8.39. pants

Galīgais nolēmums

1. Ja šķīrējtiesa pieņem galīgo nolēmumu attiecībā uz

atbildētāju, tā var piespriest tikai atsevišķi vai

apvienojumā:

a) finansiālu zaudējumu atlīdzināšanu un jebkādus piemērojamos

procentus;

b) īpašuma restitūciju. Šādā gadījumā nolēmumā norāda, ka

restitūcijas vietā atbildētājs var segt finansiālos zaudējumus,

kas atbilst īpašuma faktiskajai tirgus vērtībai laikā tieši pirms

ekspropriācijas vai laikā, kad kļuva zināms par ekspropriāciju,

atkarībā no tā, kas notiek agrāk, un jebkādus piemērojamos

procentus, kas noteikti ar 8.12. pantu saderīgā veidā.

2. Pamatojoties uz 1. un 5. punktu, ja prasība ir celta

atbilstoši 8.23. panta 1. punkta b) apakšpunktam:

a) nolēmumā par finansiālu zaudējumu atlīdzināšanu un

jebkādiem piemērojamajiem procentiem noteikts, ka summas saņēmējs

ir vietējs uzņēmums;

b) nolēmumā par īpašuma restitūciju noteikts, ka restitūcijas

saņēmējs ir vietējs uzņēmums;

c) nolēmumā par tiesāšanās izdevumu atlīdzību ieguldītājam

noteikts, ka atlīdzības saņēmējs ir ieguldītājs; un

d) nolēmumā norāda, ka tas ir sagatavots, neskarot tiesības,

kas personai, izņemot personu, kura ir sniegusi atteikumu

atbilstoši 8.22. pantam, var būt finansiālu zaudējumu vai īpašuma

atlīdzināšanas jomā atbilstoši Puses tiesību aktiem.

3. Finansiālu zaudējumu atlīdzība nav lielāka nekā ieguldītāja

vai attiecīgā gadījumā vietējā uzņēmuma zaudējumu summa, no kuras

atņem jebkādu iepriekš jau sniegtu zaudējumu atlīdzību vai

kompensāciju. Aprēķinot finansiālos zaudējumus, šķīrējtiesa arī

samazina zaudējumu atlīdzību, ņemot vērā īpašuma restitūciju vai

pasākuma atcelšanu vai grozīšanu.

4. Šķīrējtiesa nepiespriež zaudējumu atlīdzināšanu kā

sodu.

5. Šķīrējtiesa nosaka, ka tiesvedības izmaksas sedz tiesvedībā

zaudējusī strīdā iesaistītā puse. Izņēmuma gadījumos šķīrējtiesa

var sadalīt izmaksas starp strīdā iesaistītajām pusēm, ja tā

nosaka, ka sadalīšana ir atbilstoša, ņemot vērā prasības

apstākļus. Citas pamatotas izmaksas, tostarp izmaksas par

juridisko pārstāvību un palīdzību, sedz tiesvedībā zaudējusī

strīdā iesaistītā puse, ja vien šķīrējtiesa nenosaka, ka šāda

sadalīšana ir nepamatota, ņemot vērā prasības apstākļus. Ja ir

apmierinātas tikai prasības daļas, izmaksas proporcionāli pielāgo

prasību apmierināto daļu skaitam vai apmēram.

6. CETA Apvienotā komiteja apsver papildu noteikumus,

kuru mērķis ir samazināt finanšu slogu prasītājiem, kas ir

fiziskas personas vai mazi un vidēji uzņēmumi. Šādos papildu

noteikumos jo īpaši var ņemt vērā šādu prasītāju finanšu resursus

un pieprasīto kompensācijas summu.

7. Šķīrējtiesa un strīdā iesaistītās puses dara visu, lai

nodrošinātu to, ka strīdu izšķiršanas process tiek īstenots

savlaicīgi. Šķīrējtiesa sniedz savu galīgo nolēmumu 24 mēnešu

laikā no dienas, kad prasība ir iesniegta saskaņā ar 8.23. pantu.

Ja šķīrējtiesa pieprasa papildu laiku sava galīgā nolēmuma

sniegšanai, tā norāda strīdā iesaistītajām pusēm kavēšanās

iemeslus.