6. pants

Cilvēkresursu pieejamība onkoloģijas jomā

Ar mērķi mazināt veselības aprūpes nozares sadrumstalotību un pārlieku šauro specializāciju, jo cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē nosaka nepieciešamību sagatavot pēc iespējas plašāka profila speciālistus un veicināt mediķu mobilitāti ārstniecības iestādes un nozares ietvaros, 2009.gadā tika pārskatīts ārstniecības personu specialitāšu skaits un sadalījums pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs un noteikta ārstniecības personu kompetence ārstniecībā. Līdz 2009.gadam bija noteikta ārsta pamatspecialitāte onkologs, kurai attiecīgi bija šādas apakšspecialitātes: onkoloģijas ķirurgs, onkoloģijas ķīmijterapeits, onkoloģijas ginekologs. Mainoties ārstniecības personu klasifikatoram, tika noteikts, ka apakšspecialitāte onkoloģijas ginekologs kļūst par ārsta pamatspecialitātes ginekologs, dzemdību speciālists apakšspecialitāti, bet onkoloģijas ķīmijterapeits kļūst par ārsta profesijas pamatspecialitāti, savukārt onkoloģijas ķirurga kompetence tika ietverta ārsta pamatspecialitātes ķirurga kompetencē.

Atbilstoši Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Radiologu asociācijas, kā arī VM galvenā speciālista diagnostiskajā radioloģijā priekšlikumam (pamatots ar UEMS Radioloģijas sekcijas Eiropas Komisijā iesniegtajiem labojumiem attiecībā uz Radioloģijas specialitāti) 2018. gadā veiktas izmaiņa normatīvajā regulējumā un aizstāts specialitātes "Radiologs diagnosts" nosaukumu ar specialitātes nosaukumu "Radiologs"92.

Tiecoties uz integrētas veselības aprūpes sistēmu, kuras centrā ir pacients, ir būtiski mainījusies arī māsu loma, prasot no māsas tādas papildus kompetences, kā spēju patstāvīgi diagnosticēt, kad ir nepieciešama pacientu aprūpe, spēju patstāvīgi konsultēt un spēju patstāvīgi nodrošināt pacientu aprūpes kvalitāti, to novērtēt un analizēt. Vienlīdz svarīgi māsu kompetences pilnveidē ir arī novērst profesijas sadrumstalošanos pa vairākām pamatspecialitātēm. Līdz ar to, izmaiņas ir paredzēts ieviest arī māsu profesijā un atbilstoši 2019.gadā valdībā atbalstītajai reformai, sākot ar 2022. gadu, tiks ieviesta vispārējās aprūpes māsas profesija. Vispārējās aprūpes māsas profesijā kompetenču loks ir plašs un dominē caurviju kompetences, kas ir pielietojamas terapeitisko, ķirurģisko, ambulatoro pacientu aprūpē, tāpēc tiek samazināts māsas pamatspecialitāšu skaits, izslēdzot ambulatorās aprūpes māsas, internās aprūpes māsas un ķirurģiskās aprūpes māsas pamatspecialitātes, kā arī diabēta aprūpes māsa, onkoloģiskās aprūpes māsa, nieru aizstājterapijas un nefroloģiskās aprūpes māsa, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas māsa, transfuzioloģijas māsa un neonatoloģijas māsa papildspecialitātes. Māsas kompetence onkoloģisko pacientu aprūpē ir māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas kompetences ietvarā. Vienlaikus reformas ietvaros plānots pāriet uz māsu darba modeli, kurā māsa veic noteikta skaita pacientu grupas aprūpi. Pacientu grupas lielums ir atkarīgs no pacienta aprūpes līmeņa, piemēram, pacienti, kuri pilnībā spēj veikt pašaprūpi, tiek iedalīti I aprūpes līmenī; II aprūpes līmenī tie pacienti, kuriem ir nepieciešams neliels atbalsts pašaprūpes darbību veikšanā; III līmenī tie pacienti, kuri nespēj veikt pašaprūpi.

MK 2009. gada 24. marta noteikumi Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" nosaka ārstniecības personas, kas veic profesionālo darbību attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē, kompetenci ārstniecībā un pacientu aprūpē, tai skaitā onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanā un aprūpē. Līdz ar to, veicot pasākumus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā onkoloģijas jomā, jāņem vērā cilvēkresursu veselības aprūpē nodrošinājums, jo onkoloģisko pacientu ārstēšana un aprūpe ir multidisciplināra.

Onkoloģisko pacientu diagnostikā, ārstēšanā un aprūpē jāuzsver uz profesionāļu komandu orientēta pieeja, lai nodrošinātu pakalpojumu kvalitāti, plašu kompetenču loku un optimizētu ierobežotos cilvēkresursus. Atbilstoši kompetencei onkoloģijas jomā iesaistās ļoti daudz speciālistu, gan specifiski strādājot ar onkoloģijas pacientiem, gan, kā, piemēram, ģimenes ārsti, kuriem onkoloģisko pacientu aprūpe ir tikai viens no pienākumiem primārās aprūpes nodrošināšanas ietvaros.

Latvija ilgstoši saskaras ar darbaspēka trūkumu veselības aprūpes nozarē, ko atspoguļo viens no zemākajiem māsu skaita rādītājiem ES valstīs (2017. gadā 43 uz 10 000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 85 ES vidēji) un par ES vidējo rādītāju nedaudz zemāks ārstu skaits (34 uz 10 000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 36 ES vidēji). Lai gan ārstniecības personu skaits valstī kopā atsevišķās specialitātēs ir pietiekošs, tomēr liels izaicinājums ir nodrošināt, ka veselības nozarē, tai skaitā onkoloģijas jomā, uzlabojas cilvēkresursu pieejamība atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvietojumam valstī.

Lai realizētu pacientorientētu, multidisciplināru pieeju onkoloģisko pacientu aprūpē, analizējot praktizējošo ārstniecības personu skaitu un praktizēt tiesīgo ārstniecības personu skaitu darbspējīgā vecumā (skat. 3. tabulu), ir jāpalielina ģimenes ārstu, onkologu ķīmijterapeitu, radiologu, terapeitu, patologu, māsu, māsu palīgu un fizioterapeitu skaits un pediatriskajā onkoloģijā kompetento speciālistu skaits (bērnu hematoonkologus, pediatrus, specializētas māsas). Savukārt tādās specialitātēs, kā piemēram, anesteziologs, reanimatologs, dermatologs, venerologs, ginekologs, dzemdību speciālists, psihoterapeits, arī fizioterapeits, ir svarīgi piesaistīt šos speciālistus ārstniecības iestādēs, kurām ir līgums ar NVD, tai skaitā arī onkoloģijas jomā. Tāpat nepieciešams piesaistīt jaunus speciālistus reģionos, valsts apmaksātu onkoloģisku pakalpojumu sniegšanai.

Onkoloģisko pacientu molekulārai testēšanai, kas ir paredzēta šī plāna ietvaros, nepieciešami augsta līmeņa specialisti ar ekspertīzi laboratorajā ģenētikā un molekulārajā bioloģijā. Uz doto brīdi Latvijā tiesības veikt šādus izmeklējumus ir tikai laboratorijas ārstiem (kuri, tiesa gan, nav sagatavoti studiju laikā šādu izmeklējumu veikšanai un interpretēšanai) un ģenētiķiem. Savukārt patologu kompetencēs ir tikai morfoloģiskā, bet ne molekulārā diagnostika93. Ņemot vērā, ka valstī šobrīd ir speciālistu, kas varētu veikt paredzēto un nepieciešamo molekulāro testēšanu, akūts trūkums, ir jādomā par esošo speciālistu noturēšanu un jaunu speciālistu sagatavošanu, tai skaitā uzlabojot un/vai papildinot atsevišķas rezidentūras specialitātes, iekļaujot padziļinātu molekulārās testēšanas praksi.

3. tabula. Ārstniecības personu kopējais nodrošinājums valstī pa specialitātēm un profesijām, kuru kompetencē ir arī onkoloģisko slimību diagnostika, ārstniecība un onkoloģisko pacientu aprūpe

Ārstniecības personas

Tiesīgi praktizēt

(dati uz 01.01.2021.)

Darbspējīgā vecumā (līdz 65 gadiem)

(dati uz 01.01.2021.)

Praktizē profesijā (gan pamatdarbā, gan blakus darbā)

(dati uz 01.01.2021.)

Ārsti speciālistiOnkologi ķīmijterapeiti67

54

55

Ģimenes (vispārējās prakses) ārsti1 437

1 136

1 347

Radiologi272

225

230

Radiologi terapeiti25

21

22

Ķirurgi304

232

250

Urologi73

58

60

Anesteziologi, reanimatologi380

321

274

Dermatologs, venerologs182

160

151

Ginekologi, dzemdību speciālisti416

337

385

Onkoloģijas ginekologs13

9

12

Hematologi21

14

17

Bērnu hematoonkologi8

8

6

Patologi43

36

35

Paliatīvās aprūpes speciālisti12

10

9

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti149

108

139

Psihoterapeiti74

66

65

Pārējās ārstniecības personasMāsas (medicīnas māsa)12 891

10836

8 901

Radiologa asistenti482

374

390

Radiogrāferi143

141

110

Fizioterapeiti1 439

1428

1 139

Māsas palīgi3 125

2804

2 351

Onkoloģijas jomas cilvēkresursu attīstības galvenie nosacījumi ir piesaistīt un noturēt onkoloģijas profesionāļus, sākot ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības pieejamības nodrošinājumu, tai skaitā mērķtiecīgi palielinot to profesionāļu skaitu, kuri sākotnēji izvēlas onkoloģiju kā savu profesionālo karjeru. Atalgojums ir ļoti svarīgs faktors, taču iespēju noturēt speciālistus onkoloģijas jomā ietekmē arī citi būtiski faktori, piemēram darba vide, darba kultūra, mentoringa programmu pieejamība un tas, cik lielā mērā sākotnējās cerības par darbu onkoloģijas jomā gūs piepildījumu (gan darbiniekam, gan darba devējam).

Veselības aprūpes cilvēkresursu kvalitātes un ilgtspējas nodrošināšanai jāturpina ārstniecības personu izglītības un apmācības kvalitātes palielināšana un stiprināšana. Profesionālās zināšanas onkoloģijas jomā ārstniecības personām ir iespēja palielināt šādās profesionālās pilnveides programmās, kas finansētas no ESF līdzekļiem: projekts Nr.9.2.6.0/17/I/001 "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana"94.

4. tabula. Ārstniecības personu profesionālo spēju uzlabošanas pasākumi

Programmas nosaukums

Ilgums, stundās

Mērķauditorija

Jaunākās tendences onkoloģisko slimību profilaksē, diagnostikā, ārstēšanā, rehabilitācijā un ķīmijterapijā8 teorijaĀrsts, ārsta palīgs, māsaKrūts vēža skrīninga kodēšanas sistēmas maiņa Latvijā pāreja uz BI_RADS sistēmu4 teorija

1 prakse

Ārsti (krūts vēža skrīninga procesā iesaistītie speciālisti) - radiologi, ķirurgi, onkologi, ķīmijterapeiti, patologi, ginekologi, dzemdību speciālisti,

ģimenes ārsti

Paliatīvā aprūpe25 teorija

15 prakse

Ārsts, māsa, ārsta palīgs, farmaceitsAtbilstoša uztura lietošana pacientiem ar hroniskām slimībām6 teorija

2 prakse

Ārsts, māsa, ārsta palīgs, funkcionālais speciālists, farmaceits un farmaceita asistents, un citas ārstniecības personasKrūts ļaundabīgā audzēja profilakse un diagnostika6 teorija

2 prakse

Ārsts, māsa, ārsta palīgs, vecmāte, citas ārstniecības personasKrūts vēža skrīnings mamogrāfijas metodoloģijā12 teorija

20 prakse

Radiologi, radiologu asistenti, radiogrāferiOnkoloģijas pacientu klīniskās aprūpes principi25 teorija

15 prakse

Māsa, masas palīgsErgonomijas principi onkoloģijas pacientu aprūpē17 teorija

7 prakse

Māsa, māsas palīgs, funkcionālais speciālistsReproduktīvā vecuma onkoloģisko pacientu izglītošana par partnerattiecībām ārstēšanas laikā un turpmāk12 teorija

4 prakse

Ārsts, māsa, ārsta palīgs, farmaceits, funkcionālais speciālistsRehabilitācija onkoloģiskiem pacientiem akūtās, subakūtās un ilgtermiņa rehabilitācijas periodā11 teorija

7 prakse

Ārsts, māsa, ārsta palīgs, funkcionālais speciālistsOnkoloģijas pacientiem raksturīgu kritisko stāvokļu simulācijas un to analīze12 teorija

4 prakse

Ārsts, māsa, ārsta palīgsĻaundabīgo audzēju ārstēšanas metodes24 teorijaĀrsts, māsa, ārsta palīgsOnkoloģisko slimību savlaicīga diagnostika bērniem un pieaugušajiem15 teorija

9 prakse

Ārsts, ārsta palīgs, māsaMedikamentozās terapijas pamatprincipi onkoloģijā18 teorija

6 prakse

Ārsts, māsa, farmaceitsEndoskopijas metode māsu praksē32 teorija

38 prakse

MāsaOnkoloģijas cilvēkresursu attīstība ir būtiska sadaļa visaptverošā veselības nozares cilvēkresursu stratēģijā, kuras izstrāde tiks uzsākta 2021.gada otrajā pusē Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas ietvaros. Svarīgākie darba uzdevumi cilvēkresursu stratēģijas izstrādē ir sniegt detalizētu informāciju par veselības aprūpes speciālistu skaitu, kas strādā dažādās veselības aprūpes jomās valsts un privātajā sektorā visos aprūpes līmeņos, un izstrādāt nepieciešamo cilvēkresursu "kartējumu", kā arī analizēt medicīniskās izglītības sistēmu, ieskaitot profesionālo pilnveidi, uzsverot izglītošanās iespējas nepārtrauktību un gatavību pielāgoties un savlaicīgi reaģēt uz tehnoloģiskām un organizatoriskām inovācijām veselības aprūpes sniegšanā. Projekta rezultātā tiek sagaidīti ieteikumi, kā uzlabot koordināciju starp organizācijām, kas iesaistītas veselības darbaspēka apmācības plānošanā un nodrošināšanā, lai palielinātu sinerģiju un palielinātu apmācību efektivitāti un kvalitāti.

Identificētās problēmas/ izaicinājumi:

• Cilvēkresursi pacientu ar onkoloģiskajām slimībām diagnostikā, ārstēšanā un aprūpē nav pietiekami, īpaši valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un ārstniecības iestādēs reģionos Latvijā.

• Nepietiekams medicīnas ģenētiķu skaits.

• Neatbilstošas patologu zināšanas un normatīvajos aktos nav noteiktas kompetences par molekulāro testu veikšanu.

• Vienlaikus cilvēkresursu plānošanas kritēriji šajā jomā nav izstrādāti pietiekamā detalizācijā, lai noteiktu nepieciešamo speciālistu, māsu un citu mediķu skaitu un izvietojumu ārstniecības iestādēs Latvijā.

• Kā arī ir nepieciešams pilnveidot atbalsta pasākumus, lai mazinātu šķēršļus jauno speciālistu ienākšanai valsts finansētajā veselības sektorā, veicinot efektīvu paaudžu nomaiņu.