Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2006.gadam

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ekonomikas ministrijai,

ņemot vērā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras apkopoto

informāciju un viedokli, ko paudusi vadības grupa uzņēmējdarbības

vides uzlabošanai:

4.1. līdz 2006.gada

1.augustam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par

plāna izpildes gaitu;

4.2. līdz 2007.gada 1.februārim

iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna

izpildi.

Ministru

prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

(Ministru kabineta

2006.gada 29.marta rīkojums

Nr.215)

Uzņēmējdarbības

vides uzlabošanas pasākumu plāna 2006.gadam

kopsavilkums

Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir

viens no svarīgākajiem faktoriem valsts ekonomikas attīstībā un

ārvalstu investīciju piesaistē. Šī iemesla dēļ Latvijā katru gadu

tiek sagatavots un Ministru kabinetā apstiprināts

uzņēmēj­darbības vides uzlabošanas pasākumu plāns, kura mērķis ir

uzņēmējdarbības vides pilnveidošana, nodokļu politikas un

administrēšanas uzlabošana, adminis­tratīvo šķēršļu samazināšana,

kā arī Latvijas konkurētspējas Eiropas Savienībā veicināšana.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2006.gadam

(turpmāk - pasākumu plāns) ir īstermiņa politikas plānošanas

dokuments, un tajā ietvertie pasākumi ir Ekonomikas ministrijas,

Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Labklājības

ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopī­bas

ministrijas, kā arī citu institūciju kompetencē.

Pasākumu plāns izstrādāts saskaņā

ar Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmu

2004.-2006.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada

26.maija rīkojumu Nr.344). Pasākumu plānā ietvertie veicamie

pasākumi atbilst šādiem politikas plānošanas dokumentiem:

1) Tautsaimniecības vienotā

stratēģija (apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada

18.augusta rīkojumu Nr.568);

2) Latvijas mazo un vidējo

uzņēmumu attīstības politikas pamatnostādnes (apstiprinātas ar

Ministru kabineta 2004.gada 29.janvāra rīkojumu Nr.61);

3) Pamatnostādnes nodokļu un

nodevu sistēmas attīstībā (apstiprinātas ar Ministru kabineta

2003.gada 10.jūnija rīkojumu Nr.380);

4) Patērētāju tiesību aizsardzības

politikas pamatnostādnes (apstiprinātas ar Ministru kabineta

2004.gada 14.oktobra rīkojumu Nr.754);

5) Latvijas rūpniecības

attīstības pamatnostādnes (apstiprinātas ar Ministru kabineta

2004.gada 25.februāra rīkojumu Nr.120);

6) Nacionālā inovācijas programma

2003.-2006.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2003.gada

8.aprīļa rīkojumu Nr.205).

Pasākumu plāna izpildei papildu

finanšu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.

Izstrādājot pasākumu plānu,

problēmu apzināšanā un risināšanā ņemti vērā Ārvalstu investoru

padomes Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācijas,

Tautsaimniecības padomes, Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu un

amatniecī­bas padomes, kā arī citu komersantu pārstāvju

ieteikumi.

2005.gadā publicēti divi pētījumi,

kuros atspoguļota Latvijas uzņēmēj­darbības vides konkurētspēja

salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm. Kopumā pētījumos

norādīts, ka Latvijas uzņēmējdarbības vide pēdējos gados

salīdzināju­mā ar citām reģiona valstīm ir uzlabojusies. Tā kā

uzņēmējdarbības vides konkurētspējas paaugstināšana ir

nepārtraukts un apzināts process, kurš nepie­ļauj stihiskumu un

kampaņveidīgumu, tad globālās konkurences apstākļos valstij

regulāri un sistemātiski jārūpējas par uzņēmējdarbības vides

uzlabošanu. Tomēr abos pētījumos norādīts, ka Latvijā pastāv

vairākas jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi.

1) Pasaules bankas pētījums

"Doing Business in 2006: Creating Jobs". Pētījumā

salīdzināti uzņēmējdarbības vidi reglamentējošie tiesību akti

155 pa­saules valstīs. Kopumā pētījumā atzinīgi novērtēta

Latvijas uzņēmējdarbības vide, ierindojot Latviju 26.vietā

pasaulē. Apsteidzot Franciju, Spāniju, Austriju un Itāliju,

Latvija tomēr atpaliek no tuvākajiem konkurentiem -

Igaunijas (16.vieta) un Lietuvas (15.vieta). Uzņēmējdarbības vide

vērtēta 10 aspektos, un Latvija tajos novērtēta šādi:

11.vieta - uzņēmējdarbības

izbeigšana;

15.vieta - līgumu darbība;

26.vieta - kredīta pieejamība;

26.vieta - uzņēmējdarbības

uzsākšana;

40.vieta - investoru tiesību

aizsargāšana;

47.vieta - licenču iegūšana;

62.vieta - ārējā tirdzniecība;

83.vieta - nodokļu maksāšana;

89.vieta - īpašuma

reģistrācija;

103.vieta - darbinieku pieņemšana

darbā un atlaišana no darba.

Latvija iekļauta to valstu vidū,

kas veic visstraujākās reformas uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.

Pilns pētījuma teksts pieejams internetā

(www.doingbusiness.org);

2) Eiropas Rekonstrukcijas un

attīstības bankas un Pasaules bankas pētījums "Business

Environment and Enterprise Performance Survey" (BEEPS).

Pētījums tika veikts jau trešo reizi (iepriekšējie - 1999. un

2002.gadā), un tajā salīdzinātas Centrāleiropas un Austrumeiropas

valstu uzņēmējdarbības vides izmaiņas pēdējos gados. Pētījuma

pamatā ir komersantu aptauja par dažādiem uzņēmējdarbības vides

aspektiem. Pamatojoties uz šo pētījumu, var secināt, ka kopumā

pēdējos gados Latvijas uzņēmējdarbības vidē ir vērojami

uzlabojumi. Par problemātiskākajām jomām pētījumā atzītas nodokļu

politika un administrācija, darbaspēka izglītība un iemaņas,

makroekonomiskā stabilitāte un neskaidrības par tiesību aktu

izmaiņām.

Pasākumu plāns ir vērsts uz

pētījumos atklātām un komersantu identificē­tām problēmām un

sastāv no 23 veicamajiem pasākumiem, kas apkopoti piecās

sadaļās:

1) nodokļu politika un

administrēšana;

2) uzņēmējdarbības tiesiskās vides

pilnveidošana;

3) administratīvo šķēršļu

novēršana uzņēmējdarbībā;

4) uzņēmējdarbības atbalsts

instrumentu pilnveidošanai;

5) uzņēmējdarbības vides

uzlabošanas pasākumu plānā 2005.gadam identificēto veicamo

pasākumu turpināšana.

Pasākumu plāns neietver nekustamā

īpašuma reģistrācijas uzlabošanas pasākumus, jo tie paredzēti

Pasākumu plānā problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu

jomā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 13.februāra

rīkojumu Nr.80).

Pasākumu plānā iekļautajiem

uzdevumiem noteikti rezultatīvie rādītāji, kuru izpildi uzrauga

atbildīgā institūcija.

Ekonomikas ministrs

A.K.Kariņš