Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lieta Nr. 1317/08/06/9 Par SIA "PATA AB" un SIA "Saldus mežrūpniecības uzņēmums" apvienošanos

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saskaņā ar Konkurences likuma

1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus - noteiktas preces

tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo

noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

pieprasījuma - piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

un lietošanas īpašības. Ņemot vērā iepriekš minēto, konkrētie

preču tirgi, kuri var tikt ietekmēti apvienošanās sakarā, ir:

- koksnes resursu iegūšanas

tirgus;

- zāģbaļķu realizācijas

tirgus;

- papīrmalkas realizācijas

tirgus.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus,

saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu un Konkurences

padomes 14.02.2003. lēmumu Nr.81, koksnes resursu

iegūšanas un zāģbaļķu realizācijas tirgos šajā lietā tiek

noteikts kā Latvijas teritorija.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

papīrmalkas realizācijas tirgū tiek noteikts kā Latvijas

teritorija. Pamatojoties uz to, ka ārējā tirgū pieprasījums pēc

papīrmalkas ir augsts, tādēļ ne tikai Latvijas, bet arī daudzas

ārzemju kompānijas ir nodibinājušas Latvijā uzņēmumus un

pārstāvniecības, lai tās varētu iepirkt papīrmalku iekšējā tirgū

un eksportēt tālāk saviem mātes uzņēmumiem un sadarbības

partneriem. Līdz ar to iespējams, ka tirgus varētu būt nosakāms

plašākās ģeogrāfiskās robežās nekā Latvijas teritorija.

Tādējādi saskaņā ar Konkurences

likuma 1.panta 4.punktu šīs lietas ietvaros kā konkrētie tirgi

tiek noteikti: koksnes resursu iegūšanas tirgus Latvijas

teritorijā, zāģbaļķu realizācijas tirgus Latvijas teritorijā un

papīrmalkas realizācijas tirgus Latvijas teritorijā.

5.1. Koksnes resursu iegūšanas

tirgus (izcirstā koksne) Latvijas teritorijā

Koksnes resursu iegūšanas tirgus

Latvijas teritorijā iekļauj koksnes resursus, kuri iegūti, tos

nopērkot vai nosolot augošu koku cirsmu izsolēs, vai koksnes

resursus iegūstot pēc ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem, vai tos

iegūstot apaļo kokmateriālu sortimentu veidā un arī koksnes

resursus iegūstot privāto mežu īpašniekiem piederošajās meža

platībās. Koksnes resursu iegūšanas tirgus kā atsevišķs konkrētās

preces tirgus tika noteikts arī Konkurences padomes 14.02.2003.

lēmumā Nr.8 lietā Nr.665k/02/06/18 "Par Stora Enso Oyj un AS

Sylvester Grupas apvienošanos". Konkurences padome šajā lietā ir

secinājusi, ka koksnes resursu iegūšanas tirgū darbojas aptuveni

155000 pārdevēju, tajā skaitā privāto mežu īpašnieki. Turklāt

viena koksnes resursu pārdevēja AS "Latvijas Valsts meži"

apsaimniekošanā ir vairāk nekā 50% no Latvijas teritorijā

esošajiem koksnes resursiem. Jāņem vērā tas, ka AS "Latvijas

Valsts meži" visus mežizstrādes darbus valstij piederošos meža

īpašumos veic, sadarbojoties ar apakšuzņēmējiem.

Saskaņā ar Valsts meža dienesta

mājas lapā2 publicēto informāciju 2007.gadā izcirstās

koksnes apjoms ir 10,12 miljonu kubikmetru, no kuriem 4,69

miljonu kubikmetru (46,3%), iegūti valsts mežos un 5,43 miljonu

kubikmetru (53,7%) iegūti privāto meža īpašnieku, pašvaldību un

citu meža īpašnieku mežos.

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

informāciju lielākie mežizstrādātāji un to tirgus daļas 2007.gadā

Latvijas teritorijā bija:

- SIA "Lastin" aptuveni (*)

(<10%),

- SIA "Metsaliito Latvia" (*)

(<10%),

- AS "Latvijas Finieris" (*)

(<10%),

- SIA "R Grupa" (*) (<10%),

- SIA "RTK Pluss" (*) (<10%)

.

Pamatojoties uz kopējo izcirsto

koksnes apjomu, SIA "PATA AB" kopā ar tā saistītajiem uzņēmumiem

tirgus daļa šajā konkrētajā tirgū 2007.gadā bija (*) kubikmetri

(aptuveni (*)) (<10%), eksports - (*) kubikmetri. Savukārt SIA

"Saldus mežrūpniecības uzņēmums" tirgus daļa koksnes resursu

iegūšanas tirgū 2007.gadā bija 15 440 kubikmetri (aptuveni (*))

(<1%).

5.2. Zāģbaļķu realizācijas tirgus

Latvijas teritorijā

Kā pārdevēji šajā tirgū darbojas

uzņēmumi, kas iegūst koksnes resursus (tie varētu būt arī mežu

īpašnieki un pārvaldītāji, ņemot vērā palielinošo vertikālās

integrācijas tendenci meža nozarē un kokrūpniecībā). Savukārt

pircēji ir uzņēmumi, kas zāģbaļķus eksportē vai pārstrādā, t.i.,

ražo zāģmateriālus (kokzāģētavas).

Pamatojoties uz Zemkopības

ministrijas sniegto informāciju, zāģbaļķu patēriņa apjoms

Latvijas teritorijā ir 7 409 000 kubikmetru. Patēriņa

apjomā ir ietverta informācija gan par realizācijas apjomu, gan

par apjomu, kas patērēts pašu vajadzībām.

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

informāciju SIA "PATA AB" zāģbaļķu realizācijas apjoms 2007.gadā

Latvijas teritorijā bija (*) kubikmetri (aptuveni (*) (<10%)

no kopējā patēriņa), savukārt SIA "Saldus mežrūpniecības

uzņēmums" zāģbaļķu realizācijas apjoms 2007.gadā Latvijas

teritorijā bija (*) kubikmetri (aptuveni (*) (<1%) no kopējā

patēriņa).

5.3. Papīrmalkas realizācijas

tirgus Latvijas teritorijā

Latvijā nav celulozes rūpnīcu,

tāpēc liels apjoms papīrmalkas tiek eksportēts uz ārvalstīs

esošajām celulozes rūpnīcām Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā

u.c.

Pieprasījums konkrētajā tirgū pēc

papīrmalkas, kas domāta pārstrādei, ir salīdzinoši neliels.

Lielākais uzņēmums, kas iepērk papīrmalku, ir SIA "Bolderāja

Ltd".

Pamatojoties uz Zemkopības

ministrijas sniegto informāciju, papīrmalkas patēriņa apjoms

Latvijas teritorijā ir 511 900 kubikmetru.

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

informāciju SIA "PATA AB" papīrmalkas realizācijas apjoms

2007.gadā Latvijas teritorijā bija (*) kubikmetri.

Saskaņā ar SIA "PATA AB" papildu

sniegto informāciju SIA "Metsaliitto Latvia", AS "UPM - KYMMENE

FOREST" filiāle, SIA "Stora Enso Mežs", SIA "Sveaskog Baltfor"

iepērk papīrmalku Latvijā no SIA "PATA AB" un tālāk to

eksportē.

Līdz ar to faktiskais SIA "PATA

AB" papīrmalkas realizācijas apjoms 2007.gadā Latvijas teritorijā

bija (*) kubikmetru (aptuveni (*) (<20%) no kopējā patēriņa),

savukārt SIA "Saldus mežrūpniecības uzņēmums" papīrmalkas

realizācijas apjoms 2007.gadā Latvijas teritorijā bija (*)

kubikmetri (aptuveni (*) (<10%) no kopējā patēriņa).

Apvienošanās izvērtēšana