Par valsts pētījumu programmu Covid-19 seku mazināšanai

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Lai sasniegtu programmas mērķus, noteikt šādus

uzdevumus:

6.1. monitorēt un prognozēt Covid-19 izplatību un to

ietekmējošos faktorus Latvijā, izmantojot epidemioloģisko

informāciju, molekulāros datus un modelēšanu, lai mazinātu

infekcijas izplatību, laikus identificētu un novērstu jaunus

uzliesmojumus, kā arī paaugstinātu gatavību citu līdzīgu slimību

uzliesmojuma gadījumā un sezonālas Covid-19 izveidošanās

iespējai, veikt visaptverošus epidemioloģiskos pētījumus

SARS-CoV-2 vīrusa klātbūtnes noteikšanai ārējā vidē un SARS-CoV-2

vīrusa skartajā mājsaimniecībā esošajos istabas dzīvniekos, lai

izprastu, kādi varētu būt optimālie drošības pasākumi, lai pēc

iespējas mazinātu apkārtējās vides, kā arī istabas dzīvnieku

ietekmi uz vīrusa turpmāko izplatību un izstrādātu rekomendācijas

infekcijas ierobežošanai, kā arī veikt pētījumus, lai novērtētu

kolektīvās imunitātes veidošanos;

6.2. veidot Covid-19 pacientu bioloģiskā materiāla un

paraugsaistīto datu biobanku, veikt standartizētu visu paraugu

analīzi, lai noskaidrotu bioķīmiskos, ģenētiskos, citus

molekulāros un imunoloģiskos faktorus un uz iegūto datu bāzes

pamata izveidot Latvijas zinātniekiem un mediķiem pieejamu datu

apstrādes platformu turpmākajai pētniecībai un izmantošanai

ārstēšanas procesā;

6.3. noskaidrot sociāli demogrāfiskos, klīniskos,

bioķīmiskos, molekulāros un imunoloģiskos faktorus, kas ietekmē

cilvēku uzņēmību pret vīrusu, slimības diagnostiku, norisi,

terapijas iznākumu un pēcinfekcijas sekas, lai uzlabotu

diagnostikas un ārstēšanas efektivitāti, izstrādātu diagnostikas

metodes, klīniskos algoritmus un klīniskās vadlīnijas, kā arī

veikt klīniskos pētījumus sadarbībā ar Pasaules Veselības

organizāciju (klīniskie pētījumi "Solidarity");

6.4. izstrādāt jaunus ārstniecības līdzekļus un vakcīnas,

tai skaitā piemērojot esošos medikamentus Covid-19 un tās

izraisīto komplikāciju ārstēšanai un iekļaujot translācijas

pētījumus;

6.5. veikt sabiedrības veselības, tai skaitā sabiedrības

sociāli psiholoģisko aspektu, izpēti, lai noskaidrotu iedzīvotāju

un noteiktu sabiedrības grupu drošumspējas paaugstināšanas

iespējas, iedzīvotāju uzvedību saistībā ar epidemioloģiskās

drošības pasākumu īstenošanu, izmaiņu nepieciešamību veselības

aprūpes sistēmā veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības

nodrošināšanai, epidemioloģiskās drošības pilnveidošanai, ātrai

un efektīvai sabiedrības iesaistei un līdzdalībai infekcijas

izplatības mazināšanā, kā arī lai izstrādātu rekomendācijas un

vadlīnijas psiholoģiskās noturības stiprināšanai, deviantas vai

paškaitējošas uzvedības veidošanās risku mazināšanai un

izdegšanas novēršanai noteiktām sabiedrības grupām pandēmijas un

pēcpandēmijas apstākļos;

6.6. izvērtēt optimālās izmantojamās tehnoloģijas cilvēku

drošības palielināšanai epidēmijas laikā un izstrādāt kustības

monitoringa un mobilās informēšanas risinājumus, ātrās

diagnostikas un ārstniecības iekārtu prototipus;

6.7. veikt pētījumus par optimālām infekciju izplatīšanās

ātrās noteikšanas metodēm, individuāliem un kolektīviem

aizsardzības līdzekļiem un tehnoloģijām vīrusa efektīvai

iznīcināšanai telpās un vidē, sniedzot konkrētas zinātniskajos

pētījumos balstītas rekomendācijas par optimāliem individuāliem

un kolektīviem aizsardzības līdzekļiem pret infekciju, kā arī

aizsardzības līdzekļiem darba vietā un sabiedriskajos

transportlīdzekļos, tostarp to testēšanu un sertifikāciju;

6.8. veikt pētījumus, kā arī attīstīt un izstrādāt

risinājumus:

6.8.1. optimālajām attālināto pakalpojumu nodrošināšanas

pieejām galvenajās tautsaimniecības nozarēs, kiberdrošībai,

lielajiem datiem, kā arī informācijas un komunikācijas

tehnoloģiju izmantošanai uzņēmējdarbībā krīzes apstākļos. Sniegt

konkrētas rekomendācijas par valsts apmaksāto telemedicīnas

pakalpojumu attīstīšanu, optimālām jauna formāta digitalizētām

darba vietām, par jaunām individuālā un kolektīvā darba pieejām,

sabiedriskā sektora darbu digitālajā formātā, kā arī izstrādāt

attālināto pakalpojumu sniegšanas standartus vai pilnveidot

esošos standartus pakalpojumu kvalitātes un drošības

nodrošināšanai;

6.8.2. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju

izmantošanai digitālajā un virtuālajā telpā, lai modernizētu

mācīšanās procesu un ieviestu inovācijas izglītībā, kā arī

nodrošinātu mērķtiecīgu pedagoģisko atbalstu un mācīšanās

analītiku un veiktu zināšanu apguves rezultātu monitoringu;

6.9. veikt pētījumus un izstrādāt risinājumus Latvijas

ekonomikas noturībai pret pandēmijas izraisīto krīzi un pēckrīzes

attīstības iespējām, optimālai zināšanu pārnesei attiecībā uz

krīzes situācijas rosinātajām inovācijām, kā arī sniegt konkrētu

novērtējumu globālo ķēžu perspektīvām un Latvijas nodrošinājumam

ar kritisko infrastruktūru un materiāliem;

6.10. īstenot pētījumus, attīstīt un izstrādāt

risinājumus:

6.10.1. veicot Latvijas sabiedrības uzvedības modeļu,

vērtību transformācijas, sociālo procesu un iespējamo struktūras

izmaiņu izpēti krīzes un pēckrīzes apstākļos, tai skaitā vērtējot

izmaiņas mājsaimniecību ienākumos un to avotos, darba un privātās

dzīves saskaņošanas iespējas, nodarbinātības izmaiņu ietekmi un

darba devēja lomu attālināto darba formu attīstībā un drošas

darba vides nodrošināšanā, valsts un pašvaldību sniegtā sociālā

atbalsta pasākumu efektivitāti un pārklājumu un būtisku sociālo

pakalpojumu (piemēram, veselības aprūpes, izglītības, sociālo

pakalpojumu) ierobežojumu ietekmi uz iedzīvotājiem, krīzes

īstermiņa un ilgtermiņa psiholoģisko ietekmi uz indivīdu un

ģimenēm starppaaudžu griezumā, primāro, sekundāro un terciāro

sociālo kontaktu veidošanu un uzturēšanu, indivīdu psihisko un

fizisko veselību, kā arī tālmācības un tehnoloģiju bagātinātās

mācīšanās pieejām;

6.10.2. optimālām pieejām sabiedrības medijpratības

veicināšanai un dezinformācijas novēršanai, sabiedrības

pilsoniskās atbildības un līdzdalības veicināšanai, izvērtējot

stratēģisko komunikāciju pandēmijas izraisītām krīzēm, tai skaitā

veicot informācijas kanālu un informatīvā atbalsta pasākumu

efektivitātes novērtējumu;

6.10.3. izglītības nozares digitālai transformācijai visu

līmeņu izglītībā, izmantojot mākslīgā intelekta un paplašinātās

realitātes tehnoloģijas un izstrādājot inovatīvas pieejas

mācīšanās rezultātu monitoringam, mācīšanas stratēģijām un

dizainu prasmju apguvei digitālā un virtuālā vidē, tostarp jaunām

metodēm un risinājumiem tradicionālo, digitālo un nododamo

prasmju, kā arī sociālo kompetenču attīstībai.