3. pants

Šā rīkojuma 2. punktā minētie argumenti nav ņemti vērā šādu

apsvērumu dēļ:

3.1. tas, ka izglītojamiem tiek sniegtas zināšanas, kas ļauj

pilnvērtīgi attīstīties, uzrādīt augstus rezultātus

centralizētajos eksāmenos, kā arī iestāties un sekmīgi studēt

augstākās izglītības iestāžu piedāvātajās budžeta vietās, nav

tiešā veidā saistīts ar valsts ģimnāzijas statusu. Krāslavas

Valsts ģimnāzijai, anulējot valsts ģimnāzijas statusu un

izrietoši nomainot izglītības iestādes tipu uz vidusskolu, ir

tiesības īstenot tādas pašas izglītības programmas kā līdz valsts

ģimnāzijas statusa zaudēšanai, tādējādi nepieļaujot iespēju

mazināt izglītojamo tiesības uz kvalitatīvu izglītību. Krāslavas

Valsts ģimnāzijai, zaudējot valsts ģimnāzijas statusu, nav

liegtas iespējas nodrošināt izglītojamos ar atbilstošu un

kvalitatīvu izglītības satura un metožu lietošanu, tai skaitā

radot apstākļus radošai brīvībai un attiecīgajos standartos

paredzēto mācību rezultātu sasniegšanai noteiktos izglītības

posmos un pakāpēs. Izglītības iestādei nav tiesiska pamata

uzskatīt, ka valsts ģimnāzijas statusa anulēšana radīs negatīvu

ietekmi un sekas uz pedagogu un izglītojamo mācību darba

rezultātiem. Tieši pretēji, pedagogiem ir jāveicina izglītojamo

tieksme pēc augstākiem rezultātiem, lai, izpildot noteiktos

kritērijus un izglītības iestādei iesniedzot nepieciešamos

dokumentus Izglītības un zinātnes ministrijā līdz 2024. gada 15.

janvārim, būtu tiesības pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusa

iegūšanu, sākot ar 2024. gada 1. septembri, atbilstoši noteikumu

Nr. 518 2. un 3. punktam. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka

Krāslavas Valsts ģimnāzija, tās pedagogi un izglītojamie arī pēc

valsts ģimnāzijas statusa anulēšanas var turpināt mācību procesu

līdzšinējā sasniegtās izglītības kvalitātes līmenī no 2021. gada

1. septembra;

3.2. Krāslavas Valsts ģimnāzijas izglītojamo sasniegumi sporta

un kultūras jomā nav tieši saistīti ar valsts ģimnāzijas statusu,

un attiecīgās iespējas apgūt nepieciešamās iemaņas un piedalīties

dažādās sporta sacensībās un mākslinieciskās pašdarbības

kolektīvu konkursos neietekmē valsts ģimnāzijas statusa

esība;

3.3. apgalvojums, ka, zaudējot valsts ģimnāzijas statusu,

Krāslavas Valsts ģimnāzijai nebūs iespēju nodrošināt

izglītojamiem viņus interesējošus mācību kursus, nav balstīts

faktos un no tā neizriet tiešs attiecīgais secinājums. Saskaņā ar

Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416

"Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības

standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu

paraugiem" (turpmāk - noteikumi Nr. 416) 12.6. apakšpunktu

izglītības iestāde var īstenot izglītojamo interesēm atbilstošus

specializētos kursus. Līdz ar to arī izglītības iestāde, kurai

nav piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, ir tiesīga īstenot

izglītojamo interesēm atbilstošus specializētos kursus. Noteikumu

Nr. 416 12.2. apakšpunkts paredz, ka izglītības iestāde piedāvā

vismaz četrus padziļinātos kursus, no kuriem izglītojamais

atbilstoši savām interesēm izvēlas un apgūst trīs, kā arī īsteno

vismaz divus padziļināto kursu komplektus, un katru kursu

komplektu veido trīs padziļinātie kursi ar vismaz vienu atšķirīgu

padziļināto kursu katrā komplektā. No Valsts izglītības

informācijas sistēmā par 2020./2021., 2021./2022. un 2022./2023.

mācību gadu ievadītās informācijas izriet (ko saskaņā ar

noteikumu Nr. 416 11. pielikuma 8. punktu un Ministru kabineta

2019. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 276 "Valsts izglītības

informācijas sistēmas noteikumi" 8.5. apakšpunktu

ievadījušas izglītības iestādes, kas īsteno vispārējās vidējās

izglītības programmas), ka izglītības iestādēs, kurās izglītojamo

skaits 10.-12. klasē ir 91-135, tikai septiņi procenti izglītības

iestāžu piedāvā četrus padziļinātos kursus, 39 procenti - piecus

līdz sešus padziļinātos kursus, 44 procenti - septiņus līdz

deviņus padziļinātos kursus, savukārt deviņi procenti izglītības

iestāžu piedāvā 10-12 padziļinātos kursus. No minētā izriet, ka

izglītības iestādes, tostarp tās, kurām nav piešķirts valsts

ģimnāzijas statuss, spēj piedāvāt lielāku padziļināto kursu

skaitu par noteikumu Nr. 416 12.2. apakšpunktā noteikto minimālo

padziļināto kursu skaitu;

3.4. no Vispārējās izglītības likuma 40. panta ceturtās daļas

izriet, ka katrai valsts ģimnāzijai noteikts reģionālā metodiskā

centra un pedagogu tālākizglītības centra funkciju veikšanas

pienākums. Tādējādi attiecīgās funkcijas veic arī citas Latgales

plānošanas reģionā esošās valsts ģimnāzijas - Daugavpils Valsts

ģimnāzija, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija, Balvu Valsts ģimnāzija

un Viļakas Valsts ģimnāzija. Piešķirot Vispārējās izglītības

likuma 63. panta otrajā daļā minēto papildu finansējumu, katru

gadu tiek slēgts līgums starp Izglītības un zinātnes ministriju,

valsts ģimnāziju un valsts ģimnāzijas dibinātāju, norādot, kuru

pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem attiecīgais

pakalpojums sniedzams, tādējādi nodrošinot pakalpojuma sniegšanu

visās Latvijas pašvaldībās. Vienlaikus Izglītības likuma 17.

panta trešās daļas 24. punkts paredz pašvaldības pienākumu

organizēt pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi, koordinēt

un nodrošināt metodisko darbu. No minētā izriet, ka valsts

ģimnāzijas statusa zaudēšanas gadījumā Krāslavas Valsts

ģimnāzijas pedagogi un citu Krāslavas novada vispārējās

izglītības iestāžu pedagogi nezaudēs iespēju, piemēram, apmeklēt

profesionālās pilnveides kursus;

3.5. Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtā informācija

liecina, ka Krāslavas Valsts ģimnāzija noteikumu Nr. 129 5.4.1.

apakšpunktā minēto kritēriju nav izpildījusi četrus gadus pēc

kārtas. Pēc stāvokļa uz kārtējā gada 5. septembri Krāslavas

Valsts ģimnāzijas izglītojamo mācību rezultātu valsts

centralizētajos eksāmenos vidējais procentuālais novērtējums

papildus šā rīkojuma 2.1. apakšpunktā minētajam bijis attiecīgi

par 7,05 procentiem augstāks nekā vidēji valstī 2018. gadā

(Krāslavas Valsts ģimnāzijā 56,73 procenti, valstī vidēji 49,68

procenti) un par 3,89 procentiem augstāks nekā vidēji valstī

2017. gadā (Krāslavas Valsts ģimnāzijā 53 procenti, valstī vidēji

49,11 procenti). Tas liecina par konsekventu atbilstības

nenodrošināšanu noteikumu Nr. 129 5.4.1. apakšpunktā minētajam

kritērijam.