12. pants
Tiesības izmantot valsts noslēpumu

(1) Tiesības izmantot konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu valsts noslēpumu katrai konkrētai personai ierobežo termiņš, uz kādu tai izsniegta speciālā atļauja, kā arī speciālās atļaujas anulēšana.

(2) Ar valsts noslēpuma izmantošanu un aizsardzību saistīto amatu sarakstu katrā institūcijā nosaka attiecīgās institūcijas vadītājs.

(3) Pieeja konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai, ja nav šā likuma 9. panta trešajā daļā noteikto ierobežojumu, pēc amata ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimas priekšsēdētājam;

3) Ministru prezidentam;

4) Saeimas deputātiem;

5) Ministru kabineta locekļiem;

6) Augstākās tiesas priekšsēdētājam;

7) ģenerālprokuroram;

8) valsts kontrolierim;

9) Nacionālo bruņoto spēku virspavēlniekam un komandierim;

10) Zemessardzes komandierim;

11) Satversmes aizsardzības biroja direktoram, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšniekam, Valsts drošības dienesta priekšniekam;

12) Latvijas Bankas prezidentam;

13) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam;

14) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

15) tiesībsargam;

16) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem;

17) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam;

18) Latvijas Bankas padomes locekļiem;

19) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valdes locekļiem;

20) pašvaldības domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam.

(4) Pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu pienākumu veikšanai ir Saeimas ieceltajām parlamentārās izmeklēšanas komisijām.

(5) Pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savas kompetences ietvaros ir izmeklētājam, prokuroram un tiesnesim, realizējot šo amatpersonu pilnvaras veikt kriminālprocesu konkrētā krimināllietā, kas saistīta ar valsts noslēpumu. Izņēmuma gadījumā, kad nav iespējams nodrošināt izmeklētāja, prokurora vai tiesneša, kurš saņēmis speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, dalību kriminālprocesā, kas saistīts ar valsts noslēpumu, bet tas nepieciešams, lai ievērotu procesuālās ekonomijas principu un nodrošinātu procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, pieeja valsts noslēpumam tiek nodrošināta, rakstveidā brīdinot par pienākumu glabāt valsts noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma nelikumīgu izpaušanu. Šāda kārtība, ja tas nepieciešams, attiecināma arī uz tiesnešiem un prokuroriem tiesvedības procesā civillietā, administratīvajā lietā vai administratīvā pārkāpuma lietā un uz personām, kuras iesaistītas kriminālprocesā un kurām ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem vai kuras piedalās tiesvedības procesā civillietā, administratīvajā lietā vai administratīvā pārkāpuma lietā, ja tā ir saistīta ar valsts noslēpumu.

(6) Valsts noslēpumu aizliegts nelikumīgi izpaust vai izmantot citiem mērķiem kā vienīgi savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanai.

14

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.1997., 28.05.1998., 13.12.2001., 31.10.2002., 27.05.2004., 17.03.2005., 01.02.2007., 29.03.2007., 22.05.2008., 15.05.2014., 01.02.2018., 14.03.2019., 13.06.2019., 10.12.2020., 20.04.2023., 21.03.2024. un 12.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)