7. pants

Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2009. gada 31.

jūlija rīkojumu Nr. 517 "Par Vides politikas pamatnostādnēm

2009.-2015. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 122. nr.).

Ministru prezidente Laimdota

Straujuma

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāja,

tieslietu ministre Baiba Broka

(Ministru kabineta

2014.gada 26.marta

rīkojums Nr.130)

Vides politikas

pamatnostādņu 2014.-2020.gadam kopsavilkums

Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam (turpmāk -

VPP2020) ir izstrādātas atbilstoši Vides aizsardzības likuma 4.

panta otrajai daļai.

VPP2020 aizstās Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.

gadam1. Lai arī Vides politikas pamatnostādņu

2009.-2015. gadam darbības periods vēl nav beidzies, ievērojot

apstiprināto Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.

gadam, Eiropas Savienības 2014.-2020. gada finanšu perioda

prioritātes un Eiropas Savienības 7. Vides rīcības programmas

mērķus, tika pieņemts lēmums par jaunu vides politikas

pamatnostādņu izstrādi.

VPP2020 izvirza pasākumus, lai sasniegtu virsmērķi -

nodrošināt iedzīvotājiem iespēju dzīvot tīrā un sakārtotā vidē,

īstenojot uz ilgtspējīgu attīstību veiktas darbības, saglabājot

vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, nodrošinot dabas

resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī sabiedrības līdzdalību

lēmumu pieņemšanā un informētību par vides stāvokli.

Lai sasniegtu augstākus nacionālos un starptautiskos vides

kvalitātes mērķus, līdz 2020. gadam jāveic jaunas rīcības un

jāsasniedz jauni rezultatīvie rādītāji. Globālo un Eiropas

Savienības mēroga mērķu atspoguļojums Latvijas vides politikā

aktualizējas sakarā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības

Padomē 2015. gada pirmajā pusgadā, kad Latvijai būs jākoordinē

daudzi liela mēroga pasākumi. Savukārt Latvijas sabiedrība vēlas

saņemt arī vēl labāku, savlaicīgāku un sakārtotu informāciju par

vides stāvokli Latvijā, lai varētu aktīvāk un kvalitatīvāk

līdzdarboties tās veidošanā visos līmeņos, nodrošinot vides

institūciju kapacitātes paaugstināšanu un to resursu

palielināšanu. No nacionālajām interesēm jaunajā politikas

periodā jāakcentē arī tādi ilgtspējīgas attīstības pasākumi kā

resursu taupīšana un efektīvāka izmantošana, zaļais iepirkums,

depozītu sistēmas ieviešana u.c.

VPP2020 paredz vairākas lielas

reformas, no kurām galvenās ir šādas:

• Lai uzlabotu Latvijas vides aizsardzības fonda darbību un

padarītu to efektīvāku, kā arī lai sakārtotu atbildības jomas, ir

plānotas vairākas izmaiņas Latvijas vides aizsardzības fonda

darbībā un finansējuma avotos. Ieviešot finan­sēšanas modeli

"dabas resursu nodoklis atgriežas dabā", tiktu

īstenots dabas resursu nodokļa mērķis - veicināt dabas resursu

ekonomiski efektīvu izmanto­šanu, ierobežot vides piesārņošanu,

samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju,

veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt

tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli

nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Īstenojot principu

"dabas resursu nodoklis atgriežas dabā", būtu iespējams

izsekot valsts budžetā iekasēto zaudējumu par videi nodarīto

kaitējumu saiknei ar veiktajiem pasākumiem vides atjaunošanai.

Vienlaikus nepieciešams izvērtēt un aktualizēt dabas resursu

nodokļa likmju efektivitāti.

• Zemes dzīļu izmantošanas juridiskā ietvara

pilnveidošana un institucionālās kapacitātes stiprināšana,

nodrošinot efektīvu zemes dzīļu valsts pārvaldību un zemes dzīļu

aizsardzību.

• Normatīvo aktu bāzes izstrāde depozīta sistēmas

piemērošanai dzērienu iepakojumam, lai nodrošinātu sistēmas

darbības uzsākšanu no 2015. gada 1. janvāra atbilstoši 2013. gada

23. aprīlī Ministru kabinetā akceptē­tajai Koncepcijai par

depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam. Depozīta

sistēmu Latvijā plānots ieviest dzērienu iepakojumam no PET,

stikla, metāla izejmateriāliem (bezalkoholiskie dzērieni, alus,

dzērieni ar zemu alkohola saturu). Depozīta sistēmas lielākais

ieguvums līdztekus apkārtējās vides sakopšanai ir iespēja savākt

daudz tīrākas izejvielas nekā atkritumu dalītās savākšanas

sistēmā, un tas ir izdevīgāk gan ražotājiem, gan iepakojuma

pārstrādātājiem.

• Prasību noteikšana ūdenssaimniecības pakalpojumu

(ūdensapgādes un kanalizācijas) sniegšanai un lietošanai

pašvaldībās.

• Zinātnes potenciāla palielināšana vides aizsardzības

nozarei nepie­ciešamo pētījumu veikšanā, zinātnisko darbu un

pētījumu pieejamības sabiedrībai nodrošināšana. VPP2020 darbības

periodā plānots pārvērtēt arī jau agrāk iezīmētās idejas par

institūta izveidi, apvienojot visus galvenos vides pētījumu

virzienus vienā programmā.

Lai aptvertu visus vides politikas starptautiskos un

nacionālos aspektus, VPP2020 ir strukturētas vairākās

tematiskajās sadaļās, kurās izvirzīts apskatāmās jomas politikas

mērķis, definēti politikas un darbības rezultāti, izvēlēti

rezultatīvie rādītāji, kā arī pasākumi politikas mērķu un

rezultātu sasniegšanai. Kopumā ir ievads, 13 sadaļas (no tām

deviņas ir tematiskās) un noslēgums.

Sadaļā "Noslēguma jautājumi" ir sniegta informācija

par VPP2020 īstenošanai pieejamo indikatīvo finansējumu no

Eiropas Savienības fondiem un noteikta ziņošanas un pamatnostādņu

pārskatīšanas kārtība.

Vides politikas īstenošana ir saistīta ar vairāku citu sektoru

izstrādātajiem politikas plānošanas dokumentiem, kuros jau ir

integrēti vides politikas jautājumi un norādīti konkrēti mērķi un

veicamie pasākumi. Tādējādi VPP2020 netiek dublēti citos

politikas plānošanas dokumentos noteiktie mērķi un veicamās

rīcības.

VPP2020 ir četri atsevišķi pielikumi.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāja,

tieslietu ministre Baiba Broka

1 Ministru kabineta 2009. gada 31. jūlija rīkojums

Nr. 517 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2009.-2015.

gadam".