5. pants

Saskaņā ar Konkurences likuma

1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus - noteiktas preces

tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo

noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

pieprasījuma - piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

un lietošanas īpašības. Ņemot vērā iepriekš minēto, konkrētie

preču tirgi, kuri var tikt ietekmēti apvienošanās sakarā, ir:

- koksnes resursu iegūšanas

tirgus;

- zāģbaļķu realizācijas

tirgus;

- papīrmalkas realizācijas

tirgus.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu un Konkurences

padomes 14.02.2003. lēmumu Nr.81, kā arī Konkurences

padomes 18.06.2008. lēmumu Nr.672 koksnes resursu

iegūšanas un zāģbaļķu realizācijas tirgos šajā lietā tiek

noteikts kā Latvijas teritorija.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

papīrmalkas realizācijas tirgū tiek noteikts kā Latvijas

teritorija. Pamatojoties uz to, ka ārējā tirgū pieprasījums pēc

papīrmalkas ir augsts, tādēļ ne tikai Latvijas, bet arī daudzas

ārzemju kompānijas ir nodibinājušas Latvijā uzņēmumus un

pārstāvniecības, lai tās varētu iepirkt papīrmalku iekšējā tirgū

un eksportēt tālāk saviem mātes uzņēmumiem un sadarbības

partneriem. Līdz ar to, iespējams, ka tirgus ģeogrāfiskās robežas

varētu būt nosakāmas plašākas nekā Latvijas teritorija.

Tādējādi saskaņā ar Konkurences

likuma 1.panta 4.punktu šīs lietas ietvaros kā konkrētie tirgi

tiek noteikti: koksnes resursu iegūšanas tirgus Latvijas

teritorijā, zāģbaļķu realizācijas tirgus Latvijas teritorijā un

papīrmalkas realizācijas tirgus Latvijas teritorijā.

5.1.Koksnes resursu iegūšanas

tirgus (izcirstā koksne) Latvijas teritorijā

Koksnes resursu iegūšanas tirgus

Latvijas teritorijā iekļauj koksnes resursus, kuri iegūti, tos

nopērkot vai nosolot augošu koku cirsmu izsolēs, vai koksnes

resursus iegūstot pēc ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem, vai tos

iegūstot apaļo kokmateriālu sortimentu veidā un arī koksnes

resursus iegūstot privāto mežu īpašniekiem piederošajās meža

platībās.

Koksnes resursu iegūšanas tirgus

kā atsevišķs konkrētās preces tirgus tika noteikts arī

Konkurences padomes 14.02.2003. lēmumā Nr.8 lietā

Nr.665k/02/06/18 "Par Stora Enso Oyj un AS Sylvester Grupas

apvienošanos". Koksnes resursu pārdevēja a/s "Latvijas valsts

meži" apsaimniekošanā ir vairāk nekā 50% no Latvijas teritorijā

esošajiem koksnes resursiem. Jāņem vērā tas, ka a/s "Latvijas

valsts meži" visus mež­izstrādes darbus valstij piederošos meža

īpašumos veic, sadarbojoties ar apakšuzņēmējiem.

Saskaņā ar Valsts meža dienesta

mājas lapā3 publicēto informāciju 2007.gadā izcirstās

koksnes apjoms ir 10,12 miljonu kubikmetru, no kuriem 4,69

miljonu kubikmetru (46,3%), iegūti valsts mežos un 5,43 miljonu

kubikmetru (53,7%) iegūti privāto meža īpašnieku, pašvaldību un

citu meža īpašnieku mežos.

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

informāciju lielākie mežizstrādātāji un to tirgus daļas 2007.gadā

Latvijas teritorijā bija:

- SIA "Lastin" aptuveni 7%;

- SIA "Metsaliito Latvia" 6%;

- AS "Latvijas Finieris" 4%;

- SIA "R Grupa" 4%;

- SIA "RTK Pluss" 3%.

Pamatojoties uz kopējo izcirsto

koksnes apjomu, SIA "PATA AB" kopā ar tā saistītajiem uzņēmumiem

tirgus daļa šajā konkrētajā tirgū 2007.gadā bija (*) kubikmetri

(*) (<10%).

Savukārt SIA "Līvānu mežizstrādes

sabiedrība" tirgus daļa koksnes resursu iegūšanas tirgū 2007.gadā

bija 13 784 kubikmetri (aptuveni 0,14%).

Jāņem vērā, ka kopš 2008.gada

maija SIA "PATA AB" realizē izšķirošo ietekmi arī SIA "Saldus

mežrūpniecības uzņēmums", kuras izcirto koku apjoms 2007.gadā

bija (*) kubikmetri (*) (<1%), līdz ar to SIA "PATA AB" tirgus

daļa 2008.gadā koksnes resursu iegūšanas tirgū varētu būt nedaudz

lielāka, tomēr, pēc Konkurences padomes aprēķiniem, tā

nepārsniegs 10% tirgus daļu.

5.2. Zāģbaļķu realizācijas tirgus

Latvijas teritorijā

Kā pārdevēji šajā tirgū darbojas

uzņēmumi, kas iegūst koksnes resursus (tie varētu būt arī mežu

īpašnieki un pārvaldītāji, ņemot vērā palielinošo vertikālās

integrācijas tendenci meža nozarē un kokrūpniecībā). Savukārt

pircēji ir uzņēmumi, kas zāģbaļķus eksportē vai pārstrādā, t.i.,

ražo zāģmateriālus (kokzāģētavas).

Pamatojoties uz Zemkopības

ministrijas sniegto informāciju, zāģbaļķu patēriņa apjoms

Latvijas teritorijā 2007.gadā bija 7 409 000 kubikmetru.

Patēriņa apjomā ir ietverta informācija gan par realizācijas

apjomu, gan par apjomu, kas patērēts pašu vajadzībām.

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

informāciju SIA "PATA AB" zāģbaļķu realizācijas apjoms 2007.gadā

Latvijas teritorijā bija (*) kubikmetri ( (*) (<10%) no kopējā

patēriņa), savukārt SIA "Līvānu mežizstrādes sabiedrība" zāģbaļķu

realizācijas apjoms 2007.gadā Latvijas teritorijā bija 915

kubikmetri (aptuveni 0,01% no kopējā patēriņa).

Tā kā kopš 2008.gada maija SIA

"PATA AB" realizē izšķirošo ietekmi arī SIA "Saldus

mežrūpniecības uzņēmums", kuras 2007.gadā realizētais zāģbaļķu

apjoms bija (*) kubikmetri ( (*) (<1%) no kopējā patēriņa),

līdz ar to ir jāņem vērā, ka SIA "PATA AB" tirgus daļa zāģbaļķu

realizācijas tirgū 2008.gadā pieaugs, tomēr, pēc Konkurences

padomes aprēķiniem, tā nepārsniegs 10% tirgus daļu.

5.3. Papīrmalkas realizācijas

tirgus Latvijas teritorijā

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas

09.10.2008. vēstulē Nr.11-9/4610 sniegto informāciju Latvijā

nocirstā koksne netiek uzskaitīta pa sortimentiem, līdz ar to

noteikt precīzu nocirstās papīrmalkas apjomu nav iespējams. Ņemot

vērā minēto, Konkurences padome secina, ka tas apgrūtina kopējā

papīrmalkas realizācijas apjoma noteikšanu Latvijā.

Konkurences padome veica

informācijas iegūšanu no vairākām komercsabiedrībām, kuras veic

papīrmalkas realizāciju Latvijā, lai precizētu informāciju par

kopējiem papīrmalkas realizācijas apjomiem Latvijas iekšējā

tirgū.

Vienlaicīgi saskaņā ar lietā

iegūto un Ziņojumā norādīto informāciju Latvijā nav celulozes

rūpnīcu, tāpēc liels apjoms papīrmalkas tiek eksportēts uz

ārvalstīs esošajām celulozes rūpnīcām Somijā, Zviedrijā, Dānijā,

Vācijā u.c.

Saskaņā ar Centrālās statistikas

pārvaldes 27.10.2008. vēstulē Nr.1101-12/2616 un Zemkopības

ministrijas 09.10.2008. vēstulē Nr.11-9/4610 sniegtajiem datiem

kopējais eksportētais papīrmalkas apjoms 2007.gadā bija

3 209 220 kubikmetri, bet importētais papīrmalkas apjoms

saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem bija

511 898 kubikmetri, bet saskaņā ar Zemkopības ministrijas

datiem importētais papīrmalkas apjoms bija 511 933

kubikmetri.

Saskaņā ar Ziņojumā norādīto

informāciju pieprasījums konkrētajā tirgū pēc papīrmalkas, kas

domāta pārstrādei uz vietas Latvijā ir salīdzinoši neliels. Šo

pieprasījumu veido pamatā tās komercsabiedrības, kas izgatavo

dažāda veida koka plātņu produkciju, (piemēram, a/s "Bolderāja

Ltd").

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas

09.10.2008. vēstulē Nr.11-9/4610 sniegto informāciju, tā kā

Latvijā nav celulozes ražošanas, papīrmalka, atbilstoši

lietotajai definīcijai, netiek izmantota. Daļa no papīrmalkas

dimensijām atbilstošās koksnes tiek izmantota mietu un palisāžu

ražošanai. Diemžēl nav uzskaites, cik šādam nolūkam tie tiek

patērēti. Tuvinātu nocirstās papīrmalkas apjomu var noteikt,

vadoties pēc eksportētās papīrmalkas apjoma. Tomēr jāņem vērā, ka

eksportā var nokļūt arī importētā papīrmalka.

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

informāciju SIA "PATA AB" papīrmalkas realizācijas apjoms

2007.gadā Latvijas teritorijā bija (*) kubikmetri, tajā skaitā

eksportēts (*) kubikmetru. Līdz ar to SIA "PATA AB" papīrmalkas

realizācijas apjoms 2007.gadā Latvijas iekšējā tirgū bija (*)

kubikmetri.

Tomēr jāņem vērā, ka kopš

2008.gada maija SIA "PATA AB" realizē izšķirošo ietekmi arī SIA

"Saldus mežrūpniecības uzņēmums", kuras 2007.gadā realizētais

papīrmalkas apjoms Latvijas teritorijā bija (*) kubikmetri, līdz

ar to SIA "PATA AB" papīrmalkas realizācijas tirgus daļa

2008.gadā palielināsies.

Savukārt SIA "Līvānu mežizstrādes

sabiedrība" papīrmalkas realizācijas apjoms 2007.gadā Latvijas

teritorijā bija 1 317 kubikmetri.

Konkurences padome lietā papildus

izpētes ietvaros ir aptaujājusi 23 komercsabiedrības, kuras veic

papīrmalkas realizāciju Latvijas teritorijā. Lietā iegūtā

informācija liecina, ka SIA "EMU" 2007.gadā realizētais

papīrmalkas daudzums Latvijas teritorijā ir 157 800

kubikmetri, SIA "Rottneros Baltic" - 87 311 kubikmetri, SIA

"Stora Enso Mežs" - 60 881 kubikmetri, SIA "Latsin" -

49 962 kubikmetri, SIA "Malka" - 45 032

kubikmetri, SIA "Baltic Forest" - 33 151 kubikmetri,

SIA "Domše Latvija" - 24 260 kubikmetri, SIA "Metsaliitto

Latvia" - (*) kubikmetri, SIA "Nela Wood" -

4 000 kubikmetri, SIA "Sveaskog Baltfor" - 504 kubikmetri,

a/s "UPM -Kymmene Forest" filiāle - 271 kubikmetri. Minētās

komercsabiedrības un SIA "PATA AB" kopā Latvijas teritorijā

2007.gadā realizēja 693 934 kubikmetrus papīrmalkas. No minētā

apjoma SIA "PATA AB" ir realizējusi mazāk nekā 30%, bet SIA "EMU"

aptuveni 20%.

Konkurences padomes rīcībā nav

informācijas par visu papīrmalkas realizācijas komercsabiedrību

papīrmalkas realizācijas apjomu Latvijas Republikas teritorijā,

jo informācija lietderības apsvērumu dēļ netika iegūta no visām

minētajām komercsabiedrībām. Tomēr, izanalizējot iegūto

informāciju, var secināt, ka SIA "PATA AB", pēc Konkurences

padomes rīcībā esošās informācijas, ir lielākais tirgus

dalībnieks pēc realizētā papīrmalkas daudzuma Latvijā, bet, ņemot

vērā lielo konkurentu daudzumu šajā tirgū, nav pamata uzskatīt,

ka SIA "PATA AB" atrodas dominējošā stāvoklī papīrmalkas

realizācijas tirgus Latvijas teritorijā. Kaut gan minētās

komercsabiedrības tirgus daļa varētu būt salīdzinoši liela, ir

arī citas komercsabiedrības, kurām ir vērā ņemams papīrmalkas

apgrozījums Latvijas teritorijā. Apvienošanās rezultātā

koncentrācija būs neliela, jo SIA "Līvānu mežizstrādes

sabiedrība" ir neliels papīrmalkas realizācijas apjoms konkrētajā

tirgū.

Apvienošanās izvērtēšana