3. pants
Faktiskā īpašnieka identitāte un rezidence

1. Katra Puse tās teritorijā pieņem un nodrošina tādas procedūras piemērošanu, lai atļautu izmaksātājam šī Līguma vajadzībām identificēt faktiskos īpašniekus un viņu rezidenci. Šīm procedūrām jānodrošina šī panta 2. un 3.daļā noteikto minimālo prasību izpilde.

2. Izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, pamatojoties uz minimālajām prasībām, kuras atkarībā no tā, kad ir nodibinātas attiecības starp izmaksātāju un procentu saņēmēju, var atšķirties šādā veidā:

a) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas pirms 2004.gada 1.janvāra, — izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, kas iekļauj viņa vārdu un adresi, Latvijas Republikas gadījumā — izmantojot izmaksātāja rīcībā esošo informāciju, it īpaši saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā izmaksātāja valstī un saskaņā ar 1991.gada 10.jūnija padomes direktīvu 91/308/EEK, vai Montserratas gadījumā — izmantojot atbilstošu likumdošanu par finanšu sistēmas izmantošanas naudas atmazgāšanai novēršanu;

b) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas, nepastāvot līgumattiecībām, veiktas 2004.gada 1.janvārī, vai pēc tam — izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, kas iekļauj viņa vārdu, adresi, un ja tāds ir — nodokļu maksātāja kodu, kāds piešķirts tajā dalībvalstī, kuras rezidents ir šī persona nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Šī informācija ir jāiegūst pēc faktiskā īpašnieka pases vai oficiālas identifikācijas kartes, kuru iesniedz faktiskais īpašnieks, datiem. Ja šī informācija nav norādīta šajā pasē vai oficiālajā identifikācijas kartē, tad adrese ir jānoskaidro, pamatojoties uz jebkuru citu dokumentālu identitātes apstiprinājumu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks. Ja nodokļu maksātāja kods nav norādīts pasē vai oficiālajā identifikācijas kartē, vai citā dokumentālā identitātes apstiprinājumā, kas iekļauj rezidences apliecību nodokļu uzlikšanas vajadzībām, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks, identitāte ir jāpapildina ar norādi uz faktiskā īpašnieka dzimšanas laiku un vietu, pamatojoties uz viņa pases vai oficiālas identifikācijas kartes datiem.

3. Izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence, pamatojoties uz minimālajām prasībām, kuras, atkarībā no tā, kad ir nodibinātas attiecības starp izmaksātāju un uzkrājumu ienākuma saņēmēju, ir atšķirīgas. Ņemot vērā turpmākos noteikumus, ir jāuzskata, ka faktiskais īpašnieks ir rezidents tajā valstī, kurā ir viņa pastāvīgā adrese:

a) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas pirms 2004.gada 1.janvāra, — izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence: Latvijas Republikas gadījumā — izmantojot izmaksātāja rīcībā esošo informāciju, it īpaši saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā izmaksātāja valstī, un saskaņā ar Padomes direktīvu 91/308/EEK, vai Montserratas gadījumā — izmantojot līdzvērtīgu likumdošanu;

b) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas, nepastāvot līgumattiecībām, veiktas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam — izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence, pamatojoties uz viņa adresi, kāda norādīta pasē vai oficiālajā identifikācijas kartē, vai nepieciešamības gadījumā, pamatojoties uz citu dokumentālu identitātes apstiprinājumu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks, un ievērojot sekojošo kārtību: attiecībā uz fiziskajām personām, kuras uzrāda dalībvalsts izdotu pasi vai oficiālo identifikācijas karti un kas sevi deklarē kā trešās valsts rezidentu, rezidence ir jānoskaidro, izmantojot trešās valsts, par kuras rezidentu šī persona sevi deklarē, kompetentās iestādes izsniegtu rezidences apliecību. Ja šāda apliecība netiek uzrādīta, tad par šīs personas rezidences valsti tiks uzskatīta dalībvalsts, kura izsniegusi pasi vai citu oficiālo identifikācijas dokumentu.