus dalībnieks iegūst tiešu vai netiešu

izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku.

III ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

IESTĀDĒ

13 KP 27.10.2022. saņemts LMT Ziņojums un 01.11.2022. Ziņojuma

papildinājumi par tirgus dalībnieku apvienošanos, LMT iegūstot

vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Mērķa sabiedrībām. Ziņojums

atbilda Noteikumu Nr. 800 prasībām, tādējādi atbilstoši Noteikumu

Nr. 800 4. punktam Ziņojuma saņemšanas diena KP ir 01.11.2022.,

kad arī uzsākta apvienošanās lietas Nr. KL\2.2-4.1\22\15

"Par SIA "Latvijas Mobilais Telefons"

vienpersoniskas izšķirošas ietekmes iegūšanu pār SIA

"ELEKTRONIKA-SERVISS", SIA "ServiceNet LV",

AS "Speleta" un OÜ "ServiceNet EE""

(turpmāk - Lieta) izpēte.

14 Pamatojoties uz KL 16. panta pirmo daļu, KP 28.11.2023.

nolēma uzsākt papildu izpēti Lietā.

IV KONKRĒTIE TIRGI UN APVIENOŠANĀS

REZULTĀTĀ IETEKMĒTIE TIRGI

15 Saskaņā ar KL 1. panta 4. punktu "konkrētais tirgus

- konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar

konkrēto ģeogrāfisko tirgu". KL 1. panta 5. punkts

nosaka, ka "konkrētās preces tirgus - noteiktas preces

tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt ar

šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

pieprasījum un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

un lietošanas īpašības". Savukārt KL 1. panta 3. punkts

nosaka, ka "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus

dalībniekiem".

16 Atbilstoši Noteikumu Nr. 800 2. punktam apvienošanās

rezultātā ietekmētais tirgus ir (1) konkrētais tirgus, kurā

darbojas apvienošanā iesaistītie tirgus dalībnieki un (2) ar

konkrēto tirgu, kurā darbojas viens no apvienošanā iesaistītiem

tirgus dalībniekiem, vertikāli saistīts tirgus, kurā darbojas

cits apvienošanā iesaistīts tirgus dalībnieks.

17 Tirgus dalībnieki ir pakļauti trīs galvenajiem konkurences

ierobežojumu avotiem: pieprasījuma aizstājamībai, piedāvājuma

aizstājamībai un iespējamai (potenciālajai) konkurencei.

Ekonomiskā ziņā, definējot konkrēto tirgu, pieprasījuma

aizstājamība visātrāk un visefektīvāk disciplinē attiecīgā

produkta vai pakalpojuma piegādātājus, jo īpaši saistībā ar to

lēmumiem par cenu noteikšanu. Apvienošanās dalībnieki nevar

būtiski ietekmēt tirdzniecības nosacījumus, piemēram, cenas, ja

to klientiem pastāv iespēja viegli pārorientēties uz pieejamiem

aizstājošiem produktiem (pakalpojumiem) vai citā teritorijā

esošiem piegādātājiem.

18 Pieprasījuma aizstāšanas novērtēšana saistīta ar to

produktu vai pakalpojuma klāsta noteikšanu, kurus klients uzskata

par aizstājamiem. Piedāvājuma aizstājamību var ņemt vērā, arī

definējot tirgus tajās situācijās, kad tās ietekme efektivitātes

un ātruma ziņā ir līdzvērtīga pieprasījuma aizstāšanas radītajai

ietekmei. Tas nozīmē, ka piegādātāji spēj pārorientēt ražošanu

konkrētu produktu ražošanai (vai pakalpojumu sniegšanai) un spēj

tos realizēt īsā laika posmā bez būtiskām papildu izmaksām vai

riskiem, saskaroties ar nelielām un pastāvīgām relatīvo cenu

izmaiņām. Iespējamā konkurence, kas ir trešais konkurences

ierobežojumu avots, netiek ņemta vērā, definējot tirgus.

Vajadzības gadījumā šo analīzi veic vēlākā posmā (kas tika veikts

arī Lietas ietvaros), parasti, kad attiecīgajiem tirgus

dalībniekiem ir jau noteikts stāvoklis konkrētajā tirgū un šāds

stāvoklis rada pamatu bažām no konkurences viedokļa.