24. pants

Valsts aizsardzības sistēmas

attīstība notiek šādos galvenajos virzienos:

24.1. profesionālais militārais

dienests:

24.1.1. profesionāli bruņotie

spēki nodrošina Nacionālo bruņoto spēku gatavību nacionālajai un

kolektīvajai aizsardzībai ar efektīvām operatīvajām spējām,

augstu kaujas gatavību un ar mūsdienu tehnoloģijām;

24.1.2. attīstot uz profesionālo

dienestu balstītus bruņotos spēkus, militārajam dienestam ir

jāpiesaista atbilstošs personāls. Lai nodrošinātu Nacionālos

bruņotos spēkus ar nepieciešamo personāla skaitu, rekrutēšanas

sistēmai jābūt elastīgai, modernai un efektīvai. Jaunsardzes

kustības nostiprināšana un tās darbības attīstība veicina

atbilstoša personāla piesaisti militārajam dienestam;

24.1.3. lai personālu piesaistītu

un motivētu dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos, ir jāattīsta

personālsastāva karjeras plānošanas sistēma, kas nodrošina

skaidru turpmākās karjeras izaugsmi Nacionālajos bruņotajos

spēkos un efektīvu Nacionālo bruņoto spēku amatu aizpildīšanu ar

nepieciešamo personālu;

24.1.4. lai veicinātu karavīra

amata konkurētspēju darba tirgū, jānodrošina atbilstošs

atalgojums militārajam personālam, profesionālo zināšanu

pastāvīga papildināšana, jārada priekšnoteikumi veiksmīgai

integrācijai civilajā dzīvē pēc dienesta beigām un jānodrošina

karavīri un viņu ģimenes ar atbilstošām sociālajām

garantijām;

24.2. veicamajiem uzdevumiem

un mūsdienu standartiem atbilstošs bruņojums, infrastruktūra un

apmācība:

24.2.1. Nacionālo bruņoto spēku

attīstībai un modernizācijai ir jāiegādājas moderna bruņojuma

tehnika un ieroču sistēmas un jānodrošina kvalitatīva apmācība,

kas atbilst izmantojamām tehnoloģijām. Moderna bruņojuma un

ekipējuma iegāde ir vērsta uz to, lai paaugstinātu bruņoto spēku

kaujas spējas un karavīru aizsardzību;

24.2.2. Nacionālo bruņoto spēku

vienību izvietošanai, uzturēšanai un apmācību procesa atbalstam

nepieciešams attīstīt atbilstošu daudzfunkcionālu

infrastruktūru;

24.2.3. ņemot vērā to, ka

Nacionālie bruņotie spēki ir skaitliski nelieli, to attīstībai un

modernizācijai ievieš tādas militāri tehniskās sistēmas, kuru

izmantošana neprasa ievērojamus personāla resursus. Tām jābūt

efektīvām apvidus novērošanā, gaisa telpas un teritoriālās jūras

kontrolē un aizsardzībā, lai nodrošinātu informētības

pārākumu;

24.2.4. lai attīstītu Nacionālo

bruņoto spēku spēju atbalstīt sabiedrību dažādās valsts

apdraudējuma situācijās miera laikā, nepieciešams specifisks

aprīkojums un atbilstoši apmācīts personāls;

24.2.5. lai ilgtermiņā nodrošinātu

vienību mobilitāti valsts teritorijā un trans portēšanu uz

operāciju rajoniem, kā arī to transportēšanu un ilglaicīgu

uzturēšanu starptautisko operāciju rajonos, vienības sākotnēji

veidojamas ar minimāli nepieciešamo kaujas atbalstu un kaujas

nodrošinājuma atbalstu, ar laiku pakāpeniski palielinot šīs

spējas;

24.2.6. Nacionālo bruņoto

spēku profesionalitātes paaugstināšanai tiek pilnveidota apmācību

sistēma, lai katram karavīram nodrošinātu militārajam dienestam

nepieciešamās zināšanas un profesionālās izaugsmes iespējas, bet

vienību lauka taktiskās nodarbības būtu tuvinātas iespējamiem

kaujas apstākļiem;

24.3. kaujas spējas:

24.3.1. Nacionālie bruņotie spēki

attīsta tādas kaujas spējas, lai valsts apdraudējuma gadījumā

spētu nodrošināt Latvijas valsts sauszemes teritorijas, jūras

akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību. Vienlaikus Nacionālie

bruņotie spēki pilnveido spēju piedalīties meklēšanas un

glābšanas pasākumos un sniegt atbalstu valsts civilajām

institūcijām apdraudējuma situācijās;

24.3.2. viens no Zemessardzes

attīstības virzieniem ir nodrošināt spēju sadarbībā ar

regulārajiem spēkiem īstenot valsts aizsardzības uzdevumus līdz

sabiedroto valstu bruņoto spēku ierašanās brīdim Latvijas

teritorijā un nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto

spēkiem;

24.3.3. ņemot vērā Latvijas dalību

Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā un

iesaistīšanos starptautiskās drošības stiprināšanā, Latvijas

karavīriem jābūt sagatavotiem dalībai starptautiskajās operācijās

ģeogrāfiski tālos rajonos ar Latvijai neraksturīgu klimatu,

atšķirīgiem sociālpolitiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem un

kultūras vidi. Piedaloties starptautiskajās operācijās,

Nacionālie bruņotie spēki attīsta operacionālo pieredzi un

pilnveido kaujas nodrošinājuma sistēmu un kaujas sadarbību ar

sabiedroto spēkiem;

24.3.4. Nacionālo bruņoto spēku

attīstība notiek saskaņā ar šādām Ziemeļatlantijas līguma

organizācijas militāro spēju attīstības vadlīnijām:

a) modernas komandvadības sistēmas

izveide, efektīvu sakaru un informācijas pārraides sistēmu

attīstība un to drošība,

b) kaujas spēju efektivitātes

paaugstināšana,

c) aizsardzības pret masu

iznīcināšanas ieročiem pilnveidošana,

d) mūsdienīgas mācību

infrastruktūras izveidošana;

24.3.5. atbilstoši

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kopīgajai politikai Latvija

attīsta spējas, lai nodrošinātu ne mazāk kā 8 % no Nacionālo

bruņoto spēku personālsastāva pastāvīgu uzturēšanos operāciju

rajonos, un tas ir 450 karavīru. Ne mazāk kā 40 % no Nacionālo

bruņoto spēku kopējā personālsastāva skaita jābūt sagatavotiem

dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības

un citu starptautisko organizāciju vadītajās operācijās;

24.3.6. Nacionālajiem bruņotajiem

spēkiem vidējā termiņā jānodrošina spēja līdz 15000 kilometru

attālumā no Latvijas robežas izvietot un patstāvīgi uzturēt

operācijas rajonā vada līmeņa vienību, līdz 5000 kilometru

attālumā - rotas līmeņa vienību, līdz 3000 kilometru attālumā -

divas rotas līmeņa vienības ar integrētām kaujas atbalsta un

kaujas nodrošinājuma spējām. Ja nepieciešams, Nacionālajiem

bruņotajiem spēkiem jābūt gataviem piedalīties Ziemeļatlantijas

līguma organizācijas vadītajās pilna kaujas spektra operācijās ar

vienu kājnieku bataljonu līdz sešiem mēnešiem bez rotācijas vai

apakšvienībām, kas nepārsniedz divas kājnieku rotas, vai

līdzvērtīga lieluma specializētajām apakšvienībām uz laiku līdz

sešiem mēnešiem ar rotāciju. Nacionālo bruņoto spēku Jūras

spēkiem jāpilnveido spēja piedalīties Ziemeļatlantijas līguma

organizācijas vadītajās operācijās;

24.3.7. laikus īstenotas un

efektīvas brīdināšanas sistēmas ietvaros ir jāizveido un

jāattīsta izlūkošanas, vadības, kontroles un informācijas

sistēmas, un jānodrošina to darbības drošība, panākot

informētības pārākumu un iespēju to nekavējoties izmantot savu

mērķu sasniegšanai.