7. pants
Valsts noslēpuma aizsardzība

(1) Valsts noslēpuma aizsardzība ir kompetentu valsts institūciju un to amatpersonu tiesiska, tehniska un organizatoriska rakstura mērķtiecīga darbība, lai nodrošinātu valsts noslēpuma saglabāšanu un nepieļautu tā nelikumīgu izplatīšanu (izmantošanu).

(2) Valsts noslēpuma aizsardzību organizē Ministru kabinets. Šajā nolūkā Ministru kabinets, ievērojot likumā noteiktos principus, izdod noteikumus par valsts noslēpuma objektu klasificēšanas, deklasificēšanas, parakstīšanas, saņemšanas, reģistrēšanas, glabāšanas, izsniegšanas, izmantošanas, nosūtīšanas, pārvēršanas elektroniskā formā un iznīcināšanas (sevišķās lietvedības) kārtību, šā procesa dokumentāro noformējumu, speciālu apzīmējumu, šifru (kodu) lietošanu, kā arī veic citus tehniska un organizatoriska rakstura pasākumus.

(3) Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Valsts drošības dienests atbilstoši likumā noteiktajai šo iestāžu kompetencei vada, koordinē, kontrolē un veic valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus.

(4) Par slepenības režīma ievērošanas un valsts noslēpuma aizsardzības nodrošināšanu valsts institūcijās ir atbildīgi šo institūciju vai to attiecīgo struktūrvienību vadītāji savas kompetences ietvaros. Šīs amatpersonas ir atbildīgas par to, lai tām pakļautie darbinieki, kuru darbs (dienests) ir saistīts ar valsts noslēpumu, būtu nodrošināti ar šim darbam piemērotiem apstākļiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Ja institūcijas rīcībā ir tādi materiālie objekti, kuriem noteikts valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības vai ārvalstu klasificētās informācijas statuss, un to apritē nevar piemērot sevišķās lietvedības prasības, institūcijas vadītājs pats nosaka šo materiālo objektu aizsardzības pasākumus, saskaņojot ar kompetento valsts drošības iestādi. Slepenības režīma nodrošināšanai pēc attiecīgās institūcijas vadītāja lūguma var norīkot valsts drošības iestāžu darbiniekus.

(5) Šā panta ceturtās daļas noteikumi attiecas arī uz citām personām, kuru valdījumā vai lietošanā ir valsts noslēpuma objekti, ārvalstu vai starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētā informācija. Komersantam, kuram savā darbā nepieciešams izmantot konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu valsts noslēpumu, ārvalstu vai starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju, jāsaņem industriālās drošības sertifikāts, ko pēc valsts drošības iestādes veiktas speciālas pārbaudes tam izsniedz Satversmes aizsardzības birojs. Industriālās drošības sertifikāta pieteikuma iesniegšanas kārtību, iesniedzamo dokumentu sarakstu, termiņus, sertifikātu izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Kārtību, kādā veicama speciālā pārbaude, nosaka Satversmes aizsardzības biroja direktors. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai par tā anulēšanu komersants var apstrīdēt un pārsūdzēt tādā pašā kārtībā kā lēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmums par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai tā anulēšanu saistībā ar tiesībām izmantot ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju ir galīgs un nav pārsūdzams. Ja tiek pieņemts lēmums par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai par tā anulēšanu, Satversmes aizsardzības birojs nodrošina komersanta informēšanu un uzklausīšanu tādā pašā kārtībā, kāda paredzēta attiecībā uz personu, kura pretendē uz pieeju valsts noslēpumam.

(51) Pildot Latvijas Republikas valsts pasūtījumu, ārvalstīs reģistrētam komersantam var atļaut lietot valsts noslēpuma objektus, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības klasificēto informāciju (sevišķi slepeno, slepeno vai konfidenciālo), ja attiecīgās valsts kompetenta iestāde tam ir izsniegusi atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikātu, ko par derīgu izmantošanai Latvijas Republikā ir atzinis Satversmes aizsardzības birojs, un to paredz starp Latvijas Republiku un attiecīgo valsti noslēgts līgums par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību.

(6) Satversmes aizsardzības birojs kā Latvijas Republikas nacionālā drošības iestāde veic pats un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar ārvalstīm, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām, kā arī veic šīs informācijas aizsardzības pasākumus.

(7) Visas valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī juridiskās un fiziskās personas konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu valsts noslēpumu var apstrādāt vai glabāt tikai tādās informācijas sistēmās, kas ir reģistrētas un akreditētas Satversmes aizsardzības birojā, izņemot informācijas sistēmas, kuras ir paredzētas tikai signālu izlūkošanas informācijas iegūšanai, apstrādei un glabāšanai un kuras atbilstoši Militārās izlūkošanas un drošības dienesta noteiktai kārtībai reģistrē un akreditē Militārās izlūkošanas un drošības dienestā. Satversmes aizsardzības birojā reģistrē un akreditē arī informācijas sistēmas, kurās paredzēts apstrādāt vai glabāt informāciju dienesta vajadzībām, ja šīs informācijas sistēmas ir savienotas ar publisko elektronisko sakaru tīklu. Informācijas sistēmu reģistrācijas, drošības pārbaudes un akreditācijas kārtību nosaka Satversmes aizsardzības birojs. Militārās izlūkošanas un drošības dienests informē Satversmes aizsardzības biroju par Militārās izlūkošanas un drošības dienestā reģistrētajām informācijas sistēmām un to akreditācijas statusu. Satversmes aizsardzības birojs kā drošības akreditācijas institūcija kontrolē valsts noslēpuma kriptogrāfisko sistēmu un izstrādā kriptogrāfiskās atslēgas.

(71) Elektronisks valsts noslēpumu saturošs dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu un tam ir juridisks spēks, ja tas ir parakstīts ar elektronisko parakstu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK 3. panta 10. punkta izpratnē. Nacionālā drošības iestāde valsts noslēpumu saturoša dokumenta elektroniskai parakstīšanai akreditētās informācijas sistēmās apstiprina atbilstošu elektronisko parakstu vai izveido un uztur vienotu elektroniskā paraksta infrastruktūru.

(72) Institūcijai ir tiesības papīra formā sagatavotus un reģistrētus valsts noslēpumu saturošus dokumentus pārvērst elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā datu nesējā un papīra dokumentus iznīcināt. Elektroniskā formā pārvērstam dokumentam ir tāds pats juridisks spēks kā dokumenta oriģinālam.

(8) Ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētās informācijas saņemšanas, nodošanas un izmantošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Šāda informācija tiek aizsargāta kā valsts noslēpums, un neviens bez nosūtītājas valsts vai organizācijas piekrišanas nav tiesīgs pazemināt tās slepenības pakāpi.

(9) Militārās izlūkošanas un drošības dienests kā Latvijas Republikas nacionālā signālu izlūkošanas iestāde veic un kontrolē signālu izlūkošanas informācijas apmaiņu ar ārvalstu institūcijām, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām, kā arī veic šīs informācijas aizsardzības pasākumus.

8

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1998., 13.12.2001., 31.10.2002., 18.12.2003., 27.05.2004., 17.03.2005., 11.05.2006., 01.02.2007., 29.03.2007., 10.12.2009., 15.05.2014., 01.02.2018., 14.03.2019., 20.04.2023. un 21.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2024.)