Vairogs41. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Turklāt kaut vai tirgus daļas
lieluma svarīgums var mainīties dažādos tirgos, ir pamats
uzskatīt, ka ļoti lielas tirgus daļas pašas par sevi, izņemot
ekskluzīvus apstākļus, pierāda dominējošo
stāvokli."1
Minētajā Eiropas Komisijas lietā
Eiropas Komisijas veiktie aprēķini liecināja, ka vienā no
konkrētajiem tirgiem pārkāpēja tirgus daļa ir 47% un konkurentu
tirgus daļas - 27%, 18%, 7% un 1%. Pārkāpējam tika konstatēts
dominējošs stāvoklis. Izskatāmajā lietā, attiecībā starp BALTKOM
tirgus daļu un to lielāko konkurentu tirgus daļām ir 2,3-2,8.
Uzskatām, ka šie rādītāji liecina par BALTKOM dominējošo
stāvokli. Turklāt pastāv arī citi faktori, kas liecina par
BALTKOM tirgus varu: visplašākā tīkla esamība, plaši attīstīts
tirdzniecības tīkls, t.s. "dziļas kabatas" esamība (efekts, kuru
rada apstāklis, ka BALTKOM mātes uzņēmumam SIA "ALĪNA" ir
ievērojamas finansiālās iespējas, t.i., iespējas atbalstīt savas
grupas uzņēmumu), kas rada BALTKOM lielāku tirgus neatkarību,
nekā tā ir konkurentiem, t.i., rada BALTKOM pietiekamā apmērā
spēju darboties vismaz daļēji neatkarīgi no konkurentiem, kā arī
tas, ka Konkurences padomes lietā Nr.712/03/05/10 (BALTKOM, SIA
"NETCOM" un SIA "NETCOMS" apvienošanās) 20.02.2004. lēmumā Nr.16
Konkurences padome uzskatīja, ka apvienošanās darījumā rezultātā
apvienotais tirgus dalībnieks iegūs dominējošo stāvokli
kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētas teritorijā
(lēmuma 13.punkts).
Konkurences padome uzskata, ka
darījuma negatīvā ietekme ir tāda, ka tas faktiski nostiprina
BALTKOM dominējošo stāvokli konkrētajā tirgū, jo darījuma
rezultātā BALTKOM tirgus daļa, kaut vai nenozīmīgi, tomēr
palielināsies. Darījuma rezultātā BALTKOM apkalpošanas zona
palielināsies, jo tai tiks pievienota zona, kuru pašlaik apkalpo
STARSO un BALTKOM iegūs STARSO klientus. Apstākli, ka BALTKOM
neplāno iegādāties citu tirgus dalībnieku aktīvus, Konkurences
padome nevērtē šīs lietas ietvaros.
Vērtējot BALTKOM cenu politiku
teritorijās, kur ir pārstāvēta tikai BALTKOM, Konkurences padome
konstatēja, ka BALTKOM cena Aplokciemā ir Ls 0,90 par 1
(minimālu) paketi, bet Vecdaugavā un Mangaļsalā (šajās zonas
konkurence vērtējama tikai kā potenciāla) - Ls 3,00 par minimālu
paketi. Attiecīgi jāsecina, ka zonās, kurās BALTKOM nav vienīgais
operators, BALTKOM cenas ir zemākas. Tomēr jāņem vērā, ka
BALTKOM salīdzinoši augsto cenu Mangaļsalā un Vecdaugavā ietekmē
arī mazs abonentu skaits. Tāpēc augstas cenas var būt saistītas
ne tikai ar reālo konkurentu neesamību šajās teritorijās.
BALTKOM nav skaidrojis, kāpēc
secinājums, ka apvienošanās sekas izpaudīsies galvenokārt
Daugavgrīvas mikrorajonā, nav pareizs. Konkurentu skaita
samazināšanās, ņemot vērā STARSO nelielo tirgus daļu, pati par
sevi nav vērtējama kā pamats secinājumam, ka darījuma sekas ir
vērtējamas negatīvi. Kaut arī STARSO ir vērtējams kā nebūtisks
konkurents BALTKOM Rīgas pilsētas teritorijā, tomēr apvienošanās
rezultātā nostiprināsies BALTKOM dominējošais stāvoklis
konkrētajā tirgū. Nostiprinoties dominējošajam stāvoklim konkrētā
tirgū, nav jākonstatē, ka var tikt būtiski samazināta konkurence
tirgū, jo atrašanās dominējošā stāvoklī jau rada priekšrocības
pār citiem konkurentiem.
Izvērtējot konkrēto darījumu,
jāņem vērā, ka BALTKOM ir lielākais un dominējošais tirgus
dalībnieks ar tirgus daļu, kas būtiski pārsniedz citu tirgus
dalībnieku tirgus daļu. Tādējādi pat minimāla šīs tirgus daļas
palielināšana uz konkurējoša tirgus dalībnieka aktīvu
(infrastruktūras) pirkšanas rēķina ir vērtējama kā tirgus varas
nostiprināšana, vērtējot konkurences apstākļus tirgū kopumā,
t.sk. iespēju citiem tirgus dalībniekiem paplašināt savu darbības
teritoriju, ienākot Daugavgrīvas mikrorajonā. Jāņem vērā, ka
darbības paplašināšana kabeļtelevīzijas tirgū ir saistīta ar
kapitālieguldījumiem kabeļtīklā, kuri jāatpelna. Minētais
apstāklis ir vērtējams kā būtisks šķērslis konkurentam, kas vēlas
paplašināt savu darbību konkrētajā vietā, kur jau darbojas
dominējošs tirgus dalībnieks.
Konkurences padome konstatēja, ka
apvienošanās darījumam ir arī pozitīvas sekas. Saskaņā ar
Ziņojumā sniegto informāciju STARSO nesniedz interneta piekļuves
un balss telefonijas pakalpojumus. BALTKOM ienākot Daugavgrīvas
mikrorajonā, kabeļtelevīzijas abonentiem pēc STARSO kabeļtīkla
rekonstrukcijas tiks piedāvāti interneta piekļuves pakalpojumi,
kā arī nākotnē var tikt piedāvāti balss telefonijas pakalpojumi.
Tādējādi uzlabosies konkurences apstākļi interneta piekļuves
pakalpojumu un balss telefonijas pakalpojumu tirgos, un
patērētāji gūs labumu.
Izvērtējot STARSO 09.09.2005.
vēstulē Nr.152 sniegto informāciju, Konkurences padome
konstatēja, ka STARSO konkurētspēja konkrētajā tirgū ir
ievērojami mazāka nekā BALTKOM konkurētspēja. STARSO ir viens no
mazākajiem (pēc tirgus daļas apmēra) konkrētā tirgus dalībniekiem
un nevarēs radīt BALTKOM nopietnu konkurenci Daugavgrīvas
mikrorajonā gadījumā, ja BALTKOM uzsāks kabeļtelevīzijas
pakalpojumu sniegšanu paralēli STARSO.
Ņemot vērā, ka apvienošanās
rezultātā nostiprināsies BALTKOM dominējošais stāvoklis, ir
pamats saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta trešo daļu pieņemt
lēmumu par apvienošanās aizliegumu vai par apvienošanos
atļaušanu, nosakot tirgus dalībniekam saistošos noteikumus, kuri
novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci.
Ņemot vērā iepriekšminēto,
Konkurences padome uzskata, ka šajā lietā apvienošanās aizliegums
nedotu sabiedrībai tādu labumu, kā apvienošanās atļaušana,
nosakot tirgus dalībniekam saistošos noteikumus, kuri novērš
apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci.
Izvērtējot lietas apstākļus,
BALTKOM viedokli un argumentus lietā, kā arī ņemot vērā
administratīvā akta izdošanas samērīguma un lietderības
apsvērumus, pamatojoties uz Konkurences likuma 2.pantu, 6.panta
pirmās daļas 4.punktu, 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta
pirmās daļas 3.punktu un otrās daļas 2.punktu, 16.panta trešo
daļu un Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumiem Nr.897
"Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus
dalībnieku apvienošanos", Konkurences padome
nolēma: