Par Valsts fondēto pensiju likuma 4. panta otrās daļas un pārejas noteikumu 2.punkta, 3.punkta 4. un 5.apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 105. un 109.pantam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Labklājības ministrija

- uzsver, ka, novirzot daļu sociālās apdrošināšanas iemaksu

fondētajā pensiju shēmā, naudas līdzekļiem pirmā līmeņa pensiju

shēmā jābūt pietiekamiem, lai varētu izmaksāt pensijas esošajiem

pensionāriem. Šāda pamatnostādne esot ņemta vērā, izstrādājot

Fondēto pensiju likumu.

Pēc Labklājības ministrijas domām, pensiju sistēma, kurā

paaudžu solidaritātes princips apvienots ar katras personas

individuālo ieguldījumu savu ienākumu nodrošināšanai vecumdienās,

esot optimāls personu sociālās aizsardzības modelis, kas

līdzsvarojot demogrāfiskos un ekonomiskos riskus.

Līdz 2009. gadam sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes

pārdale starp pensiju līmeņiem esot noritējusi finansiāli

veiksmīgi. Valsts sociālā apdrošināšana darbojoties pēc

solidaritātes principa. Tāpēc, strauji pieaugot sociālā budžeta

izdevumiem, esot bijis nepieciešams pārskatīt sociālās

apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu. Iemaksu likmes pārdale

starp pirmo un otro līmeni neesot veikta ar mērķi reaģēt uz

svārstībām finanšu tirgos, jo fondēto pensiju shēmas darbība esot

balstīta uz ilgtermiņa ieguldījumu ienesīgumu.

Atbildot uz Satversmes tiesas jautājumiem, Labklājības

ministrija informē, ka Pārejas noteikumu 3. punkta 4. apakšpunkts

tiekot piemērots attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām,

kuras tika aprēķinātas un veiktas par periodu no 2009. janvāra

līdz aprīlim. Fondēto pensiju likuma anotācijā ietverto norādi uz

iespējamām pretrunām ar Satversmi vajagot uztvert kā uzmanības

vēršanu uz iespējamo risku, kas esot saistīts ar Pārejas

noteikumu 3. punkta 4. apakšpunktu, kurš paredzot attiecināt

jauno regulējumu uz jau veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Minētā norāde anotācijā esot informatīva, bet ne faktoloģiska, jo

tajā neesot nedz minēti konkrēti fakti, nedz sniegti argumenti,

kas liecinātu par attiecīgo Satversmes pantu pārkāpumiem.

Par alternatīviem risinājumiem Labklājības ministrija uzskata

sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanu un sociālo

pakalpojumu optimizāciju. Taču šādi pasākumi, pēc Labklājības

ministrijas domām, atstātu negatīvas sociālekonomiskas sekas.