5. pants

Lai izvērtētu apvienošanās

ietekmi uz konkurences apstākļiem, t.sk., vai apvienošanās

rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis, vai var

tikt būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū, Konkurences

padome pieprasīja informāciju no vairākiem tirgus

dalībniekiem.

Saskaņā ar Konkurences likuma

1.panta 10.punktu "tirgus daļa - tirgus dalībnieka piedāvāto

preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā tirgū

piedāvāto preču apjomu". Tirgus daļas konkrētajā tirgū var tikt

aprēķinātas pēc tirgus dalībnieku apgrozījumiem no

kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas un pēc tirgus dalībnieku

abonentu skaita. Ņemot vērā to, ka katram tirgus dalībniekam

pakalpojumu cenas atšķiras, Konkurences padome uzskata, ka tirgus

daļu aprēķināšana pēc abonentu skaita šajā lietā dod objektīvāku

ainu par tirgus sadalījumu nekā tirgus daļu aprēķināšana pēc

tirgus dalībnieku apgrozījuma. Informācija no tirgus dalībniekiem

tika pieprasīta attiecībā uz abonentu skaitu mikrorajonu

griezumā.

Izņemot apvienošanās dalībniekus -

BALTKOM un STARSO - kabeļtelevīzijas pakalpojumus Rīgas pilsētas

teritorijā sniedz šādas komercsabiedrības: SIA "L.A.T.", SIA

"FAO", SIA "LIVAS", SIA "TELFAST", SIA "Telia MultiCom" un SIA

"TELEVIDEOTĪKLS". Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTKOM

tirgus daļa 2004.gadā ir (*)% un STARSO tirgus daļa - (*)%.

Izvērtējot citu tirgus dalībnieku

sniegto informāciju par abonentu skaitu 2005.gadā, Konkurences

padome konstatēja, ka BALTKOM tirgus daļa ir (*)% un STARSO -

(*)%. Tirgus sadalījums ir šāds:

N.

p.

k.

Operators

Abonentu skaits

Tirgus daļa, %

1.

BALTKOM

(*)

(*)

2.

TELEVIDEOTĪKLS

(*)

(*)

3.

Telia MultiCom

(*)

(*)

4.

FAO

(*)

(*)

5.

LIVAS

(*)

(*)

6.

L.A.T.

(*)

(*)

7.

STARSO

(*)

(*)

8.

TELFAST

(*)

(*)

Kopā

(*)

100

Konkurences padome konstatēja, ka

BALTKOM tirgus daļa pārsniedz Konkurences likuma 1.panta 1.punktā

noteikto kritēriju (40%), kā arī ir pamats uzskatīt, ka BALT­KOM

ir pietiekama tirgus vara, lai darbotos pilnīgi vai daļēji

neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem.

Analizējot kabeļtelevīzijas operatoru kabeļtīklu pārklājumu zonās

Rīgas pilsētas teritorijā, Konkurences padome secināja, ka:

pirmkārt, salīdzinājumā ar pārējiem kabeļtelevīzijas operatoriem

BALTKOM apkalpošanas zona aptver vislielāko ģeogrāfisko

teritoriju un arī pēc šī rādītāja atrodas līdera pozīcijās

kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniegšanas tirgū. Otrkārt, jau tagad

BALTKOM apkalpošanas zonā ir teritorijas, kurās nepastāv

konkurence kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniegšanas tirgū

(Mangaļsala un Vecdaugava), jo tajās pakalpojumus sniedz vienīgi

BALTKOM. Jāatzīmē, ka saskaņā ar tirgus dalībnieku sniegtajām

ziņām arī citiem kabeļtelevīzijas operatoriem ir "izņēmuma

stāvoklis" dažās Rīgas pilsētas teritorijās. Piemēram, Latgales

priekšpilsētā ("Maskavas forštatē") - SIA "Telia MultiCom",

Čiekurkalnā - SIA "LIVAS", Krastā - SIA "TELEVIDEOTĪKLS" un

Daugavgrīvā - STARSO. (Jāņem vērā, ka reāla konkurence notiek

tad, kad vienā mājā, nevis tikai vienā mikrorajonā, ir pārstāvēti

vairāki pakalpojumu sniedzēji.)

Kabeļtelevīzijas operatoru

apkalpošanas zonas Rīgas pilsētas mikrorajonu griezumā:

BALTKOM

Telia MultiCom

LIVAS

FAO

TVT

TELFAST

STARSO

L.A.T.

Āgenskalns

x

x

x

Bolderāja

x

x

Centrs

x

x

x

x

Čiekurkalns

x

Dārzciems

x

x

Daugavgrīva

x

Iļģuciems

x

x

x

Imanta

x

x

x

Jugla

x

x

"Jugla" papīrfabrika

x

Ķengarags

x

x

Krasta

x

Maskavas forštate

x

Mangaļsala

x

Mežciems

x

x

Pļavnieki

x

x

x

Purvciems

x

x

x

x

Sarkandaugava

x

x

Teika

x

x

Zasulauks

x

x

Ziepniekkalns

x

x

x

Zolitūde

x

x

x

Valdlauči

x

Vecdaugava

x

Vecmīlgrāvis

x

x

Ņemot vērā minēto, Konkurences

padome uzskata, ka BALTKOM ir dominējošs stāvoklis konkrētajā

tirgū. Par to liecina arī fakts, ka katra tuvāko konkurentu (SIA

"TELEVIDEOTĪKLS" un SIA "Telia MultiCom") tirgus daļa nesasniedz

pat pusi no BALTKOM tirgus daļas (*).

Dominējošā

stāvokļa nostiprināšana

Apvienošanās rezultātā apvienotā

tirgus dalībnieka tirgus daļa, kaut arī būtiski nemainīsies,

tomēr tā palielināsies - būs (*)%. Tas nozīmē, ka BALTKOM

dominējošs stāvoklis kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū Rīgas

pilsētas teritorijā apvienošanās rezultātā nostiprināsies,

palielināsies BALTKOM tirgus daļa un vara. Faktiski apvienošanās

rezultātā viens tirgus dalībnieks un tā sniegtie pakalpojumi

(STARSO) Daugavgrīvas mikrorajonā tiks aizvietoti ar cita tirgus

dalībnieka sniegtajiem pakalpojumiem (BALTKOM). Ņemot vērā, ka

Daugavgrīvas mikrorajonā pašlaik nepastāv konkurence starp

kabeļtelevīzijas operatoriem un kabeļtelevīzijas operatoru

kabeļtīklu pārklājumiem, var secināt, ka apvienošanās rezultātā

palielināsies ne tikai apvienotā tirgus dalībnieka apkalpošanas

zona, bet arī apkalpošanas zona, kurā BALTKOM nav konkurentu.

Kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzēju iespējas sniegt

kabeļtelevīzijas pakalpojumus Daugavgrīvas mikrorajonā un

potenciālo konkurentu ienākšana Daugavgrīvas mikrorajonā

Izņemot BALTKOM un STARSO Rīgas

pilsētā dažādās teritorijās kabeļtelevīzijas pakalpojumus piedāvā

vēl sešas komercsabiedrības: SIA "L.A.T.", SIA "FAO", SIA

"LIVAS", SIA "TELFAST", SIA "Telia MultiCom" un SIA

"TELEVIDEOTĪKLS". Tātad teorētiski visas minētās

komercsabiedrības var nākotnē paplašināt savu komercdarbību

kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniegšanā un uzsākt kabeļtelevīzijas

pakalpojuma sniegšanu jaunajās teritorijās, tai skaitā

Daugavgrīvā. Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo

informāciju daži tirgus dalībnieki neplāno paplašināt savu

darbību konkrētajā tirgū, daži - plāno, turklāt tiem ir

pietiekami resursi, lai teorētiski sāktu kabeļtelevīzijas

pakalpojumu sniegšanu Daugavgrīvas mikrorajonā.

Komercdarbības

sākšanu un paplašināšanu kavējošie faktori un šķēršļi

Lai sāktu kabeļtelevīzijas

pakalpojumu sniegšanu, komercsabiedrībai normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā ir jāsaņem Nacionālās radio un televīzijas

padomes speciālā atļauja (licence) kabeļtelevīzijas darbībai un

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas publiskā fiksētā

telekomunikācijas tīkla operatora individuālā licence

telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai. Elektronisko sakaru

likuma 16.panta otrajā daļā ir teikts, ka "elektronisko sakaru

komersantiem ir tiesības ierīkot publiskos elektronisko sakaru

tīklus un izbūvēt to infrastruktūras būves (..) valsts,

pašvaldības un privātā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot

projektu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai vadītāju".

Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību nosaka

Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumi Nr.496

"Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumi".

Minēto noteikumu 19.punktā ir noteikts, ka pirms būvdarbu

sākšanas pasūtītājs saņem būvatļauju atbilstoši Vispārīgo

būvnoteikumu prasībām (Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa

noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi"). Būvatļauja nav

nepieciešama gadījumos, ja ievelk kabeli esošā kabeļu

kanalizācijā vai gaisa vadu un piekārto kabeļu līnijas kabeli

stiprina uz esošajiem balstiem. Būvatļauju izsniedz būvvalde,

kuras teritorijā atrodas attiecīgais būvobjekts, ja tiek

iesniegti šādi dokumenti: būvatļaujas pieprasījums, akceptētais

būvprojekts un citi saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu

116.punktu.

No iepriekš minētā var secināt, ka

nepieciešamo dokumentu izstrādāšana, saskaņošana un atļauju

saņemšana kabeļtīklu ierīkošanai var tikt uzskatīta par papildu

šķēršļiem kabeļtelevīzijas pakalpojuma attīstībai. Taču, ja

kabeļtelevīzijas operators grib ierīkot kabeļus objektā (mājā),

kur jau cita komercsabiedrība ir ierīkojusi kabeli, tad šajā

gadījumā būvatļauja nav nepieciešama. No tā izriet, ka pirmajam

ienācējam tirgū šī administratīvā barjera ir augstāka nekā

otrajam.

Kā vienu no galvenajiem kavējošiem

faktoriem var minēt to, ka kabeļtīkla izbūvēšanai ir nepieciešami

lieli finansiālie ieguldījumi. Turklāt komercsabiedrībai, ienākot

jaunajā teritorijā, kur jau darbojas viens vai vairāki

kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzēji, ir jārēķinās ar to, ka,

lai piesaistītu potenciālo abonentu uzmanību, tai skaitā to, kas

jau izmanto kabeļtelevīzijas pakalpojumus, jāpiedāvā akcijas vai

jārīko cenu atlaižu pasākumi, kas savukārt samazina sagaidāmo

ienākumu līmeni un var palielināt ieguldījumu atmaksājamības

laiku.

Saskaņā ar Latvijas Elektronisko

komunikāciju asociācijas viedokli (saņemts pa e-pastu

02.05.2005.) kā papildu šķēršļus var minēt šādus apstākļus: "Ja

šajā teritorijā jau darbojas konkurents, tad jārēķinās ar

konkurenta pretdarbību, sākot ar potenciālo abonentu atrunāšanu

no pieslēgšanās jaunajam tīklam, solot dažādas atlaides (..).

Kabeļoperatoram savu tīklu ierīkošana kāpņu telpās jāsaskaņo ar

ēku īpašniekiem, kas parasti tiek darīts, iegūstot informāciju no

Zemesgrāmatas par īpašniekiem un saņemot parakstus no dzīvokļu

īpašniekiem (..)."

Nozares

asociāciju un citu tirgus dalībnieku viedokļi

Lai uzzinātu nozares asociāciju

viedokli par paredzētās apvienošanās ietekmi uz kabeļtelevīzijas

pakalpojumu tirgu un iespējamo ietekmi uz citu konkrēto preču

tirgiem (piemēram, interneta piekļuves pakalpojumi, datu

pārraides pakalpojumi), tika pieprasīts Latvijas Elektronisko

komunikāciju asociācijai un Latvijas Telekomunikāciju asociācijai

sniegt viedokli.

Latvijas Telekomunikāciju

asociācija (20.06.2005. vēstule Nr.D-245) atzinusi darījumu par

pozitīvu. Savukārt Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija

(16.06.2005. vēstule Nr.16/06-1) uzskata, ka apvienošanās ir

vērtējama negatīvi.

Vairāki BALTKOM konkurenti ir

izteikuši viedokli, ka šī apvienošanās būtiski neietekmēs

konkurences apstākļus kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū Rīgas

pilsētā. Savukārt SIA "LIVAS" izteica viedokli, ka paredzētā

apvienošanās vērtējama negatīvi, jo tās rezultātā BALTKOM

nostiprinās monopolstāvokli Daugavgrīvas mikrorajonā (20.06.2005.

vēstule Nr.89/05).

Citi preču

tirgi, kurus apvienošanās varētu ietekmēt

Ziņojumā tika minēts, ka BALTKOM

sniedz interneta piekļuves pakalpojumus un datu un elektronisko

ziņojumu pārraides pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un

Salaspilī, izmantojot elektronisko sakaru tīklus. Savukārt STARSO

nevienu no minētajiem pakalpojumiem nesniedz. Tomēr Ziņojumā ir

uzsvērts, ka STARSO elektronisko sakaru tīkla piemērojamība

interneta pakalpojuma sniegšanai un datu un elektronisko ziņojumu

pārraides pakalpojumu sniegšanai ir iespējama pēc tīkla

rekonstrukcijas un tā pieslēgšanas BALTKOM optiskajam

elektronisko sakaru tīklam.

Konkurences padome uzskata, ka

paredzētā apvienošanās šos konkrētos tirgus neietekmēs, jo

faktiski uz doto brīdi tikai viens no apvienošanās dalībniekiem

sniedz interneta piekļuves pakalpojumus un datu un elektronisko

ziņojumu pārraides pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā. Tātad

nenotiek horizontālā pārklāšanās un BALTKOM tirgus daļa šajos

tirgos būtiski nemainīsies.

Turklāt Rīgas pilsētas teritorijā

interneta piekļuves pakalpojumus piedāvā vairākas

komercsabiedrības (piemēram, SIA "Lattelekom", SIA "Telia

Latvija", a/s "Microlink Data AS", SIA "LATNET SERVISS" un citi)

un BALTKOM tirgus daļa tajā ir maza (mazāka par 5%). Savukārt

datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus Rīgas

pilsētas teritorijā arī sniedz vairāki tirgus dalībnieki,

piemēram, SIA "Lattelekom", SIA "Telia Latvija", a/s "Microlink

Data AS", Valsts informācijas tīklu aģentūra, VAS "Latvijas

Valsts radio un televīzijas centrs" un citi). BALTKOM tirgus daļa

arī šajā konkrētajā tirgū ir maza (mazāk par 5%).

Bez tam Ziņojumā kā viens no

konkrētajiem tirgiem tika norādīts - balss telefonijas

pakalpojuma tirgus. Tā kā BALTKOM un STARSO nesniedz šo

pakalpojumu, paredzētā vienošanās šo tirgu neskar un apvienotā

tirgus dalībnieka tirgus daļa šajā konkrētajā tirgū

nemainīsies.

Izvērtējot Ziņojumā sniegto

informāciju, kā arī trešo personu viedokļus un citus faktorus,

Konkurences padome secina, ka paredzēta BALTKOM un STARSO

apvienošanās skar tikai kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniegšanas

tirgu Rīgas pilsētas teritorijā. Šajā konkrētajā tirgū BALTKOM

jau tagad ir dominējošais stāvoklis. Kaut arī apvienošanās

rezultātā apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa palielināsies

nenozīmīgi un konkurences situācija pārsvarā Rīgas pilsētā

nemainīsies, tomēr pat nenozīmīgs tirgus daļas palielinājums

atstās iespaidu uz tirgus varu (tā palielināsies), nostiprinot

jau esošo BALTKOM dominējošo stāvokli. Saskaņā ar Konkurences

likuma 16.panta trešo daļu: "Konkurences padome ar lēmumu

aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās

dominējošais stāvoklis (..). Konkurences padome var atļaut šādu

apvienošanos, nosakot tirgus dalībniekam saistošus noteikumus,

kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz

konkurenci." Tādējādi ir secināms, ka apvienošanās nevar tikt

atļauta BALTKOM, nenosakot atbilstošus saistošos noteikumus, kuri

novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci.

23.08.2005. BALTKOM tika nosūtīta

vēstule, kurā tika izklāstīti lietas izskatīšanas gaitā iegūtie

pierādījumi, kā arī BALTKOM tika aicināta iepazīties ar lietu un

izteikt viedokli pirms Konkurences padomes lēmuma

pieņemšanas.

07.09.2005. tika saņemta

06.09.2005. BALTKOM vēstule Nr.245 "Par viedokļa izteikšanu lietā

Nr.463/05/10/2", kurā BALT­KOM izteica vairākus argumentus,

iebilstot pret veikto situācijas izvērtējumu. Šie argumenti

attiecās uz (1) BALTKOM dominējoša stāvokļa esamības pierādīšanu

(tirgus varu) un (2) apvienošanās darījuma seku konkurencei

analīzi:

(1) BALTKOM uzsvēra, ka

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - SPRK),

īstenojot elektronisko sakaru nozares regulēšanas pasākumus,

saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 31.panta ceturto daļu nav

konstatējusi, ka BALTKOM ir būtiska ietekme tirgū, tātad arī

BALTKOM dominējošo stāvokli šajā tirgū. BALTKOM nepiekrīt

aprēķinātajai tirgus daļai (*)%, apstrīd tirgus

dalībnieku-konkurentu sniegto datu par abonentu skaitu patiesumu.

BALTKOM uzskata, ka nav pierādījumu, ka BALTKOM ir pietiekama

tirgus vara atbilstoši dominējoša stāvokļa definīcijai, lai spētu

ievērojami kavēt, deformēt un ierobežot konkurenci konkrētajā

tirgū.

(2) BALTKOM uzskata, ka lietā

iegūtā informācija neliecina, ka apvienošanās darījums spētu

kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, ka ir nepareizi

izdarīti secinājumi, ka tieši darījuma rezultātā palielināsies

BALTKOM apkalpošanas zona. BALT­KOM norāda, ka SIA "STARSO" tīklu

ir nepieciešams rekonstruēt vai pat būvēt no jauna. Tas ir

faktiski tas pats, kā būvēt šo tīklu, neiegādājoties SIA "STARSO"

tīklu.

BALTKOM uzskata, ka šis darījums

ir vienīgais šāda tipa darījums, kas ir iespējams, jo nākamā

mazāka tirgus dalībnieka tirgus daļa ir 2,7-3%. Tādējādi nav

pamata bažām par to, ka BALTKOM var vairākkārtīgi pievienot sev

mazus uzņēmumus, katru reizi pamatojot to ar to, ka pievienotā

tirgus daļa ir niecīga un tas nekaitēs konkurencei. BALTKOM

neplāno savu attīstību tā, lai pakāpeniski iekarotu tirgu uz

"nelielu pievienošanu" rēķina. BALTKOM norāda, ka, vērtējot

BALTKOM cenu politiku reālās konkurences trūkuma apstākļos,

kļūdaini tika norādīts Aplokciems kā BALTKOM apkalpošanas zona,

kurā BALTKOM nav konkurentu. BALTKOM norāda, ka Aplokciemā

"paralēli BALTKOM savus kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz SIA

"LIVAS"". BALT­KOM uzskata, ka nevar salīdzināt Mangaļsalas un

Vecdaugavas zonas ar citiem kabeļtelevīzijas operatoriem, kuri

sniedz pakalpojumus zonās bez konkurences, un nepiekrīt

viedoklim, ka apvienošanās sekas lielākā mērā izpaudīsies

Daugavgrīvas mikrorajonā. BALTKOM uzskata, ka Rīgā ir pietiekami

daudz mikrorajonu, kuros nav reālas konkurences.

Konkurences padome izvērtēja

BALT­KOM iebildumus un konstatēja, ka iebildumi attiecībā uz

dominējoša stāvokļa esamību nav pamatoti sekojošu apsvērumu

dēļ:

- izvērtējot apvienošanās

darījumus, Konkurences padome ievēro Konkurences likuma 1., 6.,

15. un 16.panta noteikumus. T.sk. Konkurences padomei ir

jāizvērtē, vai apvienošanās rezultātā radīsies vai nostiprināsies

dominējošs stāvoklis. Konkurences padomei nav jāvērtē apstāklis,

vai SPRK ir konstatējusi tirgus dalībnieka būtisku ietekmi

tirgū;

- BALTKOM savā ziņojumā izskatāmās

lietas ietvaros par SIA "LIVAS" abonentu skaitu 2004.gadā sniedza

informāciju, ka tas ir (*), kas veido (*)% tirgus daļu pēc

BALTKOM aprēķiniem. BALTKOM nav sniegusi informāciju, kas

pamatotu to, kā tika aprēķināts SIA "LIVAS" abonentu skaits. Lai

objektīvi pārbaudītu BALTKOM sniegto informāciju par citiem

tirgus dalībniekiem, ziņas tika pieprasītas no pašiem tirgus

dalībniekiem. Konkurences padomes rīcībā esošā informācija

liecina, ka SIA "LIVAS" un BALTKOM ziņas par SIA "LIVAS" abonentu

skaitu Rīgā ievērojami atšķiras. Konkurences padomei nav pamata

SIA "LIVAS" sniegto informāciju uzskatīt par nepatiesu;

- lietā ir pierādījumi par BALTKOM

tirgus varu: Konkurences padomes Biroja 23.08.2005. vēstulē

Nr.1126 ir minēts, ka "(..) katra tuvāko konkurentu (SIA

"TELEVIDEOTĪKLS" un SIA "Telia MultiCom") tirgus daļa nesasniedz

pat pusi no BALTKOM tirgus daļas", "(..) salīdzinot ar pārējiem

kabeļtelevīzijas operatoriem, BALTKOM apkalpošanas zona aptver

vislielāko ģeogrāfisko teritoriju un arī pēc šī rādītāja BALTKOM

atrodas līdera pozīcijās (..)". Līdzīgi argumenti par tirgus

varas esamību tiek izmantoti Eiropas Savienības konkurences

tiesību piemērošanas praksē, nosakot dominējoša stāvokļa esamību.

Piemēram, Eiropas Kopienu tiesa lietā Nr.85/76 Hoffmann-La

Roche & Co. AG v Commission of the European Communities

13.02.1979. spriedumā attiecībā uz dominējoša stāvokļa noteikšanu

norādīja, ka "(..) 5. Ļoti lielas tirgus daļas ir ļoti nozīmīgs

pierādījums dominējoša stāvokļa esamībai. Citi nozīmīgi faktori

ir: attiecības starp konkrētā uzņēmuma tirgus daļu un tā

konkurentu tirgus daļām, īpaši, nākamā lielākā konkurenta tirgus

daļu, tas, ka konkrētais uzņēmums ir vadošs tehnoloģiskā ziņā

(priekšrocības tehnoloģiskā ziņā, salīdzinot ar konkurentiem),

plaši attīstīta tirdzniecības tīkla esamība un potenciālās

konkurences neesamība (..).