10. pants

Drinking

Water Directive - Dzeramā ūdens direktīva

Komentārs. Dažādu normatīvo aktu,

kā arī institūciju nosaukumos attiecīgo nomenklatūras vārdu

(likums, noteikumi, direktīva; komiteja, komisija u.tml.)

vēlams, ja vien iespējams, likt nosaukuma beigās, jo tā šo

nosaukumu vieglāk lietot tekstā. Tātad: Dzeramā ūdens

direktīva, nevis "Direktīva par dzeramo ūdeni". Latviešu

valodā šādos nosaukumos tikai pirmo vārdu raksta ar lielo

sākumburtu.

Par vienu no svarīgākiem un vēl

risināmiem jautājumiem LZA TK atzina vides pamatterminu kopas

pārskatīšanu un optimāla modeļa meklēšanu vārdkopterminiem, kuri

to vārdu secības dēļ grūti lietojami saistītā tekstā.

Termina līmenī latviešu valodā ir

pieļaujami vārdkoptermini, kuros raksturotājvārds

(raksturotājvārdi) ir aiz apzīmējamā vārda: ietekme uz vidi,

ietekme uz veselību, kaitējums videi u.tml. Taču teikumos

(tekstos, virsrakstos) šie termini nav izmantojami

raksturotājfunkcijā, t.i., pirms cita apzīmējamā vārda, piem.,

"ietekmes uz vidi novērtējums" ir nepareizi veidota

izteiksme.

Tāpēc LZA TK ierosina pārdomāt un

varbūt iedrošināties mainīt dažus terminus:

ietekme uz

veselību ' veselības ietekmēšana; veselības ietekmējums;

ietekme uz

vidi ' vides ietekmēšana; vides ietekmējums;

kaitējums videi ' vides

bojāšana; vides bojājums vai tml.

Pamatojums šādai maiņai:

1) fiksācijas līmenī

(vārdnīcās, datu bāzēs u.tml., t.i., ārpus teksta) pamatvārds

parasti ir vārdkoptermina pēdējais vārds (sal.: grāmata

bērniem ' bērnu grāmata, skrūve ar apaļu galvu ' apaļgalvas

skrūve, zāles pret klepu ' klepus zāles);

2) lietojuma līmenī (t.i.,

tekstā, virsrakstos u.tml.) neatkarīgi no fiksētās termina

pamatformas tā var mainīties (tā ir jāmaina) atbilstoši

tekstveides noteikumiem, piem.: šī grāmata domāta bērniem /

bērniem domāta grāmata / bērnu grāmatas ilustrācijas (bet ne:

"grāmatas bērniem ilustrācijas"); minot objektu un/vai subjektu,

pareizas ir izteiksmes skolēns raksta sacerējumu / sacerējuma

rakstīšana / skolēna rakstītais sacerējums (bet ne: "skolēna

sacerējuma rakstīšana"); tāpat dažādas var būt arī izteiksmes,

kur runāts par vides ietekmi uz mums un par mūsu ietekmi uz vidi;

vai arī par miglas nelabvēlīgo ietekmi uz mūsu veselību un par

miglas negatīvā veselības ietekmējuma novēršanu, samazināšanu vai

regulēšanu; lai novērstu cilvēka nesaimniecisko darbību vidē,

varbūt ir jāsniedz cilvēka nesaimnieciskās darbības radītā vides

ietekmējuma novērtējums (bet nepareizi būtu teikt un rakstīt:

"miglas veselības ietekmēšana");

3) nozīmes atšķirību starp

vides ietekme un vides ietekmēšana (procesa nozīmē)

vai vides ietekmējums (rezultāta nozīmē) balsta arī citi

līdzīgi izteiksmes pāri: deputāta apsūdzība (ja deputāts

apsūdz) un deputāta apsūdzēšana (ja deputātu apsūdz);

valdības atbalsts (ja valdība atbalsta) un valdības

atbalstīšana (ja valdību atbalsta); sabiedrības

ietekme (ja sabiedrība ietekmē) un sabiedrības

ietekmēšana (ja sabiedrību ietekmē).

Ar neprasmi veidot tekstu un

iekļaut tajā jēdzieniski un sistēmiski pareizi veidotu terminu

nevar pamatot termina noraidīšanu. Kurš kritērijs svarīgāks

termina izvēlē šādos gadījumos - jautājums, kas vēl risināms

turpmāk.

LZA TK priekšsēdētāja V.

Skujiņa

LZA TK zinātniskā sekretāre M.

Ķirīte