2. pants

Stratēģiskie

virzieni, ietvars

ZI un ZPI netiek veikts Latvijā pietiekamā apjomā, tāpēc ir

vajadzīga sistemātiska pieeja problēmas risināšanai. Lai uzlabotu

sniegumu ZI un ZPI jomā prakse liecina, ka ir nepieciešama visu

valdības līmeņu iesaiste un motivācija publiskā sektora un

sabiedrības ilgtspējīga patēriņa un ražošanas veicināšanā.

ZPI kritēriji jāpiemēro tām preču, pakalpojumu grupām, kuras

jau šobrīd ir pieejamas e-iepirkumu katalogos "zaļajā"

sadaļā (piemēram, ekodatortehnika, biroja papīrs, dažādas

saimniecības preces u.c.), kā arī tām grupām, kurās pēc IUB

statistikas datiem jau šobrīd tiek īstenots ZPI (celtniecības

darbi, transports, tīrīšanas pakalpojumi). ZPI kritērijus var

piemērot arī preču grupām, kurām pēc statistikas datiem ir

atbilstošs potenciāls (pārtikas produkti, dzērieni, biroja un

skaitļošanas tehnika, atkritumu tīrīšanas un vides pakalpojumi,

u.c.).

ZI VP mērķis ir nodrošināt, ka sākot ar 2015.gadu

iepirkumi, kas tiek plānoti no valsts budžeta un kuriem tiek

piemērots ZI, sasniedz vismaz 15% finansiālā izteiksmē no kopējā

valsts un pašvaldību iestāžu veikto iepirkumu apjoma, 2016.gadā

20% un 2017.gadā 30%, ka ZI un ZPI prasības tiek piemērotas un

integrētas ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanas

procesā.

ZI VP mērķa sasniegšanai ir izvirzīti 3 rīcības virzieni:

A Institucionālās sistēmas un normatīvās bāzes

pilnveidošana

B Metodiskā vadība un uzraudzība

C ZI un ZPI popularizēšana

Ir nepieciešams pilnveidot institucionālo sistēmu un

normatīvo bāzi (rīcības virziens A), kas nodrošinātu tiesisko

regulējumu un obligātu pasākumu realizēšanu ZI un ZPI veikšanai.

Sasniegto rezultātu kontrolei ir paredzēts izveidot monitoringa

un novērtēšanas sistēmu, kas sekmētu esošās sistēmas uzlabojumus,

padarītu pieejamus rezultātus plašākai publikai. Ir nepieciešams

nodrošināt metodisko vadību un uzraudzību (rīcības

virziens B), lai sniegtu informāciju par ZPI un ZI

kritēriju piemērošanu citām valsts un pašvaldību institūcijām.

Lai veicinātu izpratni un sabiedrības vides apziņu, kā arī

atvieglotu ZPI veikšanu valsts pārvaldē, valsts un pašvaldības

iestādēm un komersantiem, tiks popularizēts ZI (rīcības

virziens C), tādejādi nodrošinot ZI plašāku izplatību.

ZI VP izpildi koordinē VARAM, bet īstenošanā ir iesaistītas

visas ministrijas, IUB, VRAA un VPVB. Kā mērķauditorija ir

paredzēta valsts pārvalde, valsts un pašvaldību iestādes

(piemēram, skolas un bērnudārzi) un komersanti (piemēram,

ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji un būvkomersanti), uzsvaru

liekot uz valsts budžeta līdzekļu t.s. ES fondu finansējuma

izmantotājiem.

Lielākajai daļai ZI VP pasākumu realizēšanai nav nepieciešams

papildu finansējums, un tas tiks īstenots esošā budžeta ietvaros.

Papildu finansējums ir nepieciešams semināru un apmācību

organizēšanai, ekomarķējuma atpazīstamības uzlabošanai, vides

vadības sistēmu un energopārvaldības sistēmu ieviešanas

veicināšanai un dzīves cikla izmaksu novērtēšanas metodikas

izstrādei, kam ir paredzēts piesaistīt Latvijas vides

aizsardzības un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus.

2.1. Zaļā

iepirkuma un zaļā publiskā iepirkuma ieviešana Latvijā.

Latvijā ZPI veicināšana tiešā un netiešā veidā ir noteikta

tādos politikas plānošanas dokumentos kā:

• Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam

(Latvija 2030), nosakot, ka: "Valsts un pašvaldību iepirkumu

konkursu kritērijos būtu jāiekļauj energoefektivitāte un produktu

dzīves cikla analīzes apsvērumi";

• Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020. gadam

"NAP 2020" ietvaros noteikts, ka ir jānodrošina:

"Energoefektīvu un ekoloģiskas izcelsmes preču un

pakalpojumu ("Zaļais publiskais iepirkums") plašāka

nodrošināšana publiskajos iepirkumos";

• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

izstrādātajās "Vides politikas Pamatnostādnēs 2014. - 2020.

gadam" kā viens no veicamajiem uzdevumiem vides politikas

mērķu sasniegšanai ir ZPI veicināšana.

Latvijā par zaļo iepirkumu plašākā mērogā sāka runāt 2006.gadā

pateicoties SIA "Ekodoma" realizētajiem IEE

(Inteligent Energy Europe) projektiem par energoefektīva

iepirkuma tēmu. Pirmais EK projekts par zaļo iepirkumu, kurā

"Ekodoma" darbojās kā partneris no Latvijas, bija

"Green Labels Purchase" (2006. - 2008.gads). Projekta

mērķis bija palielināt enerģijas marķējumu izmantošanas īpatsvaru

iepirkumu procedūrās valsts un nevalstiskajā sektorā, izstrādāt

standartizēto instrumentu zaļā iepirkuma veikšanai un definēt un

pārvarēt galvenās barjeras, kas kavē zaļā iepirkuma pielietošanu

iepirkuma procedūrās.27 Otrs ar zaļo iepirkumu

saistītais projekts "Buy Smart" sākās 2009.gadā un

kalpoja kā "Green Labels Purchase" projekta

turpinājums. Šī projekta ietvaros tika turpināts darbs ar pirmā

projekta ietvaros izstrādātajām vadlīnijām un instrumentiem, tika

veikta zaļā iepirkuma popularizēšana valsts un nevalstiskajā

sektorā, organizējot apmācības, nodrošinot konsultācijas un

sniedzot atbalstu, īstenojot iepirkumus28. No 2012.

gada līdz 2014. gadam SIA "Ekodoma piedalījās projektā

"Buy Smart+", kas ir turpinājums Buy Smart

projektam.

Latvijā 2008. gadā Vides ministrijas koordinēta

starpministriju un pieaicināto ekspertu darba grupa izstrādāja

ziņojumu "Informatīvais ziņojums par ieteikumiem zaļā

publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās

un ieteikumiem videi draudzīgas būvniecības veicināšanai",

iekļaujot iepriekš minētos SIA "Ekodoma" realizēto

projektu rezultātus. Dokumentā tika analizēta situācija Latvijā

citu ES dalībvalstu kontekstā un izteikti priekšlikumi ZPI

veicināšanai29:

• Ieteikumi zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un

pašvaldību institūcijās. Ieteikumi sastāv no 3 neatkarīgām

sadaļām: katrā no tām skartas problēmas, ar kurām parasti

sastopas publisko iepirkumu veicēji valsts un pašvaldību

institūcijās, un parādīti iespējamie risinājumi ZPI ieviešanai.

Ieteikumus noslēdz pielikumu sadaļa ar potenciālajam lietotājam

nepieciešamo informāciju.

• Ieteikumi videi draudzīgas būvniecības veicināšanai.

Ieteikumi domāti būvdarbu iepirkumiem, tai skaitā ar būvdarbiem

saistītajiem pakalpojumiem. Tie attiecas uz projektēšanas,

būvdarbu, būvju ekspluatācijas un nojaukšanas posmu. Katrā no

šiem posmiem tiek apskatītas iespējas ietvert vides kritērijus.

Kritēriji attiecas uz enerģijas patēriņu, atjaunojamo enerģijas

resursu izmantošanu, būvniecībā izmantotajiem materiāliem un

izstrādājumiem, atkritumu saimniecību un ūdens saimniecību, kā

arī citiem aspektiem, kas saistīti ar būvniecības ietekmi uz

vidi, arhitektu pieredzi, uzraudzību un lietotāja aspektus

ieskaitot.

Minētos ieteikumus ZPI veicināšanai VARAM izmantojusi KPFI

finansēto projektu atklātajos konkursos, kopš 2009. gada ZPI

ietverot konkursu nolikumos kā vienu no projektu iesniegumu

vērtēšanas kritērijiem. Šo iniciatīvu atzinīgi novērtējusi arī

EK30.

ZI un ZPI veicināšanai ir veiktas arī citas aktivitātes,

piemēram, IUB mājaslapā balstoties uz VARAM izstrādātajiem

ieteikumiem ir izveidota atsevišķa sadaļa "Zaļais

iepirkums"31. IUB īstenoti semināri, kuros

sniegts skaidrojums par ZPI veikšanu. Biedrība "Zaļā

Brīvība" 2006. gadā izdeva "Zaļā iepirkuma

rokasgrāmatu"32. Savukārt par ekomarķējumu

piešķiršanu atbildīgās iestādes VPVB mājaslapā izveidota sadaļa

"Ekomarķējums"33, kurā atrodama informācija

par tām preču un pakalpojumu grupām, kas ietvertas Eiropas

ekomarķējuma (t.s. Eiropuķītes) sistēmā.

2010.gadā VRAA pārraudzībā esošajā EIS tika iekļauti

"zaļie" katalogi, kas arī veicina ZPI veikšanu. EIS ir

tādi "zaļie" katalogi kā:

• videi draudzīgi veļas, trauku un grīdas mazgāšanas

līdzekļi;

• videi draudzīgi universālie, logu stiklu un sanitāro mezglu

tīrīšanas līdzekļi;

• videi draudzīgi vienreizlietojamie trauki;

• videi draudzīgi atkritumu maisi;

• tualetes papīrs un dvieļi no otrreizēji pārstrādātas

šķiedras;

• energoekonomiskās un LED spuldzes;

• atkārtoti uzlādējamās baterijas;

• eko datori (EPEAT);

• biroja papīrs no otrreizēji pārstrādātas šķiedras;

• atjaunotie drukas iekārtu piederumi;

• eko reprezentācijas preces.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka preču iekļaušanās iepirkumu

procedūrā norisinās atšķirīgi. Kā veiksmīgs piemērs minams eko

datori EPEAT, savukārt bioloģiskās pārtikas iekļaušanās EIS ir

mazāk veiksmīga.

2.2. Zaļā

iepirkuma/zaļā publiskā iepirkuma darbība

IUB regulāri apkopo informāciju par PIL, Sabiedrisko

pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums un Aizsardzības un

drošības jomas iepirkumu likums ietvaros veiktajiem iepirkumiem.

Latvijā nav izveidota speciāla ZI un ZPI uzskaite, tāpēc, lai

identificētu iepirkumus, kuros ir izmantoti ZI un ZPI kritēriji,

tiek ņemts vērā, vai pasūtītājs ir atzīmējis, ka iepirkumā ir

izmantotas vides aizsardzības prasības. Atzīmēšana notiek pēc

pasūtītāja ieskatiem.

Sadarbībā ar IUB ir apkopota informācija par kopējo publisko

iepirkumu skaitu un to publisko iepirkumu publikāciju skaitu,

kurās ir izvirzītas vides aizsardzības prasībās, kā arī publisko

iepirkumu publikāciju līgumcenām laika posmā no 2009. -

2013.gadam (3. un 4.attēls).

3.attēls. Publisko

iepirkumu publikāciju skaits Latvijā no 2009. - 2013.gadam

(pēc IUB sagatavotās informācija) 34

Iepirkumu skaits, kuros ir izvirzītas vides prasības,

pieaugums sācies 2009.gadā, maksimumu (763 publikācijas jeb 5,3%

no visa publikāciju skaita) sasniedzot 2011.gadā, kas galvenokārt

saistāms ar KPFI (3. attēls). Kā jau minēts iepriekš KPFI

konkursu nolikumos kā viens no vērtēšanas kritērijiem tika

izvirzīts ZPI prasību ievērošana. Kopumā KPFI projektu ietvaros

ir piešķirti vairāk kā 165 milj. euro. Tomēr pēdējos gados

vērojams ZPI procentuālā īpatsvara samazinājums (3,9%), kas

saistāms ar mazāku jauno KPFI konkursu skaitu attiecīgajos

gados.

4. attēls. Publisko

iepirkumu kopējā līgumcena Latvijā no 2009. - 2013. gadam, milj.

Ls, bez PVN (pēc IUB sagatavotās informācijas)

No 2009. līdz 2012.gadam ir palielinājusies to iepirkumu

vērtība, kuros izvirzītas vides aizsardzības prasības. 2012.gadā

publisko iepirkumu īpatsvars, kuros var dēvēt par

"zaļiem", sasniedza 19% (salīdzinot ar 2009.gadu

rādītājs pieaudzis par 13%). Tomēr 2013.gada rādītāji liecina, ka

līgumcenas un publisko iepirkumu, kuros izvirzītas vides

aizsardzības prasības, īpatsvars ir strauji samazinājies (7,1

%).

Norādītie iepirkumi, kuros izvirzītas vides prasības

galvenokārt ir iepirkumi, kuriem piemērots CPV (Common

Procurement Vocabulary - kopējā iepirkuma vārdnīca)

klasifikatora kods 3400000-7 "Transporta iekārtas un

palīgiekārtas transportēšanai", 45000000-7

"Celtniecības darbi", 90000000-7 "Notekūdeņu,

atkritumu, tīrīšanas un vides pakalpojumi" un 7000000-0

"Lauksaimniecības, mežsaimniecības, dārzkopības,

akvakultūras un biškopības pakalpojumi".

2.3. Būtiskākās

problēmas zaļā iepirkuma un zaļā publiskā iepirkuma plašākai

izmantošanai

Līdz šim apkopojums par ZPI ieviešanas problēmām iekļauts

"Informatīvajā ziņojumā par ieteikumiem zaļā publiskā

iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās un

ieteikumos videi draudzīgas būvniecības veicināšanai". Tajā

identificēta virkne specifisku barjeru, kas līdz šim kavējušas

ZPI ieviešanu un kopumā sakrīt ar EK paziņojumā COM(2008)

40035 minētajiem šķēršļiem. Vairums no tiem ir aktuāli

arī šodien. Nosacīti šķēršļus ZI un ZPI ieviešanā var iedalīt 5

grupās: informācijas un motivācijas, ekonomiskie, tiesiskie,

organizatoriskie un tehniskie.

Informācijas un motivācijas

šķēršļi

Latvijā lielākā daļa iepirkuma veicēji nav informēti un

izglītoti pietiekamā līmenī par videi draudzīgām precēm un

pakalpojumiem un to sabiedrisko labumu. Trūkst zināšanu par

patēriņa radīto ietekmi uz vidi, kā arī par vides politiku

Latvijā un ES kopumā.

Ekonomiskie šķēršļi

Latvijā videi draudzīgu preču tirgus nav attīstīts, tāpēc

"zaļo" produktu cenas ir augstākas nekā līdzīgām

konvencionālām precēm. Jaunas preces bieži prasa to lietotāju

uzvedības modeļa maiņas. Ir nepieciešams vairāk laika un

līdzekļu, kā arī nepieciešams mainīt visu darba vidi sakarā ar

preču nesavietojamību. Ierobežotais valsts un pašvaldību budžeta

finansējums iepirkumu veikšanai.

Tiesiskie šķēršļi

Normu piemērošana ir neskaidra - bieži nav saprotams, vai

vides pārvaldes sistēmu un vides marķējumu iekļaušana atlases

kritērijos ir pilnībā likumīga un netiks apšaubīta no uzraudzības

institūciju puses. Normatīvajos aktos ir ļoti specifiski

aprakstīti daži tiesiskie aspekti un kritēriji, tomēr visi ZPI

aspekti nav pietiekami skaidri definēti.

Nav izveidota monitoringa sistēma par ZI un ZPI, tādejādi nav

iespējams adekvāti kontrolēt esošo situāciju, ieviest atbilstošu

politiku.

Tāpat trūkst vienotas vispār pieņemtas preču dzīves cikla

novērtējuma metodikas. Preču dzīves cikla novērtējums būtu

jāizmanto par pamatu, nosakot preču ietekmi uz vidi "no

šūpuļa līdz kapam".

Organizatoriskie šķēršļi

ZPI veicināšanai var tikt izmantotas gan centralizētas, gan

decentralizētas organizatoriskās sistēmas. Decentralizētas

pieejas gadījuma ir nepieciešams apmācīt visus darbiniekus, kas

veic iepirkuma procedūru, līdz ar to, ja netiek nodrošināta

pietiekama apmācība, ZPI pielietošana var kļūt haotiska un

nekoordinēta.

Trūkst sadarbība starp dažādām iestādēm un komersantiem.

Saskaņotas paraugprakses apmaiņas un tīklojuma trūkums starp

iestādēm un komersantiem ir atzīts par šķērsli plašākai ZPI

īstenošanai.

Tehniskie šķēršļi

Budžeta plānošanas perioda ietvaros, kas parasti ir trīs gadi,

var nebūt iespējams novērtēt ilgtermiņa ieguvumus, kuri rodas

veicot ZPI. Līdz ar to bieži vien tiek dota priekšroka pēc

iespējas lētākiem produktiem, kuru īstermiņa efektivitāti ir

vieglāk atainot budžetā.

Preču nesavietojamība - iepērkot jaunas preces, tās nevar

lietot kopā ar jau esošo aprīkojumu, kā arī var saskarties ar

rezerves daļu trūkumu.

EIS sistēmā nav pietiekams "zaļo" katalogu klāsts,

tādejādi ierobežojot ZI un ZPI plašāku veikšanu.