10. pants

Pāriet uz principu "lietotājs maksā" un

"piesārņotājs maksā" pilnīgu piemērošanu un

privātā sektora iesaistīšanu, lai novērstu izkropļojumus,

tostarp kaitējumu radošas subsīdijas, radītu ieņēmumus un

nodrošinātu finansējumu turpmākiem ieguldījumiem transporta

nozarē.

TAP2027 ir ņemti vērā ES Transporta Baltās grāmatas mērķi

mobilitātes, transporta un loģistikas pakalpojumu

attīstībai un drošības līmeņa paaugstināšanai ceļu

satiksmē, uzmanību pievēršot infrastruktūras attīstībai,

digitālajiem risinājumiem, inovācijām un pētniecībai.

TAP2027 paredz Rail Baltica dzelzceļa līnijas

attīstību un valsts galveno autoceļu (TEN-T tīkls)

rekonstrukciju un modernizāciju, vienlaikus domajot arī par

digitālo risinājumu attīstību. Tāpat paredzams, ka

izveidojot transporta nozares informācijas nacionālo

piekļuves punktu, radīsies priekšnosacījumi dažādu

mobilitātes digitālo platformu attīstībai, palielinot

transporta un infrastruktūras izmantošanas efektivitāti, uz

ko norāda arī Baltā grāmata. Tāpat kā Baltajā grāmatā, arī

TAP2027 viens no virzieniem ir ceļu satiksmes drošības

uzlabošana, un pasākumi tās īstenošanai tiks ietverti Ceļu

satiksmes drošības plānā.

Makroreģionālais līmenis

N.p.k.

Nosaukums

Kas

apstiprinājis

Darbības termiņš

Mērķi

attiecībā uz transportu

Sasaiste ar TAP2027

25.

ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam Rīcības

Plāns27

EK 17.02.2021.

Transporta politikas (Policy Area Transport)

jomas mērķis ir uzlabot ārējos un iekšējos savienojumus

un vienlaikus īstenojot horizontālās darbības, piemēram,

klimats - pielāgošanās tā pārmaiņām un to mazināšana.

3 pasākumu virzieni -

- Uzlabota reģionu savienojamību un sadarbība ar

trešajām valstīm

- Klimata neitrālitāte un bezpiesārņojuma (zero

pollution)

- Inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu attīstība.

Jūras drošības politikas jomas (Policy Area

Safe) mērķis ir kļūt par vadošo reģionu kuģošanas

drošības un drošuma jomā, samazinot jūras negadījumu

skaitu.

Kuģošanas politikas joma (Policy Area

Ship)- BJR jākļūst par tīrās kuģošanas paraugreģionu.

Politikas mērķis: samazināt emisijas no kuģniecības

Baltijas jūrā, vienlaikus tiek prognozēts, ka jūras darbību

intensitāte palielināsies. Kooperatīvs mērķis: modernizētu

notekūdeņu pieņemšanas iekārtu izveide Baltijas jūras

pasažieru ostās, apmainoties ar pieredzi, paraugpraksi,

investīcijām.

TAP2027 izstrādē ir ņemti vērā

ESSBJR Rīcības plānā izvirzītie PA Transport, PA Ship un PA

Safe mērķi, iekļaujot kopējos reģiona mērķus transporta

nozarē savienojumu, drošības un drošuma uzlabošanai, kā arī

SEG emisiju samazināšanai.

26.

VASAB Ilgtermiņa perspektīva

Baltijas jūras reģiona teritoriālajai

attīstībai28

Baltijas jūras reģiona (BJR) 11

valstu par telpisko plānošanu un attīstību atbildīgie

ministri 7.VASAB ministru konferencē 16.10.2009.

2009- 2030

Viena no trim perspektīvā noteikto vadlīniju un rīcību

teritoriālās kohēzijas sasniegšanai tēmām ir iekšējās un

ārējās sasniedzamības uzlabošana. Definētās rīcības

paredz:

• Mazināt pārrobežu šķēršļus primārajos (TEN-T) un

sekundārajos (starpreģionālo savienojumu) BJR valstu

tīklos

• Integrēt BJR transporta tīklu, attīstot:

- Rail Baltica koridoru

- TEN-T tīkla koridoru IA, kas savieno ostas (t.sk.

Rīgu)

- ceļu savienojumu un robežšķēršošanas infrastruktūru uz

ES ārējās robežas, t.sk. Latvijas-Krievijas

- ceļa un dzelzceļa savienojumu no Latvijas ostām uz

Krieviju un Baltkrieviju un tālāk uz Tālajiem austrumiem,

Centrālāziju un Melno jūru

- gaisa transporta savienojumus ar BJR ziemeļu un

austrumu daļu

jūras maģistrālos savienojumus (motorways of the

sea)

Dokumentā ir iekļauti Latvijas transporta nozarei

aktuāli jautājumi, kuru īstenošana paredz reģionālu

sadarbību. TAP2027 ir orientētas uz iekšējās un ārējās

sasniedzamības uzlabošanu, iekļaujoties ES TEN-T pamattīklā

un turpinot attīstīt Rail Baltica projektu.

Tāpat TAP2027 ir iekļauti

konkrēti pasākumi, kas atbilst dokumentā minētajiem,

piemēram, kuģu ceļu uzmērīšana.

27.

Trīs Jūru iniciatīvas (Three

Seas Initiative) deklarācija29

Iniciatīvas 12 dalībvalstu

(valstis ap Baltijas, Adrijas un Melno jūru) pārstāvji samita

laikā Ļubļanā, Slovēnijā, 05.-06.06.2019.

Iniciatīvas mērķi - ekonomikas attīstības veicināšana, ES

kohēzijas stiprināšana, tostarp uzlabojot reģiona

infrastruktūru un stiprinot transatlantiskās saites.

Jomas, kas ir būtiskas reģiona nākotnei - enerģētika,

infrastruktūra un digitalizācija, kā arī drošības,

inovācijas un vides jomas.

2018.g. samitā Bukarestē izkristalizējas 48 atbalstāmo

projektu saraksts30, viens no tiem - Rail

Baltica projekts, kura attīstība ir īpaši nozīmīga

Latvijas transporta nozarei.

TAP2027 iekļauti pasākumi

Rail Baltica dzelzceļa līnijas attīstībai

Valsts līmenis

N.p.k.

Nosaukums

Kas

apstiprinājis

Darbības termiņš

Mērķi

attiecībā uz transportu

Sasaiste ar TAP2027

28.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības

stratēģija līdz 2030.gadam31

LR Saeima 10.06.2010.

2011-2030

• Radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem

iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīvesvietas, sekmējot

uzņēmējdarbību reģionos, attīstot kvalitatīvu

transporta un komunikāciju infrastruktūru un

publiskos pakalpojumus. Iekšējās un ārējās

sasniedzamības uzlabošana.

• Latvijai jākļūst par izdevīgāko un pievilcīgāko

tranzīta ceļu preču plūsmām no Krievijas, Āzijas un citām

ES valstīm un otrādi.

• Reģionālās attīstības sekmēšanai un reģionu

iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai jāuzlabo reģionālo

un vietējo autoceļu, kā arī sabiedriskā transporta

pakalpojumu kvalitāte ar mērķi samazināt ceļā pavadīto

laiku.

• Lai uzlabotu pārvietošanās efektivitāti, drošību un

komfortu, par pirmo prioritāti infrastruktūras

saglabāšanā un attīstības plānošanā ir jāizvirza esošās

infrastruktūras atjaunošana un rekonstrukcija.

Indikatoru mērķu vērtības 2030.gadam -

-Autoceļi ar melno segumu no reģionālajiem valsts

autoceļiem 100 %

-Autoceļi ar melno segumu no vietējiem valsts autoceļiem

> 50%

-Kravu apgrozījums Latvijas ostās >130 milj.

tonnas/gadā

-Pasažieru apgrozība sabiedriskajā autotransportā >

2850 regulārās satiksmes autobusu milj. pasažierkilometri

gadā

-Apkalpoto gaisa satiksmes pasažieru skaits lidostā

"Rīga" > 10 milj./gadā

-Pasažieru apgrozība dzelzceļa transportā >1150 milj.

pasažierkilometri/gadā

-Apkalpoto pasažieru skaits Rīgas ostā > 1500

tūkst./gadā

TAP2027 ir izstrādātas saskaņā ar LIAS2030 un sekmēs

transporta nozares pienesumu kopējo Latvijas ilgtspējīgas

attīstības mērķu sasniegšanā, kas skar sasniedzamības

uzlabošanu, ieguldījumus infrastruktūrā, tranzīta nozares

un sabiedriskā transporta sistēmas attīstību. TAP2027

politikas rezultātam "Uzlabotas mobilitātes

iespējas" arī izvēlēti daļa no indikatoriem, kas

iekļauti LIAS2030, un prognozēts, ka pasažieru apgrozība

sabiedriskajā transportā pieaugs reģionālas nozīmes

vilcienu maršrutos, kā arī, atjaunojoties nozares

rādītājiem pēc Covid-19 pandēmijas, Lidostā

"Rīga". Ģeopolitiskās tendences ir par pamatu

attiecībā uz kravu apgrozību Latvijas ostās neizvirzīt tik

ambiciozus mērķus kā LIAS2030.

29.

Latvijas Nacionālais attīstības

plāns 2021.-2027. gadam32

LR Saeima

02.07.2020.

Lēmums Nr. 418/Lm13

2021-2027

Transporta un sakaru nozares jautājumi ietverti prioritātes

"Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība"

rīcības virzienos (RV):

• RV "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" mērķis

ir integrēta, ilgtspējīga transporta sistēma, kas sniedz

kvalitatīvas cilvēku un kravu mobilitātes iespējas visā

valsts teritorijā, nodrošina vietējo sasniedzamību,

izmantojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu,

kā arī starptautisko savienojamību, pilnībā iekļaujoties ES

pamattīklā (Rail Baltica) un nodrošinot pamattīkla

un visaptverošā tīkla sasaisti.

• RV "Līdzsvarota reģionālā attīstība" viens

no uzdevumiem paredz nodrošināt mobilitāti

nodarbinātībai un pakalpojumu saņemšanai, uzlabojot

infrastruktūru un sniedot atbalstu inovatīviem

mikromobilitātes risinājumiem

• RV "Daba un vide - "Zaļais kurss""

paredz SEG emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes

uzlabošanu, dekarbonizējot transporta sistēmu.

Indikatoru mērķa vērtības 2027.gadam-

- Transporta infrastruktūras indekss 52/58,5

(vieta/punkti);

- Dzelzceļa pasažieru īpatsvars sabiedriskā transporta

pārvadājumos 12 %;

- Nulles emisiju transportlīdzekļu īpatsvars visu

transportlīdzekļu skaitā 2%;

- Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita

samazinājums 35 %;

- Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss

(DESI) 13.vieta. (Satiksmes ministrijas atbildībā ir

"Savienojamības" komponente ar 25% īpatsvaru

indeksā).

NAP2027 līdzās LIAS2030 ir otrs nozīmīgākais,

hierarhiski augstākais attīstības plānošanas dokuments,

kurā ietvertie transporta nozares mērķi tiek izvērsti

TAP2027. Tāpat TAP2027 iekļauti NAP2027 indikatori

attiecīgās politikas novērtēšanai.

30.

Gaisa piesārņojuma samazināšanas

rīcības plāns 2020.-2030.gadam33

MK 16.04.2020. rīkojums

Nr.197

2020.-2030.

Viens no rīcības virzieniem ir emisiju samazināšana

transportā ar alternatīvo degvielu plašāku izmantošanu

un paredz sekojošus pasākumus: