5. pants

Konkrētā tirgus noteikšana

Konkrētais preču tirgus

Apvienošanās dalībnieki

11.07.2005. ziņojumā kā konkrētos tirgus lietā min KSP un AKSP

tirgus. Izvērtējot ziņojumā (07.11.2005. vēstule Nr.1441k) un

apvienošanās dalībnieku papildus sniegto informāciju (21.11.2005.

vēstule Nr.1518, 23.11.2005. vēstule Nr.1547, 07.12.2005. vēstule

Nr.1643, 20.01.2006. vēstule Nr.142), no apvienošanās dalībnieku

konkurentiem - SIA "Latiko" (28.12.2005. vēstule Nr.1783), SIA

"EJA S" (16.01.2006. vēstule Nr.91k), SIA "EJA Grupa"

(16.01.2006. vēstule Nr.92k), SIA "Attēls R" (07.02.2006. vēstule

Nr.253), no būvniecības komercsabiedrībām - SIA "Re & Re"

(13.01.2006. vēstule Nr.79), SIA "Kalnozols celtniecība"

(19.01.2006. vēstule Nr.122), no LR Centrālās statistikas

pārvaldes (28.11.2005. vēstule Nr.1563, 13.12.2005. vēstule

Nr.1684, 15.02.2006. vēstule Nr.323) saņemto informāciju, kā arī

SIA "Attēls R" un Latvijas Kokrūpniecības federācijas apmeklējuma

laikā iegūto informāciju, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma

aizstājamības faktoru mēbeļu ražošanā un būvniecībā izmantojamiem

materiāliem, kas izgatavoti no koksnes (KSP, AKSP, kokšķiedru

plātnes, MDF (puscietās kokšķiedru plātnes), OSB (orientētās

kokskaidu plātnes), saplāksnis), to preču pazīmes un lietošanas

īpašības, patērētāju ieradumus un tradīcijas, cenu atšķirību,

saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu minētās

apvienošanās gadījumā kā konkrētie preču tirgi ir nosakāmi - KSP

tirgus un AKSP tirgus. Minētais ir pamatots ar šādiem

faktiem:

1) Izvērtējot preču piedāvājuma

aizvietojamību, KSP un AKSP ražošanas tehnoloģijas atšķiras, jo

AKSP ražošanas līnija ir daudz konstruktīvāka un sarežģītāka. Nav

iespējama tāda situācija, ka uzņēmums, neieguldot lielus finanšu

līdzekļus, pāriet no vienas preces ražošanas uz citu. Tā kā

piedāvājuma puses aizvietojamība nav tik efektīva un tūlītēja, ka

to var aplūkot kā vienlīdzīgu pieprasījuma puses aizvietojamībai,

tad primārā loma konkrētā tirgus noteikšanā tiek piešķirta

pieprasījuma puses aizvietojamībai.

2) KSP tirgus. KSP (kokskaidu

plātnes) pieder pie kokskaidu plātņu grupas. KSP plātņu virsma ir

slīpēta, tāpēc pēc iestrādāšanas speciālā apdare (špaktelēšana,

slīpēšana u.c.) tām nav nepieciešama. Neapstrādātās kokskaidu

plātnes nav mitrumizturīgas (tās mitrumā uzbriest un atslāņojas),

tāpēc tās tiek izmantotas tikai sausos apstākļos. Procentuāli KSP

biežāk tiek pielietotas celtniecības darbos kā grīdu pamatņu

izgatavošanā, telpu griestu, sienu un starpsienu ierīkošanai,

durvju izgatavošanai un citām celtniecības vajadzībām, taču KSP

atsevišķos gadījumos tiek pielietotas arī mēbeļu ražošanā,

pārsvarā mēbeļu neredzamajās daļās. Kokskaidu plātnēm un

izstrādājumiem, kas izgatavoti no šīm plātnēm, ir daudz pozitīvu

īpašību (visos virzienos vienādi izturīgas, neplaisā, izturīgas

pret trupi, tās nebojā kukaiņi). Cenu atšķirība starp

neapstrādātu KSP un pārējiem materiāliem, kas tiek izmantoti

būvniecības vajadzībām, ir līdz pat četrām reizēm, kas liecina

par to, ka KSP relatīvi zemā cena ir nopietns pamatojums tam, ka

būvniecībā KSP nav vērā ņemamu aizvietotāju un līdz ar to ir

pamats uzskatīt, ka KSP tirgus ir atsevišķi nodalāms konkrētais

tirgus. SIA "Kalnozols celtniecība" savā 16.01.2006. vēstulē

Nr.019/2006/V norāda, ka "KSP galvenokārt ir konstruktīvs

materiāls ar atšķirīgu pielietojumu nekā AKSP, tādēļ jautājumu

par savstarpēju aizvietojamību būvniecības mezglos parasti

neizskata".

3) AKSP tirgus. AKSP (laminētās

kokskaidu plātnes) galvenais izmantošanas mērķis ir mēbeļu

ražošana. Ar laminātu pārklātās kokskaidu plātnes ir izturīgas

pret paaugstinātu temperatūru, mitrumu un sadzīves ķīmijas

vielām. Plātņu virsma ir gluda vai teksturēta, ar daudzveidīgu

krāsu gammu, līdz ar to cenu starpība ar pārējiem koksnes

izstrādājumiem atšķiras ar to, ar kāda veida laminātu tiek

pārklāta AKSP. AKSP standarta izmēri ir 2750x1830 mm, biezums -

10, 12, 15, 16, 18 un 22 mm. Mēbeļu ražošanā, vērtējot

pieprasījuma puses aizvietojamību, Konkurences padome secina, ka

par AKSP aizvietotāju plašākā mērogā var uzskatīt kokšķiedru

plātņu paveidu - MDF (puscietās kokšķiedru plātnes). AKSP un MDF

ir līdzīgi izmantošanas mērķi, preču pazīmes ir līdzīgas, un cenu

atšķirība starp šīm precēm svārstās no 19-35%.

Ģeogrāfiskais tirgus

Nosakot ģeogrāfisko tirgu, tika

ņemti vērā līdzīgie konkurences apstākļi gan pieprasījumam, gan

piedāvājumam, gan arī cenu noteikšanai un secināts, ka konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus pēc būtības ir plašāks nekā Latvijas

teritorija, ar pieaugošu tendenci paplašināties ārpus

nacionālajām robežām (Lietuva, Igaunija, Somija, Krievija,

Ukraina, Baltkrievija, Kazahstāna). To pamato divpusējā preču

plūsma:

1) AKSP lielākā patēriņa daļa

Latvijā tiek ievesta no ārvalstīm;

2) tikai 15% a/s "Bolderāja" KSP

saražotās produkcijas un 9% AKSP produkcijas tika realizēts

Latvijas teritorijā 2004.gadā.

Bez minētajiem faktiem plašāka

ģeogrāfiskā tirgus noteikšanai pamatots iemesls ir arī a/s

"Bolderāja" ziņojumā un 2004.gada aptaujas rezultātu apkopojumā

minētie klienti no Lietuvas (Trukme, RPG), Uzbekistānas (EMAN,

Zero Plys, Toxiry), Igaunijas (PINEA), Zviedrijas (Lundbergs

Produkter, Bie Berakhingskonsulter), Polijas (Plyty-Karlino,

Henzas), Krievijas (Divīzija, Strojbaza Ribinskaja, Angstrem)

u.c. Minētais fakts ir būtisks apvienošanās ietekmes izvērtēšanā.

Taču saskaņā ar Konkurences likumu Konkurences padomei ir

jāizvērtē apvienošanās ietekme Latvijas teritorijā. Līdz ar to kā

konkrētais ģeogrāfiskais tirgus tiek noteikta Latvijas

teritorija.

Līdz ar to par konkrētajiem

tirgiem ir nosakāmi - kokskaidu plātņu tirgus Latvijas teritorijā

un laminēto kokskaidu plātņu tirgus Latvijas teritorijā.