Vairogs1. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
ATBALSTA
PASĀKUMI ĢIMENĒM UN BĒRNIEM
Mērķi:
- veicināt bērnu drošību un
emocionālo atbalstu;
- veicināt pozitīvu saskarsmi
starp vecākiem un bērniem;
- nodrošināt bērniem un
ģimenēm speciālista padomu un informāciju par iespējām saņemt
palīdzību;
- nodrošināt ārpusģimenes aprūpes
pakalpojumu kvalitāti.
Uzdevumi:
- veidot ģimenes vajadzībām
atbilstošu infrastruktūru pašvaldībās;
- popularizēt ģimeni kā vērtību
sabiedrībā;
- sniegt psiholoģisku atbalstu
ģimenēm ar bērniem, adoptētājiem, audžuģimenēm un
aizbildņiem;
- īstenot ģimeņu un speciālistu
izglītošanu.
Kopējais finansējums - Ls 319
508
1.1. Bērnu
rotaļu un attīstības centru un sākumskolas vecuma bērnu dienas
centru veidošana un attīstība
Bērnudārzu skaits valstī ir
nepietiekams. Ne visiem vecākiem ir iespēja algot aukli. Pat
vecākiem, kuri nestrādā pilnu darba laiku nereti rodas
nepieciešamība pēc bērnu uzraudzības pakalpojuma. Ievērojot
minēto, pirmskolas vecuma bērnu uzraudzības nodrošināšanai, kad
vecākiem nav iespēju būt kopā ar bērnu, ir nepieciešams veidot
bērnu rotaļu un atpūtas centrus, kuros vecāki varētu atstāt
bērnus uz vairākām stundām dienā speciālistu uzraudzībā, kā arī
attīstīt pakalpojumus jau izveidotajos centros.
Latvijas sākumskolās mācās 75 741
bērni. Mācības sākumskolās parasti beidzas agrāk nekā vecāku
darba laiks, tādēļ sākumskolas vecuma bērnu uzraudzības,
kvalitatīvas brīvā laika pavadīšanas, kā arī palīdzības mācībās
nodrošināšanai nepieciešama dienas centru izveide, kā arī jau
esošo centru pakalpojumu attīstība.
Rotaļu un attīstības centru, kā
arī dienas centru sākumskolas vecuma bērniem izveide nodrošinātu
kvalitatīvas bērnu uzraudzības iespēju to attīstību veicinošos
apstākļos.
Vienlaikus bērnu rotaļu un
attīstības centriem, kā arī dienas centriem nepieciešams atbalsts
izglītības un atpūtas līdzekļu klāsta papildināšanai, pakalpojumu
kvalitātes palielināšanai un pakalpojumu veidu
palielināšanai.
Finansējums - Ls 30 000
Rezultāti:
- izveidoti vai attīstīti vismaz
trīs bērnu rotaļu un attīstības centri vai dienas centri
sākumskolas vecuma bērniem;
- nodrošināts materiāltehnisko
līdzekļu atbalsts izglītības un atpūtas līdzekļu klāsta
papildināšanai, pakalpojumu kvalitātes palielināšanai un
pakalpojumu veidu palielināšanai ne mazāk kā pieci bērnu rotaļu
un attīstības vai dienas centriem.
1.2.
Pilotprojekts aukļu dienesta izveidei pašvaldībā
Pēdējos gados vērojama dzimstības
līmeņa stabilizēšanās, kā arī jaundzimušo skaita pieaugums. Tomēr
viena no būtiskākajām ģimeņu problēmām Latvijā vēl arvien ir
pirmskolas vecuma bērnu uzraudzības un aprūpes nodrošināšana.
Diemžēl vietu skaits pašvaldību bērnudārzos ir mazāks nekā
pieprasījums, savukārt privātā sektora piedāvātos pakalpojumus
finansiālu apsvērumu dēļ nevar izmantot visas ģimenes. Vienlaikus
pat tām ģimenēm, kuru ienākumi ir pietiekami, rodas grūtības
nodrošināt bērnu uzraudzību, jo ne vienmēr ir atbilstoša pieredze
un zināšanas, lai atrastu kvalificētu aukli par samērīgu
atalgojumu.
Ievērojot minēto, kā arī
atbilstoši Rīcības plānam koncepcijas "Ģimenes valsts politika"
īstenošanai no 2004. - 2013. gadam, nepieciešams attīstīt aukļu
pakalpojumu pieejamību, realizējot pilotprojektu par aukļu
dienesta izveidi pašvaldībā, uz kura piemēra pamata būtu
iespējams attīstīt aukļu dienestu izveidi valstī.
Pilotprojekta mērķis ir attīstīt
alternatīvu pakalpojumu bērnu pieskatīšanai, izstrādājot
pakalpojumu sistēmu pirmskolas vecuma bērniem vienā no
republikas, rajona vai novada pilsētām.
Finansējums - Ls 20 000
Rezultāts: izveidota datu bāze
(reģistrs) par auklēm konkrētajā pašvaldībā, sagatavota attiecīga
apmācības programma un organizēti aukļu kandidātu atlases
pasākumi.
1.3. Ģimenes
atbalsta koordinācijas sistēmas izveide un attīstība
Ikviena ģimene saskaras ar
situācijām, kad nepieciešams informatīvs atbalsts, psihosociālā
palīdzība un citi pakalpojumi ģimenes pilnvērtīgai
funkcionēšanai. Tādēļ vienota, Latvijas mēroga ģimenes atbalsta
institucionālā tīkla nodrošināšanai nepieciešams attīstīt
izveidoto ģimenes atbalsta centru tīklu
pašvaldībās.
Twinning Light projekta
ietvaros nepieciešama ģimenes atbalsta un bērnu tiesību
aizsardzības sistēmas koordinācijas sistēmas pilnveidošana un
labas prakses attīstība. Papildus nepieciešams materiāltehnisko
līdzekļu atbalsts ģimenes atbalsta centru pakalpojumu
attīstīšanai, lai sniegtu pilnvērtīgu palīdzību ģimenēm ar
bērniem.
Nepieciešams attīstīt atbalsta
(psihologa un citu speciālistu konsultācijas, atbalsta grupas
u.c.) sniegšanu audžuģimenēm un bērniem, kas ievietoti
audžuģimenēs, kā arī nodrošināt apmācības cilvēkiem, kuri varētu
uzņemties rūpes par bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības.
Finansējums - Ls 105 308
Rezultāti:
- izstrādāts ģimenes atbalsta
koordinācijas sistēmas plāns un nodrošināta bērnu tiesību
aizsardzības jomā strādājošo speciālistu apmācība, izstrādāts
pētījums par "labās prakses" piemēriem (Twinning Light
projekts 77 308 Ls);
- nodrošināts materiāltehnisko
līdzekļu atbalsts ģimenes atbalsta centru pakalpojumu klāsta
papildināšanai, pakalpojumu kvalitātes palielināšanai un
pakalpojumu veidu palielināšanai ne mazāk kā pieciem ģimenes
atbalsta centriem;
- daudzfunkcionāls krīzes centrs
sniedz atbalstu un nodrošina apmācības audžuģimenēm un bērniem,
kā arī motivē audžuģimenes ņemt aprūpē arī vardarbībā cietušus
bez vecāku gādības palikušus bērnus, kuri ir saņēmuši
rehabilitācijas pakalpojumu un kuru interesēm atbilstu turpmākā
ārpusģimenes aprūpe audžuģimenē.
1.4. Ģimenei
pietuvinātas vides attīstīšana bērnu ārpusģimenes aprūpes
iestādēs
2003.gada 11.novembra Ministru
kabinetā apstiprinātais rīcības plāns ģimenes veida aprūpes
veicināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem
un situācijas uzlabošanai bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs
paredz uzlabot aprūpes kvalitāti , lai nodrošinātu individuālu
pieeju bērna problēmu risināšanā. Pēc statistikas datiem Latvijas
bērnu sociālās aprūpes iestādēs dzīvo vairāk nekā 1500 pusaudžu
no 12 līdz 18 gadiem. Nereti tieši šajā vecumā notiek bērnu
konflikti ar aprūpes iestāžu darbiniekiem, jo darbiniekiem trūkst
specifiskās zināšanas kā labāk strādāt ar šo vecuma grupu. Tāpat
rīcības plāns nosaka, ka ir nepieciešams veidot grupu dzīvokļus
bērniem no 16 gadiem, kā arī īstenot citus pasākumus iestādēs,
lai tās tuvinātu ģimeniskai videi.
Ievērojot minēto, kā arī 2006.
gadā realizētā pilotprojekta pieredzi nepieciešams turpināt
ārpusģimenes aprūpes iestāžu pārveidi.
Finansējums - Ls 30 000
Rezultāts: izveidoti grupu
dzīvokļi vai grupu mājas ārpusģimenes aprūpes iestādē, kā arī
nodrošināta personāla apmācība bērnu aprūpes un audzināšanas
tuvināšanai ģimeniskai videi.
1.5. Ģimeņu un
speciālistu izglītošanas pasākumi un pakalpojumu
pilnveidošana
Daļai vecāku un arī bērnu tiesību
aizsardzības jomā strādājošajiem trūkst nepieciešamo zināšanu un
izpratnes par bērna attīstību un audzināšanu, par bērnam drošu un
veselīgu vidi. Tā rezultātā rodas vienpusīgi priekšstati par
bērna audzināšanas principiem un tādējādi netiek veicināta
pozitīva bērnu emocionālā un fiziskā attīstība, vājinās bērnu
psiholoģiskā saikne ar vecākiem, ģimenēs pieaug vardarbība pret
bērnu, palielinās bērnu sadzīves traumatisms un nelaimes gadījumu
skaits. Minēto problēmu novēršanai, ir jāizglīto vecāki un
speciālisti, sniedzot viņiem zināšanas par bērna attīstību
dažādos vecumposmos, par pozitīvas saskarsmes un sapratnes
veidošanu starp vecākiem pašiem un vecākiem un bērniem, kā arī
par iespējamajiem risinājumiem speciālistiem, sniedzot atbalstu
ģimenēm ar bērniem. Papildus pilnveidojami pakalpojumi, lai
uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti ārpusģimenes aprūpes
jomā.
Lai veicinātu mazu bērnu optimālu
attīstību, ALI (aktīvās lasīšanas iespējas) programmas balstās uz
mazu bērnu un vecāku, pieaugušā un bērna vai pieaugušā un bērnu
grupas interaktīvās lasīšanas darbībām.
Finansējums - Ls 86 200
Rezultāti:
1) Latvijas Ģimenes
plānošanas un seksuālās veselības asociācija "Papardes zieds"
organizējusi apmācību ģimenes atbalsta centros vecākiem un
speciālistiem par attiecību veidošanu ģimenē;
2) audžuģimeņu, adoptētāju,
aizbildņu ģimeņu atbalsta grupu veidošana un izglītošana, kā arī
adopcijas reģistra pilnveidošana, lai uzlabotu adoptētājiem
sniegtā pakalpojuma kvalitāti;
3) veikta apmācība vismaz 900
speciālistiem par darbu ar riska ģimenēm;
4) izstrādāta sociālo
darbinieku apmācības programma par sociālās korekcijas programmas
izveidi vecākiem no augsta riska ģimenēm un vecākiem, kuriem
atņemtas aprūpes tiesības;
5) nodrošināta vismaz 700
policistu apmācība par bērnu tiesību jautājumiem un rīcību
ģimenes konfliktsituācijās;
6) tulkota un iespiesta ALI
rokasgrāmata 5000 eksemplāros, kā arī īstenota vismaz 60
speciālistu apmācība par rokasgrāmatas izmantošanu.
1.6. Samierināšanas (mediācijas) projekts
Saskaņā ar Latvijas Republikas
Civillikuma 74. panta otro daļu, ja tiesa uzskata, ka,
iespējams saglabāt laulību, tā laulāto samierināšanas nolūkā var
atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiem
mēnešiem. Patlaban samierināšanās Latvijā, atšķirībā no
daudzām citām valstīm, ir atstāta pašu laulāto ziņā, kas bieži
vien nav efektīvi.
Arī gadījumos, kad strīda
izšķiršana nav tiesas kompetencē, laulātajiem mēdz rasties
vajadzība pēc kompetentu speciālistu starpniecības ģimenes
konfliktu risināšanā. Daudzās ārvalstīs samierināšanā tiek
iesaistīti profesionāli, īpaši tam apmācīti darbinieki.
Mediācijas projekta ietvaros ģimenēm tiek piedāvāti bezmaksas
samierināšanas pakalpojumi, kurus nodrošinātu kvalificētu
speciālistu komanda, t.sk., psihologs un jurists.
Finansējums - Ls 13 000
Rezultāts: sniegti mediācijas
pakalpojumi laulātajiem.
1.7. Psiholoģiskās palīdzības sniegšana adoptētājiem,
audžuģimenēm, aizbildņiem un ģimenēm ar bērniem
Bērna pilnvērtīgai un harmoniskai
attīstībai ir nepieciešama ģimeniska vide, sapratnes un
mīlestības gaisotne. Ģimenēs, kuras uzņēmušās rūpes par bāreņiem
un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, nereti ir dažādas
problēmas, kā arī nereti vecākiem un bērniem veidojas dažādas
konfliktsituācijas. Lai veicinātu bez vecāku gādības palikušo
bērnu pilnvērtīgu un harmonisku iekļaušanos ģimenēs, kuras
uzņēmušās rūpes par šiem bērniem, un sniegtu atbalstu ģimenēm,
kurās pastāv konflikti, ir nepieciešams nodrošināt psihologu
konsultācijas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.
gada 11. marta noteikumu Nr.111 "Adopcijas kārtība" 18.4.
apakšpunktu, katrā adopcijas gadījumā obligāti nepieciešams
psihologa atzinums par personas piemērotību kļūt par adoptētāju.
Ievērojot minēto, nodrošināma iespēja saņemt psihologa bezmaksas
izvērtējumu.
Psihologa konsultācijas ir
nepieciešamas arī ģimenēm ar bērniem, lai radītu bērniem veselīgu
vidi un pilnveidotu bērnu psiholoģisko saikni ar vecākiem.
Finansējums - Ls 30 000
Rezultāts:
- adoptētājiem, audžuģimenēm,
aizbildņiem nodrošināta iespēja saņemt bezmaksas psihologa
konsultācijas;
- adoptētājiem nodrošināta
iespēja saņemt psihologa bezmaksas izvērtējumu;
- psihologi konsultējuši arī
ģimenes ar bērniem.
1.8. Pētījums
par ielu bērnu stāvokli Latvijā
Līdz šim Latvijā nav apkopoti dati
par ielu bērnu stāvokli (skaitu, vecuma kategorijām,
nodarbošanos, iemesliem, kas veicinājuši šādu dzīvesveidu u.tml.)
Informācija, kuru iegūst valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās
organizācijas netieši izriet no citiem valstī apkopotiem datiem,
kas rada bažas par šo datu objektivitāti, jo to analīze ir
paredzēta citiem mērķiem. Tādēļ, lai pilnvērtīgi un efektīvi
īstenotu ministrijas izstrādājamo Ministru kabineta programmu
"Ielu bērni 2007. - 2011.gadam", nepieciešams iegūt ticamus
datus, uz kuriem balstīt turpmāko valsts rīcībpolitiku, kā arī
veikt problēmas risināšanas progresa izvērtējumu.
Rezultāts - izstrādāts
pētījums par ielu bērnu stāvokli Latvijā.
Finansējums - Ls 5000
II.
BĒRNIEM UN ĢIMENĒM DRAUDZĪGAS VIDES VEIDOŠANA
Mērķi:
- sekmēt bērniem un ģimenēm
draudzīgas vides veidošanu, tajā skaitā pašvaldībās;
- nodrošināt bērniem iespēju
augt un mācīties bērniem draudzīgā skolā;
- efektivizēt bērnu tiesību
popularizēšanu, kas varētu sekmēt to ievērošanu un draudzīgas
vides veidošanu bērniem.
Uzdevumi:
- veicināt bērniem un ģimenēm
draudzīgu vides veidošanu pašvaldībās;
- turpināt aktivitātes bērniem
draudzīgas skolas izveidošanai;
- veicināt bērnu līdzdalību
sabiedrības dzīvē un lēmumu pieņemšanas procesā;
- rīkot informatīvas
aktivitātes bērnu tiesību popularizēšanai.
Kopējais finansējums - Ls
283 607
2.1. Atbalsts pasākumiem bērniem brīvā laika pavadīšanai
pašvaldībās
Bērnu tiesību aizsardzības
likuma 16.pants paredz bērna tiesības uz atpūtu un brīvo laiku.
Tomēr pašvaldībās bērniem nereti ir ierobežotas iespējas pavadīt
brīvo laiku rotaļājoties vai nodarbojoties ar sportu tam
atbilstošās vietās. Kopumā Latvijas pilsētās un pagastos vēl
joprojām nav pietiekams skaits publiski pieejamu bērnu rotaļu un
atpūtas laukumu, tādēļ ir nepieciešams pašvaldības teritorijā
izveidot bērnu rotaļu un sporta laukumus, radot visiem bērniem
atpūtai piemērotu vidi un iespēju pilnvērtīgi pavadīt brīvo
laiku.
Bērnu rotaļu un sporta laukumiem
ir jāatbilst bērnu vajadzībām un jāatspoguļo viņu vēlmes, tādēļ
svarīgi ieklausīties bērnu viedoklī un pēc iespējas īstenot bērnu
idejas.
Finansējums - Ls 112 000
Rezultāts:
- izveidoti vismaz trīs bērnu
rotaļu vai sporta laukumi, veidojot bērniem un ģimenei draudzīgu
pašvaldību;
- uzstādīti basketbola grozi
pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu līdz darbspējas vecumam līdz
2000.
2.2. Bērniem draudzīga skola
2006. gadā ir organizēta kustība
bērniem draudzīgu skolu tīkla veidošanai, kuras projektu ietvaros
tika izveidoti vairāki pasākumi, kas vērsti uz diskusijas
uzsākšanu starp pedagogiem, vecākiem un skolēniem par sadarbību
bērniem draudzīgas, veselību veicinošas un drošas skolas vides
veidošanā, kā arī par bērniem draudzīgas skolas kritēriju
izstrādāšanu.
2007.gadā ir nepieciešams
organizēt kārtējo konferenci ar bērniem draudzīgās skolas kustībā
iesaistījušos skolu pārstāvju - bērnu, skolotāju, vecāku, skolu
direktoru, pašvaldības un valsts institūciju dalību, lai
pārrunātu panākto bērniem draudzīgas, veselību veicinošas un
drošas skolas vides veidošanā un turpmākos plānus un sadarbības
iespējas.
Lai nodrošinātu miermīlīgas strīdu
risināšanas iespējas skolās, ir paredzēta speciālistu-mediatoru
un bērnu-mediatoru apmācība mediācijas izmantošanai konfliktu
risināšanai skolā, kā arī tiks iespiesti attiecīgi mācību
materiāli.
Rezultāts:
- organizēta konference ar bērniem
draudzīgās skolas kustībā iesaistījušos skolu pārstāvju- bērnu,
skolotāju, vecāku, skolu direktoru, pašvaldības un valsts
institūciju dalību;
- nodrošināta
speciālistu-mediatoru un bērnu-mediatoru apmācība mediācijas
izmantošanai konfliktu risināšanai skolā, kā arī iespiesti
attiecīgi mācību materiāli;
- organizēts eseju konkurss
"Bērniem draudzīgākais skolotājs" un bērniem draudzīgāko
skolotāju apbalvošana.
Finansējums - Ls 35 607
2.3. Bērnu
tiesību takas izveide
Lai popularizētu bērnu tiesības un
ANO Bērnu tiesību konvencijas normas Latvijā, ir nepieciešams
informēt sabiedrību par bērnu tiesībām pēc iespējas vienkāršākā
un uztveramākā veidā. Šim mērķim kādā no pašvaldībām tiks
izveidota bērnu tiesības popularizējoša taka vidē, kurā ar
dažādiem līdzekļiem atraktīvā veidā var pasniegt bērna tiesības,
kā rezultātā ģimenes un bērni iegūs daudzpusīgu informāciju par
ANO Bērnu tiesību konvenciju.
Finansējums - Ls 4000
Rezultāts: izveidota bērnu tiesību
taka kādā no pašvaldībām.
2.4.
Sabiedrības informēšanas programma "Palīdzi bērnam
izaugt!"
2007.gadā Bērnu un ģimene lietu
ministrija turpina organizēt sabiedrības informēšanas
programmu "Palīdzi bērnam izaugt!", kuras mērķi ir:
- veicināt sabiedrības informētību
par vienaldzības izskaušanu ģimenisko vērtību nostiprināšanai un
popularizēšanai, kā arī par bērnu emocionālo audzināšanu un
drošību;
- informēt sabiedrību par
adopcijas, aizbildnības, audžuģimenes, atbalsta ģimenes un
uzticības personas institūtu būtību, īpašu uzmanību veltot
uzticības personu darbībai un adopcijai, tādējādi veicinot bērnu
skaita samazināšanos ārpusģimenes aprūpes iestādēs.
Finansējums - Ls 129 000
Rezultāti:
- īstenota informējoša un
izglītojoša kampaņa ģimenisko vērtību nostiprināšanai,
ārpusģimenes aprūpes jomā, kā arī par bērnu emocionālo
audzināšanu;
- nodibinājums "Centrs Dardedze"
ar līdzfinansējumu izveidojis mājas lapu par bērnu drošības
jautājumiem.
2.5. Bērnu
tiesību popularizēšana
1989.gada 20.novembrī tika
pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par bērna
tiesībām, saskaņā ar kuru konvencijas dalībvalstis respektē un
nodrošina visas konvencijā paredzētās tiesības katram bērnam, uz
kuru attiecas to jurisdikcija. Konvencijai Latvija pievienojās
1992.gada 14.aprīlī.
Saskaņā ar konvencijas 42.pantu
dalībvalstis apņemas, izmantojot pienācīgus un efektīvus
līdzekļus, plaši informēt par konvencijas principiem un
noteikumiem pieaugušos, kā arī bērnus. Lai popularizētu bērnu
tiesības un pienākumus ar mērķi uzlabot bērnu tiesību stāvokli
Latvijā, tiks organizēta konference saistībā ar pievienošanos ANO
Bērnu tiesības konvencijai. Konferencē tiks apspriestas arī
pēdējās ANO rekomendācijas Latvijai un to ieviešana.
Finansējums - Ls 3000
Rezultāts: Latvijas biedrība
"Glābiet bērnus" organizējusi konferenci, atzīmējot Latvijas
pievienošanos ANO Bērna tiesību konvencijai.
Programmas kopējais finansējums -
Ls 603 115