3. pants

Detālplānojuma izstrādes dokumentiem ir pievienotas vairāku

privātpersonu vēstules ar iebildumu par viņiem piederošo

nekustamo īpašumu apgrūtināšanu. Detālplānojuma izstrādes

vadītājas atbildes ir uzskatāmas par nepamatotām un maldinošām,

norādot, ka privātpersonai būtu jāpamato atteikums sava īpašuma

apgrūtinājumam, kā arī norādot, ka vienīgais izmantošanas veids,

kas ir atļauts minētajā teritorijā, ir vēju ģeneratoru

būvniecība.

Saskaņā ar Užavas pagasta teritorijas plānojumu

detālplānojuma, kā arī apkārtējā teritorija ietilpst Lauku

apbūves zonā (JL), kurā atbilstoši teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumiem ir pieļaujama dažāda veida izmantošana, tai

skaitā dzīvojamā apbūve. Savukārt vēja ģeneratoru parka

teritorija ir parādīta teritorijas plānojuma grafiskajā

materiālā, bet nav aprakstīta teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumos. Līdz ar to nekustamo īpašumu apgrūtināšana ar vēja

ģeneratora aizsargjoslu liedz iespēju tos izmantot dažāda veida

objektu būvniecībai. Pie tam Aizsargjoslu likuma 33.panta

otrajā daļā noteikts, ka, ierosinot tādu objektu būvniecību

(ierīkošanu), kuriem nosakāmas aizsargjoslas (tai skaitā vēja

ģeneratoru būvniecību), objekta īpašnieks vai valdītājs attiecīgā

objekta būvniecību (ierīkošanu) saskaņo ar zemes īpašnieku vai

tiesisko valdītāju vai - normatīvajos aktos noteiktajos

gadījumos - informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, uz

kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla.

Tas nozīmē, ka detālplānojuma izstrādes ietvaros

bija jāpanāk vienošanās ar visiem zemes īpašniekiem, kuru

īpašumus skars aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem.

2010.gada 2.augustā pašvaldība nosūtīja atbildes vēstules

Uldim un Viesturam Megņiem, ka gala redakcijā tiks veiktas

izmaiņas un viņiem piederošais nekustamais īpašums

"Kalveres" netiks apgrūtināts. Savukārt, no

detālplānojuma grafiskā materiāla izriet, ka joprojām vēja

ģeneratoru atrašanas vieta tiek plānota tādā veidā, ka

nekustamais īpašums "Kalveres" divās vietās tiks

apgrūtināts ar vēja ģeneratoru aizsargjoslu.

Kā uzsvērts Satversmes tiesas 2004.gada 9.marta sprieduma

lietā Nr.2003-16-05 secinājumu daļas 5.punktā, personu ierosinājumi ir rūpīgi

jāizvērtē, vadoties no lietderības apsvērumiem. No vienas

puses, pašvaldība ir tiesīga noraidīt atsevišķu institūciju,

personu vai ieinteresētās sabiedrības viedokli, paredzot citu,

lietderīgāku rezultātu, kas kopumā vairāk atbilst sākotnējam

plānojuma izstrādāšanas mērķim. Taču, no otras puses, šādam

noraidījumam ir jābūt pietiekami argumentētam. Proti, noraidot

sabiedrības izteikto viedokli, pašvaldībai ir jāsniedz šā

noraidījuma pamatojums.

Satversmes tiesas 2008.gada 17.janvāra sprieduma lietā Nr.

2007-11-03, secinājumu daļas 26.1.apakšpunktā norādīts, ka

vietējai pašvaldībai, nodrošinot sabiedrības līdzdalību

teritorijas plānošanas procesā (Teritorijas plānošanas likuma 7.

panta sestā daļa), ir pienākums būt par objektīvu un neitrālu

institūciju, kuras uzdevums ir uzklausīt un taisnīgi izvērtēt visus

ieinteresēto pušu viedokļus par konkrētas teritorijas

atbilstošāko un piemērotāko attīstības veidu, kā arī ievērot teritorijas plānošanu

reglamentējošo normatīvo aktu prasības.