Par Valsts aizardzības koncepciju

47. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Valsts aizsardzības sistēmas

attīstība un valsts aizsardzības nostiprināšana notiek šādos

virzienos un saskaņā ar šādām rīcības prioritātēm:

a) profesionālā dienesta

attīstība, nostiprinot rekrutēšanas un atlases procesu, turpinot

karavīru profesionālās izaugsmes paaugstināšanu un karavīra

profesijas prestiža nostiprināšanu, izveidojot efektīvu apmācības

sistēmu, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu, sociālās

garantijas un dzīvojamā fonda celtniecību,

b) veicamajiem uzdevumiem

atbilstoša bruņojuma un ekipējuma iegāde, kā arī atbilstošu

apmācību nodrošināšana Nacionālo bruņoto spēku vienību kaujas

spēju un karavīru drošības paaugstināšanai,

c) Nacionālo bruņoto spēku vienību

sagatavošana dalībai starptautiskajās operācijās, pilnveidojot to

operacionālo pieredzi un apgādes un nodrošinājuma

spējas; Nacionālo bruņoto spēku gatavības nodrošināšana

dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas pilna kaujas

spektra operācijās ar vienu bataljonu līdz sešiem mēnešiem bez

šīs vienības rotācijas,

d) Nacionālo bruņoto spēku

dalības plānošana un nodrošināšana Ziemeļatlantijas līguma

organizācijas ātrās reaģēšanas spēkos un Eiropas Savienības

kaujas grupā,

e) starpinstitūciju sadarbības

mehānisma un civilā personāla apmācības sistēmas izveidošana, lai

nodrošinātu civilā personāla un finanšu resursu iesaistīšanu

pēckonflikta stabilizēšanas un atjaunošanas pasākumos

starptautisko operāciju rajonos, kā arī efektīvu civilmilitāro

sadarbību starptautiskajās operācijās,

f) uzņemošās valsts atbalsta

sistēmas attīstība, lai nodrošinātu sabiedroto bruņoto spēku

uzņemšanu Latvijas teritorijā,

g) rezerves un mobilizācijas

sistēmas attīstība atbilstoši mūsdienu drošības situācijas

prasībām un Nacionālo bruņoto spēku pamatuzdevumiem,

h) Baltijas valstu kopējo militāro

projektu turpināšana un pilnveidošana, kas nodrošina ierobežoto

resursu efektīvāku izlietošanu un kopējo militāro spēju

pilnveidošanu,

i) Latvijas un Baltijas jūras

reģiona Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas

Savienības valstu sadarbības turpināšana, kas veicina to militāro

spēju stiprināšanu un gatavību piedalīties starptautiskajās

operācijās,

j) atbalsta sniegšana

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas partnervalstīm drošības un

aizsardzības sektora reformu pieredzes pārņemšanā saskaņā ar

noteiktajām sadarbības prioritātēm,

k) valsts budžeta finansējuma

nodrošināšana valsts aizsardzības sistēmai 2 % apmērā no

iekšzemes kopprodukta, panākot maksimāli efektīvu līdzekļu

izlietojumu,

l) jaunatnes patriotiskā

audzināšana, nodrošinot vēsturiskās atmiņas saglabāšanu un

pārmantošanu, iemūžinot pagātnes liecības un iekļaujot tās aktīvā

apritē.