3. pants
paredz bērnu tiesību vienlīdzības principu, nosakot, ka

bērna tiesības un brīvības valsts nodrošina visiem bērniem

neatkarīgi no bērna, viņa vecāku, aizbildņu vai ģimenes locekļu

dzīvesvietas.

Tātad nav

pamata bērnam paredzētā pabalsta piešķiršanas ierobežojumu

saistīt ar zaudētā apgādnieka dzīvesvietu.

11. ANO Konvencija par

bērna tiesībām (turpmāk - Konvencija) paredz vairākus bērna

tiesību aizsardzības pamatprincipus.

Gan Konvencijas 3.panta pirmā

daļa, gan Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmā daļa

noteic bērna interešu prioritāti. Šis princips paredz, ka visās

darbībās un lēmumos, kas skar bērnu, uzmanība pirmām kārtām

jāveltī viņa interešu iespējami labākai nodrošināšanai. Šis ir

viens no galvenajiem Konvencijas principiem, kas nosaka visu

bērna tiesību un brīvību interpretāciju.

Tas attiecas uz visiem trim valsts

varas atzariem - likumdevēja varu, izpildvaru un tiesu varu. Šis

Konvencijā ietvertais princips ir jāievēro arī, nosakot politikas

prioritātes un virzienu. Īpaša uzmanība, izstrādājot bērnu

tiesību aizsardzības politiku, ir jāpievērš budžeta sadalei, kā

arī tam, kā šī politika ietekmēs bērnu dzīvi.

Satversmes tiesa ir norādījusi:

bērna tiesību un interešu prioritāte nozīmē, ka ne vien tiesai un

citām institūcijām savi lēmumi jāpieņem, ievērojot bērnu tiesības

un intereses, bet arī likumdevējam normatīvie akti jāpieņem vai

jāgroza, aizsargājot bērnu tiesības un intereses iespējami

labākajā veidā (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra

sprieduma lietā Nr.2004-02-0106 11.punktu).

Jebkurš lēmums, kas attiecas uz

bērnu, jāpieņem tādā veidā, lai, cik vien tas iespējams, tiktu

ievērotas bērna intereses un nodrošinātas viņa tiesības. Tās tiek

skartas ne tikai tad, kad lēmums jāpieņem tieši attiecībā uz

bērnu, bet arī tad, kad lēmums var būt tikai attiecināms uz bērnu

vai var netieši skart bērnu. Arī tad, ja bērns nav lēmuma

objekts, minētais prioritātes princips ir jāievēro, ja vien šis

lēmums bērnu var skart. Jebkuras citas prioritātes atzīšana bez

nopietna iemesla un attaisnojuma nav pieļaujama. Satversmes

tiesai nav iesniegti materiāli un tiesa arī nav atradusi

pietiekamus iemeslus, kas attaisnotu bērna interešu neievērošanu

šajā gadījumā.

Gan Konvencijas 2.pants, gan Bērnu

tiesību aizsardzības likuma 3.pants nosaka diskriminācijas

aizliegumu. Apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret

personām, kas ir vienādos apstākļos, - pret bērniem, kas

zaudējuši apgādnieku.

Kā Satversmes tiesa jau vairākkārt

norādījusi, attieksme ir diskriminējoša, ja tai nav objektīva un

saprātīga pamata, ja tai nav leģitīma mērķa un ja izmantotie

līdzekļi nav samērīgi ar mērķi, kura dēļ noteikts ierobežojums

(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma

lietā Nr.2005-02-0106 11.punktu). Ņemot vērā konstatēto,

Satversmes tiesa nesaskata objektīvu un saprātīgu pamatu

atšķirīgas attieksmes noteikšanai pret tiem bērniem, kuru

bijušais apgādnieks ir dzīvojis Latvijā, un tiem bērniem, kuru

apgādnieks Latvijā nav dzīvojis.

Tādējādi

likumdevēja izraudzītie līdzekļi nav piemēroti leģitīmā mērķa

sasniegšanai, kā arī rada būtiskus tiesību ierobežojumus

atsevišķām personām.

12. Apstrīdētā norma

2005.gada 3.novembrī zaudēja spēku. Taču laika posmā no tās spēkā

stāšanās dienas (2003.gada 1.janvāra) līdz spēka zaudēšanas

brīdim apstrīdētā norma ir aizskārusi E.Volmaņa un, iespējams,

citu bērnu konstitucionālās tiesības, kas nostiprinātas

Satversmes 110.pantā. Lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību,

apstrīdētā norma atzīstama par spēku zaudējušu no tās spēkā

stāšanās brīža.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30.-32.pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

Atzīt Valsts sociālo pabalstu

likuma 4.panta piektās daļas 2.punkta vārdus "un Latvijas

Republikā nodzīvojis kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem

pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti" par neatbilstošiem Latvijas

Republikas Satversmes 110.pantam un par spēkā neesošiem no 2003.

gada 1. janvāra.

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā

publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

A.Endziņš