5. pants
Faktiskā īpašnieka definīcija

1. Šī Līguma izpratnē "faktiskais īpašnieks" nozīmē jebkuru fizisku personu, kas saņem uzkrājumu ienākumu maksājumus, vai jebkuru fizisku personu, kuras labā tiek nodrošināts uzkrājumu ienākumu maksājums, izņemot, ja šāda fiziska persona iesniedz pierādījumus, ka uzkrājumu ienākumu maksājums netika saņemts vai nodrošināts viņas pašas labā. Fiziska persona netiek uzskatīta par faktisko īpašnieku, ja viņa:

a) darbojas kā izmaksātājs šī Līguma 7.panta 1.punkta izpratnē;

b) darbojas juridiskas personas — vienības, kuras peļņa tiek aplikta ar nodokli saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par uzņēmējdarbības peļņas aplikšanu ar nodokļiem, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma, kas izveidots saskaņā ar direktīvas 85/611/EEK nosacījumiem, vai līdzīga kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma, kas izveidots Menas salā, vai šī Līguma 7.panta 2.punktā minētās vienības labā, un pēdējā minētajā gadījumā atklāj tās vienības nosaukumu un adresi saimnieciskajai vienībai, kura veic uzkrājumu ienākuma maksājumu un pēdējā šo informāciju nodod tai līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kurā tā ir izveidota;

c) darbojas citas fiziskas personas labā, kas ir faktiskais īpašnieks un atklāj izmaksātājam šī faktiskā īpašnieka identitāti.

2. Ja izmaksātāja rīcībā ir informācija, kas liecina par to, ka fiziskā persona, kas saņem uzkrājumu ienākumu maksājumu vai kuras labā uzkrājumu ienākumu maksājums ir nodrošināts, nav faktiskais īpašnieks, un, ja nav piemērojams ne šī panta 1.punkta a), ne b) apakšpunkts, tas veic visus nepieciešamos pasākums, lai noteiktu faktiskā īpašnieka identitāti. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktisko īpašnieku, viņš šo fizisko personu uzskatīs par faktisko īpašnieku.