Par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu 2019.–2022. gadam

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu, kā arī starptautisko

sankciju pārkāpšanas un terorisma finansēšanas risku

identificēšana un minimāli veicamās darbības saistībā ar

to. Informācijas par patiesajiem labuma guvējiem

atklāšana.

Plānotie ieguvumi sabiedrībai:

- klientorientēta pārvalde;

- valsts pārvaldē nodarbinātie, kuri izprot, atbalsta un

veido uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgu vidi;

- vienkāršotas administratīvās procedūras mazajiem un

vidējiem uzņēmumiem;

vairāk labu un kvalitatīvu publisko pakalpojumu.

Organizētas apmācības valsts pārvaldes

iestāžu darbiniekiem, lai attīstītu kompetences

uzņēmējdarbību veicinošu faktoru un normatīvo aktu izpratnei

un spējai tos attiecināt uz reālu uzņēmuma situāciju,

nodrošinot komercdarbības vides sakārtošanu

Labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu

jomā apmācīti valsts pārvaldē nodarbinātie, izsniedzot

kopskaitā 9835 sertifikātus, tai skaitā 2494 sertifikātus

par dalību un pārbaudījuma nokārtošanu profesionālās

kompetences pilnveidē

Valsts administrācijas skola

VK, TM

01.07.2022.

4.11.7.

Elektronisko pakalpojumu efektivizācija PMLP.

Ievērojot ĀIPL rekomendācijas, lai veicinātu PMLP

elektronisko pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu,

nodrošinot iespēju ielūguma apstiprināšanu vīzas

pieprasīšanai un izsaukuma apstiprināšanu uzturēšanās

atļaujas pieprasīšanai veikt elektroniski, tādējādi

samazinot personas klātesamības nepieciešamību PMLP un

paātrinot darbaspēka piesaistes procesu, ieviest

elektronisko pakalpojumu "Ielūguma vai izsaukuma

apstiprināšana vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai

Latvijas Republikā", kas nodrošina ielūguma vai

izsaukuma pieteikuma iesniegšanu un maksājuma veikšanu

tiešsaistes režīmā.

Nodrošināta ielūguma vai izsaukuma

pieteikuma iesniegšana un maksājuma veikšana tiešsaistes

režīmā, izmantojot elektronisko pakalpojumu "Ielūguma

vai izsaukuma apstiprināšana vīzas vai uzturēšanās atļaujas

pieprasīšanai Latvijas Republikā".

Ieviests elektroniskais pakalpojums "Ielūguma vai

izsaukuma apstiprināšana vīzas vai uzturēšanās atļaujas

pieprasīšanai Latvijas Republikā

PMLP

01.01.2020.

Rīcības virziens

4.12. Inovācijas

vecināšana

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības

rezultāts

Rezultatīvais

rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās

institūcijas

Izpildes termiņš

4.12.1.

Sistemātiski uzlabojumi pētniecības statistikas datu

iegūšanā

Viens no būtiskākajiem valstu inovācijas snieguma

rādītājiem ir ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A)

% no IKP, jo īpaši privātā sektora investīcijas P&A.

Šis rādītājs tiek vērtēts dažādos starptautiskos inovāciju

reitingos, kā piemēram, European Innovation Scoreboard

(EIS) un parāda cik lielā mērā valsts ir inovatīva.

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) nodrošina

statistikas datu ieguvi par situāciju Latvijā attiecībā uz

P&A ieguldījumu apjomu. CSP, atbilstoši ES līmeņa

regulējumam veic ikgadēju Pētniecības apsekojumu izmantojot

veidlapu "Pārskats par pētniecības darbu izpildi

uzņēmējdarbības sektorā".

Saskaņā ar CSP datiem Latvijā izdevumi zinātniski

pētnieciskajam darbam ilgstoši ir bijuši nelieli. Latvijas

kvantitatīvais mērķis - līdz 2020.gadam palielināt

pētniecībā ieguldīto finansējumu līdz 1,5 % no IKP, bet

līdz 2030.gadam - līdz 3 % no IKP, netiek izpildīts, jo

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, izdevumu pētniecībai un

attīstībai īpatsvars % no IKP samazinājās par 0,18

procentpunktiem un veidoja vien 0,44 % no IKP.

Viens no galvenajiem iemesliem zemajiem statistikas

rādītājiem ir uzņēmumu ieguldījumu kritums, kas 2016.gadā

samazinājās no 37,6 milj. EUR līdz 27 milj. EUR, jeb 20% no

kopējām investīcijām P&A (ES vidēji 64%).

Lai gan statistikas dati rāda negatīvas tendences,

pastāv pieņēmums, ka uzņēmumi iegulda vairāk līdzekļus

pētniecības aktivitātēs. Vienlaikus, statistikas pārskatu

par pētniecības darbiem uzņēmumā ieteicams aizpildīt

speciālistam, kas atbild par ražošanas procesu un

pakalpojumu sniegšanas uzlabošanu, un tas ne vienmēr tiek

nodrošināts uzņēmuma ietvaros.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un faktu, ka

statistiskais apsekojums ir vienīgais tiešais datu avots

par pētniecības darbiem uzņēmumos, nepieciešams īstenot

papildu pasākumus inovatīvas domāšanas un izpratnes

veicināšanai par veidlapas "Pārskats par pētniecības

darbu izpildi uzņēmējdarbības sektorā" nozīmi un lomu

pētniecības un inovācijas statistikas datu iegūšanā.

Plānots, ka pasākums sniegs EIS indikatora

"Uzņēmumu izdevumi pētniecībā un attīstībā (% no

IKP)" pieaugumu.