5. pants

(*)

Lietas izskatīšanas gaitā

Konkurences padome, izvērtējot Ziņojuma iesniedzēja un citu

iegūto informāciju, secināja, ka SIA "Latvija Statoil" un SIA

"Shell Latvia, SIA" apvienošanās rezultātā koncentrācijas

palielināšanās process notiks šādos konkrētajos tirgos:

- benzīna un dīzeļdegvielas

mazumtirdzniecības tirgū Daugavpils pilsētas teritorijā;

- benzīna un dīzeļdegvielas

mazumtirdzniecības tirgū Liepājas pilsētas teritorijā;

- benzīna un dīzeļdegvielas

mazumtirdzniecības tirgū Rīgas pilsētas teritorijā;

- benzīna un dīzeļdegvielas

mazumtirdzniecības tirgū Ventspils pilsētas teritorijā.

Minētie tirgi tika definēti

Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē.

Citi konkrētie tirgi, kuros

apvienošanās rezultātā koncentrācijas process nenotiek, netika

analizēti.

5.1. Konkrētā ģeogrāfiskā tirgus

noteikšana Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē tika

pamatota ar šādiem argumentiem:

5.1.1. Viens no svarīgākajiem

faktoriem, kas ietekmē ģeogrāfiskā tirgus robežu noteikšanu, ir

patērētāju iespējamā uzvedība gadījumā, ja noteiktā teritorijā

konkrētās preces cena tiktu paaugstināta par 5-10% un uzturēta

ilglaicīgi. Ja patērētāji pārslēdzas uz konkrētās preces iegādi

ārpus šīs konkrētās teritorijas, tad tiek uzskatīts, ka

ģeogrāfiskā tirgus robežas ir jāpaplašina. Izvērtējot patērētāju

iespējamo uzvedību Latvijas apstākļos, tika secināts, ka

patērētājiem nebūs ekonomiskas motivācijas iegādāties benzīnu un

dīzeļdegvielu ārpus Daugavpils, Liepājas, Rīgas un Ventspils

pilsētas teritorijas un tās tuvākās apkārtnes. Šāda pieeja

konkrētā tirgus noteikšanā ir ietverta Eiropas Komisijas

izstrādātajos norādījumos (EC Notice on the definition of

relevant market for the purposes of Community competition law

(97/C 372/03)).

5.1.2. Svarīgs apstāklis konkrētā

ģeogrāfiskā tirgus noteikšanai ir teritorijas robežu noteikšana,

kurā patērētāji parasti iegādājas degvielu (augstāk minētā

dokumenta 48.punkts). Konkurences padome uzskata, ka starp

degvielas uzpildes stacijām (turpmāk - DUS) pilsētu teritorijās

un starp DUS ārpus šīm teritorijām ir ierobežota aizvietojamība,

jo Latvijā ekonomisku apsvērumu dēļ automašīnu īpašnieki

transporta līdzekļus neizmanto pastāvīgiem (ikdienas)

pārbraucieniem starp pilsētām, bet pārsvarā lieto tos braucieniem

no dzīvesvietas līdz darbavietai. Darba vietas vairumam Latvijas

iedzīvotāju ir savas dzīvesvietas administratīvajā teritorijā vai

tās apkārtnē, izņēmums ir apdzīvotās vietas, kas koncentrējas ap

Rīgu. Degvielas iegāde notiek tajās vietās, kur norisinās

patērētāju galvenās aktivitātes (sadzīve, darbs). Līdzīgs

secinājums ir Eiropas Komisijas lietā Nr.IV/M.1383 -

Exxon/Mobil (440.punkts).

5.1.3. Konkurences padome pieļauj,

ka zināmā mērā pastāv pārklāšanās starp DUS aptveršanas zonām

pilsētu un rajonu teritorijās, kas varētu radīt mijiedarbību

starp konkurējošām DUS. Konkurences padome uzskata, ka šai

mijiedarbībai ir reģionāls raksturs. Izvērtējot šajā sakarā

rīcībā esošo un tirgus dalībnieku sniegto informāciju (t.i.,

viedokļus attiecībā par to, ar kuru uzņēmējsabiedrību īpašumā

esošajām DUS tieši konkurē tirgus dalībnieki Daugavpils,

Liepājas, Rīgas un Ventspils pilsētu teritorijās), var secināt,

ka minēto pilsētu teritorijās esošie tirgus dalībnieki par

konkurentiem uzskata šajās pašās pilsētās esošos tirgus

dalībniekus (SIA "Neste Latvija" 11.11.2002. vēstule Nr.AD

305/2002, MPVAS "Latvijas nafta" 11.11.2002. vēstule Nr.939, SIA

"Lukoil Serviss" 11.11.2002. vēstule Nr.02/541, SIA KU "Dinaz

Group" 11.11.2002. vēstule Nr.11-14/06-57 u.c.). Kā konkrētu

piemēru var minēt SIA "Lukoil Serviss" viedokli, ka tās

konkurenti Daugavpilī ir SIA "Dinaz Group" un SIA "Ingrid A",

savukārt Liepājā - SIA "Latvija Statoil", SIA "Dīzelis" un MPVAS

"Latvijas nafta" (SIA "Ingrid A" darbojas benzīna un

dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības jomā tikai Daugavpils pilsētā

un Daugavpils rajonā, SIA "Dīzelis" - Liepājas pilsētā un

Liepājas rajonā).

5.1.4. Izvērtējot dažādu tirgus

dalībnieku DUS atrašanās vietas un DUS tīklu izplatību Latvijā,

tika ņemta vērā tirgus brieduma pakāpe. Tirgus brieduma

pakāpe ir atšķirīga Latvijas rajonu pilsētās un mazpilsētās,

lauku rajonos un teritorijās tuvu transporta maģistrālēm. Šim

tirgum ir raksturīga tendence - jo lielāks ir attālums no rajona

pilsētas, jo mazāks ir DUS skaits, un salīdzinoši vēl mazāka ir

augsta servisa līmeņa atpazīstamo preču zīmju DUS izplatība un

īpatsvars.

5.1.5. Svarīgs faktors konkrētā

ģeogrāfiskā tirgus robežu noteikšanā ir DUS koncentrācijas

rādītāju atsevišķās teritorijās salīdzināšana ar DUS

koncentrācijas rādītāju kopējā teritorijā, t.i., visā Latvijas

teritorijā. SIA "Latvija Statoil" DUS ir koncentrētas lielākajās

rajonu pilsētās - vietās, kurās pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir

salīdzinoši lielāks. Izvērtējot situāciju 2001. gadā, piemēram,

SIA "Latvija Statoil" 18 DUS bija izvietotas Rīgā, bet 13 -

lielākajās rajonu pilsētās (Bauskā, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā,

Rēzeknē, Tukumā, Valmierā un Ventspilī, kā arī Jūrmalas pilsētā).

Šī tendence bija raksturīga arī SIA "Shell Latvia, SIA" DUS

tīklam, jo SIA "Shell Latvia, SIA" pieder 17 DUS, no tām 13

atrodas Rīgā un pārējās - Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un

Bauskas rajonā. Iedzīvotāju skaits šajās pilsētās saskaņā ar LR

Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem Latvijas 2000.gada

tautas skaitīšanas rezultātiem nav mazāks par 10840.

5.1.6.Tika aprēķināti

koncentrācijas rādītāji 2001.gadā pēc DUS skaita Daugavpils,

Liepājas un Ventspils pilsētu teritorijās un visā Latvijā, kā arī

pēc šajās teritorijās realizētā benzīna un dīzeļdegvielas apjoma.

Aprēķinu rezultāti norāda, ka apvienošanās dalībnieku

koncentrācijas rādītāji atsevišķās pilsētās ir daudz lielāki nekā

koncentrācijas rādītāji visā Latvijā. Piemēram, pēc DUS skaita

SIA "Latvija Statoil" koncentrācija Daugavpilī ir 11%, Liepājā -

15%, Ventspilī - 14%, turpretim Latvijā - 5%. SIA "Shell Latvia,

SIA" DUS koncentrācija Daugavpilī ir 17%, Liepājā - 8%, Ventspilī

- 14%, bet Latvijā - 2,6% (informācijas avots - VID Akcīzes preču

pārvaldes vēstule Nr.13.3.1/18245, Ventspils pilsētas domes

19.11.2002. vēstule Nr.1-43/43/4596, Daugavpils pilsētas domes

29.11.2002. vēstule Nr.2170/02-01-07, Liepājas pilsētas domes

29.11.2002. vēstule Nr.27316/1.-21./19200, tirgus dalībnieku

sniegtā informācija). Līdzīga situācija ir arī citu

uzņēmējsabiedrību DUS tīklu izvietojumam, kas koncentrējas

galvenokārt blīvi apdzīvotajās vietās un tuvu transporta

maģistrālēm. Izvērtējot koncentrācijas lielumu pēc realizētā

benzīna un dīzeļdegvielas apjoma 2001.gadā, var secināt, ka

Ventspils pilsētā SIA "Latvija Statoil" un SIA "Shell Latvia,

SIA" kopējais benzīna un dīzeļdegvielas realizācijas īpatsvars ir

lielāks par 40%, savukārt Latvijā - 22,2%, bet Daugavpils un

Liepājas pilsētās tas ir robežās no 30 līdz 40%. Aprēķinot

koncentrācijas lielumu, tika izmantota Konkurences padomei

iesniegtā informācija (zvērinātu advokātu biroja "Grunte &

Cers" 08.11.2002. vēstule Nr.S/3, SIA "Neste Latvija" 11.11.2002.

vēstule Nr.AD305/2002, SIA "Lukoil Serviss" 11.11.2002. vēstule

Nr.02/541, MPVAS "Latvijas nafta" 11.11.2002. vēstule

Nr.939, SIA KU "Dinaz Group" 11.11.2002. vēstule Nr.11-14/06-57,

SIA "Spīdveja lokomotīve" 20.11.2002. vēstule Nr.101, SIA "Ingrid

A" 12.11.2002. vēstule Nr.509/02, SIA "Transportnieks"

22.11.2002. vēstule Nr.79, SIA "Alco" 02.12.2002. vēstule

Nr.161, SIA "Dīzelis" 02.12.2002. vēstule, SIA "Viada"

05.12.2002. vēstule, a/s "Stalkers" 05.12.2002. vēstule Nr.08/149

un Ziņojumā sniegtā informācija).

(*)

5.2. Konkrētās preces tirgus

noteikšana Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē

galvenokārt tika pamatota ar argumentu, ka no patērētāju viedokļa

benzīns un dīzeļdegviela nav savstarpēji aizvietojami, jo

atkarībā no dzinēja veida patērētājs izvēlas savam transporta

līdzeklim piemērotu degvielu. No piegādātāju viedokļa šie

degvielas veidi ir savstarpēji aizvietojami, jo abi minētie

degvielas veidi gandrīz vienmēr tiek pārdoti vienā DUS, tie ir

saistīti ar kopīgu pārdošanas infrastruktūru, kuras izveidošana

prasa ievērojamus ieguldījumus. Minēto degvielas veidu pārdošanas

infrastruktūra būtiski atšķiras no citu preču pārdošanas

infrastruktūras, tomēr šiem diviem degvielas veidiem tā ir

savstarpēji līdzīga, un tiem tiek piemēroti līdzīgi mārketinga

pasākumi un mazumtirdzniecības organizācija. Tādējādi šīs

apvienošanās lietas sakarā kā konkrētais tirgus tiek noteikts

benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus un tirgus

daļa tiek rēķināta kā vidējais procents starp tirgus dalībnieku

tirgus daļu benzīna mazumtirdzniecībā un tirgus daļu

dīzeļdegvielas mazumtirdzniecībā.

5.3. Tādējādi benzīna un

dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus Daugavpils pilsētas

teritorijā, benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus

Liepājas pilsētas teritorijā, benzīna un dīzeļdegvielas

mazumtirdzniecības tirgus Rīgas pilsētas teritorijā un benzīna un

dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus Ventspils pilsētas

teritorijā, kas tika noteikts saskaņā ar Konkurences likuma

1.panta 5.punktu, veido atsevišķus konkrētos tirgus, kuros

turpmāk tiks analizētas apvienošanās sekas.

Benzīna un dīzeļdegvielas

mazumtirdzniecības tirgus Liepājas pilsētas teritorijā

Izvērtējot situāciju šajā

konkrētajā tirgū, tika izmantota tirgus dalībnieku sniegtā

informācija (MPVAS "Latvijas nafta", SIA "Viada", SIA "Neste

Latvija", SIA "Alco", SIA "Dīzelis", zvērinātu advokātu biroja

"Grunte & Cers") un Liepājas pilsētas domes sniegtās ziņas.

Konkurences padome secināja, ka šajā pilsētā benzīna un

dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū darbojas 7

uzņēmējsabiedrības - MPVAS "Latvijas nafta", SIA "Viada", SIA

"Neste Latvija", SIA "Alco", SIA "Dīzelis", SIA "Latvija

Statoil", SIA "Shell

Latvia, SIA". Izvērtējot minēto

uzņēmējsabiedrību tirgus daļu lielumu par 2001.gadu, Konkurences

padome secināja, ka neviens benzīna un dīzeļdegvielas

mazumtirgotājs benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū

Liepājas pilsētā neatrodas dominējošā stāvoklī. Pēc plānotās

apvienošanās SIA "Latvija Statoil" tirgus daļa konkrētajā tirgū

Liepājā nesasniegs 40%.

Benzīna un dīzeļdegvielas

mazumtirdzniecības tirgus Daugavpils pilsētas teritorijā

Izvērtējot situāciju šajā

konkrētajā tirgū, tika izmantota tirgus dalībnieku sniegtā

informācija (SIA "Lukoil Serviss", SIA KU "Dinaz Group", SIA

"Ingrid A", a/s "Stalkers", SIA "Spīdveja lokomotīve", zvērinātu

advokātu birojs "Grunte & Cers") un Daugavpils pilsētas domes

sniegtās ziņas. Konkurences padome secināja, ka šajā pilsētā

benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū darbojas 7

uzņēmējsabiedrības - SIA "Lukoil Serviss", SIA KU "Dinaz Group",

SIA "Ingrid A", a/s "Stalkers", SIA "Spīdveja lokomotīve", SIA

"Latvija Statoil", SIA "Shell Latvia, SIA". Izvērtējot minēto

uzņēmējsabiedrību tirgus daļu lielumu 2001.gadā, Konkurences

padome secināja, ka neviens benzīna un dīzeļdegvielas

mazumtirgotājs benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū

Daugavpils pilsētā neatrodas dominējošā stāvoklī. Arī pēc

apvienošanās SIA "Latvija Statoil" tirgus daļa nesasniegs

40%.

Benzīna un dīzeļdegvielas

mazumtirdzniecības tirgus Rīgas pilsētas teritorijā

Izvērtējot situāciju šajā

konkrētajā tirgū, tika izmantota tirgus dalībnieku sniegtā

informācija (MPVAS "Latvijas nafta", SIA "Viada", SIA "Neste

Latvija", SIA "Lukoil Serviss", SIA KU "Dinaz Group", SIA "Hydro

Texaco Latvija", zvērinātu advokātu birojs "Grunte & Cers").

Konkurences padome secināja, ka Rīgas pilsētā 2001.gadā benzīna

un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū darbojās aptuveni 149

DUS, lielākais skaits no šīm DUS piederēja tādām

uzņēmējsabiedrībām kā SIA "Latvija Statoil", SIA "Neste Latvija",

SIA "Shell Latvia, SIA", SIA "Lukoil Serviss", SIA "Viada", SIA

KU "Dinaz Group", SIA "Hydro Texaco Latvija", KU SIA "Trest Oil

Co" u.c. Izvērtējot minēto uzņēmējsabiedrību tirgus daļu lielumu

2001.gadā, Konkurences padome secināja, ka neviens benzīna un

dīzeļdegvielas mazumtirgotājs benzīna un dīzeļdegvielas

mazumtirdzniecības tirgū Rīgas pilsētā neatrodas dominējošā

stāvoklī. Zināmā mērā ir vērojama Rīgas rajona DUS aptveršanas

zonu pārklāšanās ar Rīgas pilsētas DUS aptveršanas zonu

teritorijām, jo daļai Rīgā strādājošo Rīgas rajons ir

dzīvesvieta. Jautājums paliek atklāts, vai šajā konkrētajā tirgū

ir jāiekļauj vēl kādas Rīgas tuvumā esošās teritorijas. Arī pēc

plānotās apvienošanās SIA "Latvija Statoil" tirgus daļa

konkrētajā tirgū Rīgā, iespējams, nesasniegs 40% robežu.

Benzīna un dīzeļdegvielas

mazumtirdzniecības tirgus Ventspils pilsētas teritorijā

Izvērtējot situāciju šajā

konkrētajā tirgū, tika izmantotas tirgus dalībnieku sniegtās

ziņas (MPVAS "Latvijas nafta", SIA "Lukoil Serviss", SIA

"Transportnieks", zvērinātu advokātu birojs "Grunte & Cers")

un Ventspils pilsētas domes sniegtās ziņas. Konkurences padome

secināja, ka šajā tirgū kopā darbojas 5 tirgus dalībnieki.

Minētajā konkrētajā tirgū SIA "Latvija Statoil" un SIA "Shell

Latvia, SIA" kopējā tirgus daļa 2001.gadā bija 47 %, MPVAS

"Latvijas nafta" - (*)%, SIA "Lukoil Serviss" - (*)% un SIA

"Transportnieks" - (*)%. Minētais liecina, gadījumā, ja Ventspils

pilsētā saglabātos šāds tirgus dalībnieku sastāvs, tad tas varētu

izraisīt SIA "Latvija Statoil" dominējošā stāvokļa veidošanos

šajā administratīvajā teritorijā. Saskaņā ar Konkurences likuma

1.panta 1.punktā noteikto tirgus dalībnieka dominējošā stāvokļa

pazīme ir tirgus daļa, kura ir lielāka par 40%, un šis dalībnieks

vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt

konkurenci konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā,

darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem,

klientiem vai patērētājiem.

Izvērtējot situāciju pēc

apvienošanās, tika ņemta vērā Ventspils pilsētas domes sniegtā

informācija, kā arī SIA "Lukoil Serviss" 11.11.2002. vēstulē

Nr.02/541 ietvertā informācija, kas liecināja, ka SIA "Neste

Latvija" un SIA "Lukoil Serviss" ir saskaņojušas projektus un

gatavojas atklāt jaunas DUS Ventspils pilsētā. Izvērtējot, kā

varētu mainīties situācija tirgū pēc minēto DUS atvēršanas, tika

secināts, ka SIA "Latvija Statoil" tirgus daļa būs aptuveni 40%.

Turklāt Konkurences padome ņēma vērā pieņēmumu, ka SIA "Lukoil

Serviss" tirgus daļa pēc jaunās DUS atklāšanas varētu būtiski

palielināties, un tādējādi varētu samazināties starpība starp SIA

"Latvija Statoil" un SIA "Lukoil Serviss" tirgus daļu.

Konkurences padome ņēma vērā arī

pieņēmumu, ka ne visi SIA "Shell Latvia, SIA" klienti kļūs par

SIA "Latvija Statoil" klientiem (pēc SIA "Latvija Statoil"

prognozēm tie varētu būt 14% no SIA "Shell Latvia, SIA"

klientiem). Izvērtējot minēto, tika secināts, ka nav pamata

uzskatīt, ka pēc SIA "Latvija Statoil" un SIA "Shell Latvia, SIA"

apvienošanās šajā konkrētajā tirgū veidosies SIA "Latvija

Statoil" dominējošais stāvoklis, jo nākotnē situācija benzīna un

dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Ventspils pilsētā neļaus

SIA "Latvija Statoil" ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt

konkurenci konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā,

darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem,

klientiem vai patērētājiem.