Par Zaļā iepirkuma veicināšanas plānu 2015.–2017.gadam

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pārskata

sniegšanas un novērtēšanas kārtība

VARAM ikgadēji sagatavos un līdz 1.maijam Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrs iesniegs Ministru kabinetā

informatīvo ziņojumu par ZI un ZPI realizēšanu, tai skaitā

publiskajā pārvaldē.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

(Ministru kabineta

2015.gada 18.februāra

rīkojums Nr.83)

Zaļā iepirkuma

veicināšanas plāna 2015.-2017.gadam

kopsavilkums

Zaļais publiskais iepirkums ir kļuvis par vienu no Eiropas

Savienības vides, klimata un enerģijas politikas prioritārajiem

instrumentiem, tāpēc vides kritēriju iekļaušana iepirkumu

tehniskajās specifikācijās ir prioritārs uzdevums arī Latvijā.

Lai gan tiek uzsvērts zaļā publiskā iepirkuma nozīmīgums, svarīgi

ir attīstīt arī vispārējo zaļo iepirkumu, veicinot ilgtspējīgu

patēriņu un ražošanu visos līmeņos.

2014. gada Valdības rīcības plānā noteikts, ka viens no

valdības mērķiem ir izstrādāt un ieviest zaļā iepirkuma principu

valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos, sekmējot veselīgas

pārtikas un vietējo materiālu (tostarp koksnes) īpatsvara

pieaugumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ir izstrādājusi Zaļā iepirkuma

veicināšanas plānu 2015. - 2017. gadam (turpmāk - plāns), tajā

raksturojot esošo situāciju, tai skaitā identificējot galvenās

problēmas, kas saistītas ar zaļo iepirkumu un zaļo publisko

iepirkumu, un iekļaujot konkrētus pasākumus šo problēmu

risināšanai.

Plāna mērķis ir nodrošināt, ka, sākot ar 2015. gadu,

iepirkumi, kas tiek plānoti no valsts budžeta un kuriem tiek

piemērots zaļais iepirkums, finansiālā izteiksmē sasniedz vismaz

15 % no kopējā valsts un pašvaldību iestāžu veikto iepirkumu

apjoma (2016. gadā 20 % un 2017. gadā 30 %), kā arī to, ka zaļā

iepirkuma un zaļā publiskā iepirkuma prasības tiek piemērotas un

integrētas Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda

ieviešanas procesā.

Galvenie zaļā iepirkuma un zaļā publiskā iepirkuma plašākai

izplatībai identificētie šķēršļi ir informācijas, motivācijas,

ekonomiskās, tiesiskās un organizatoriskās problēmas. Problēmu

risināšanai un zaļā iepirkuma veicināšanai formulēti šādi rīcības

virzieni: a) institucionālās sistēmas un normatīvās bāzes

pilnveidošana; b) metodiskās vadības un uzraudzības

nodrošināšana; c) zaļā iepirkuma popularizēšana.

Plāns izstrādāts piemērošanai būvdarbu, piegādes un

pakalpojumu līgumiem atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.

Plānu paredzēts ieviest esošā valsts kopējā budžeta ietvaros.

Pasākumiem, kam nepieciešams papildu budžets, paredzēts

piesaistīt Latvijas vides aizsardzības fonda un ārvalstu (Eiropas

Savienības struktūrfondu) finansējumu, kā arī citu

finansējumu.

Plāna izpildi koordinē Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrija, bet īstenošanā ir iesaistītas visas

ministrijas, Iepirkumu uzraudzības birojs, Valsts reģionālās

attīstības aģentūra un Vides pārraudzības valsts birojs.

Mērķauditorija ir valsts pārvalde, valsts un pašvaldību iestādes

(piemēram, skolas un bērnudārzi) un komersanti (piemēram,

ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji un būvkomersanti), uzsvaru

liekot uz valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu, ieskaitot

Eiropas Savienības fondu finansējumu, izmantotājiem.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

1 EK, 2014. What is GPP. Tiešsaiste:

http://ec.europa.eu/environment/gpp/what_en.htm

2 EK, 2011. Videi

draudzīgs "iepirkums"! Videi draudzīga valsts

iepirkuma rokasgrāmata. Luksemburga, Eiropas Kopienu Oficiālo

publikāciju birojs. Tiešsaiste:

http://ec.europa.eu/environment/gpp/pdf/handbook.pdf

3 Testa, F., Iraldo, F., Frey, M., Daddi, T. 2012.

What factors influence the uptake of GPP (green public

procurement) practices? New evidence froma an Italian survey.

Ecological Economics, 82. p. 88-96

4 EK, 2011. Videi

nekaitīga iegāde! Zaļā publiskā iepirkuma rokasgrāmata. 2.

Izdevums. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs

http://ec.europa.eu/environment/gpp/pdf/handbook_lv.pdf

5 EK, 2013. A decent

life for all: Ending poverty and giving the world a sustainable

future. COM(2013) 92 final, Brussels, Tiešsaiste:

http://ec.europa.eu/europeaid/documents/2013-02-22_communication_a_decent_life_for_all_post_2015_en.pdf

6 EK, 2012. GPP

criteria waste water infrastructure Technical Background

Report. Tiešsaiste:

http://ec.europa.eu/environment/gpp/pdf/waste_water_tech.pdf

7 EK, 2005. Videi draudzīgs iepirkums! Videi

draudzīga valsts iepirkuma rokasgrāmata. Tiešsaiste:

http://ec.europa.eu/

environment/gpp/pdf/buying_green_handbook_lv.pdf

8 EK, 2011. Videi

nekaitīga iegāde! Zaļā publiskā iepirkuma rokasgrāmata.

Tiešsaiste:

http://ec.europa.eu/environment/gpp/pdf/handbook_summary_lv.pdf

9 EK, 2008.

COM(2008) 400 galīgā redakcija. Tiešsaiste:

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2008:0400:FIN:lv:PDF

10 EK, 2005. Videi draudzīgs iepirkums! Videi

draudzīga valsts iepirkuma rokasgrāmata. Tiešsaiste:

http://ec.europa.eu/

environment/gpp/pdf/buying_green_handbook_lv.pdf

11 EK, 2011. Videi nekaitīga iegāde! Zaļā publiskā

iepirkuma rokasgrāmata. Tiešsaiste: http://ec.europa.eu/

environment/gpp/pdf/handbook_summary_lv.pdf

12 EK, 2005. Videi draudzīgs iepirkums! Videi

draudzīga valsts iepirkuma rokasgrāmata. Tiešsaiste:

http://ec.europa.eu/

environment/gpp/pdf/buying_green_handbook_lv.pdf

13 Direktīvas Nr. 2004/18/EK VI pielikums un

Direktīvas Nr. 2004/17/EK XXI pielikums

14 EK, EU GPP criteria.

Tiešsaiste:

http://ec.europa.eu/environment/gpp/eu_gpp_criteria_en.htm

15 EK, Kopēšanas un

grafiskais papīrs - ZPI preču un pakalpojumu lapa. Tiešsaiste:

http://ec.europa.eu/environment/gpp/pdf/toolkit/paper_GPP_product_sheet_lv.pdf

16 2014. gada jūnijs

17 EK, EU GPP criteria. Tiešsaiste:

http://ec.europa.eu/environment/gpp/eu_gpp_criteria_en.htm

18 Saskaņā ar Latvijas Modeļa metodoloģiju

novērtēta ESF, ERAF, KF/ISPA, ES pirmsiestāšanās finanšu

instrumentu Phare un SAPARD, INTERREG, ES Kohēzijas politikas

3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmas

(ERAF), EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu, kā arī Latvijas un

Šveices sadarbības programmas ietekme.

19 Finanšu ministrija "Informatīvais ziņojums

par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas

Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu

instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apguvi

līdz 2014.gada 31.martam", 2014.gads

20 Finanšu ministrija "Informatīvais ziņojums

par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas

Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu

instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apguvi

līdz 2014.gada 31.martam", 2014.gads

21 EK, Life - cycle costing. Tiešsaiste:

http://ec.europa.eu/environment/gpp/lcc.htm

22 EK, Life - cycle costing. Tiešsaiste:

http://ec.europa.eu/environment/gpp/lcc.htm

23 EK, 2011. Videi

nekaitīga iegāde! Zaļā publiskā iepirkuma rokasgrāmata.

Tiešsaiste: http://ec.europa.eu/environment/

gpp/pdf/handbook_summary_lv.pdf

24 Central Government. Tiešsaiste:

https://www.gov.uk/government/policies/encouraging-businesses-to-manage-their-impact-on-the-environment

25 PricewaterhouseCoopers,