4. pants

Ministru prezidents (Brīvības bulvārī 36, Rīgā,

LV-1520) pēc iepazīšanās ar M.Knoka 2010.gada 12.augusta

iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem, kurā M.Knoks lūdz

atlīdzināt mantisko zaudējumu 52670 latu apmērā, kā arī

personisko kaitējumu 7000 latu apmērā un morālo kaitējumu

5000 latu apmērā, piekrīt zaudējumu atlīdzināšanai daļēji,

pamatojoties uz šādiem apstākļiem:

4.1. M.Knoks kā pamatojumu mantisko zaudējumu esībai ir

iesniedzis tiesvedības procesā iesniegto zaudējumu aprēķinu,

norādot, ka prettiesiski piemērotā disciplinārsoda rezultātā

laikposmā no 2007.gada marta līdz 2008.gada martam ir bijis

bezdarbnieks, kā arī joprojām ieņem izpildītāja amatu, nevis

struktūrvienības vadītāja amatu, kā tas būtu bijis, ja nebūtu

pieļauts būtisks pārkāpums pret M.Knoku;

4.2. atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto

zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta pirmajai daļai mantiskais

zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams

pametums, kas cietušajam radies iestādes prettiesiska

administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ;

4.3. Administratīvā procesa likuma 59.panta ceturtā daļa

nosaka, ka procesa dalībniekam ir pienākums iesniegt

pierādījumus, kas ir viņa rīcībā, un paziņot iestādei par

faktiem, kas viņam ir zināmi un konkrētajā lietā varētu būt

būtiski;

4.4. ņemot vērā, ka rīkojumā minētais disciplinārsods

M.Knokam tika piemērots 2006.gada 13.jūlijā, bet M.Knoks ir bijis

bez darba no 2007.gada marta līdz 2008.gada martam, secināms, ka

pēc disciplinārsoda piemērošanas M.Knokam nav bijušas problēmas

iegūt citu amatu. Līdz ar to nav konstatēta cēloņsakarība starp

rīkojumā minētā disciplinārsoda piemērošanu un M.Knoka

bezdarbnieka statusa iegūšanu;

4.5. atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto

zaudējumu atlīdzināšanas likuma 6.panta pirmajai daļai tiesības

uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko

rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša

cēloņsakarība - objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās

radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti,

minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un

ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas;

4.6. lietā nav gūti pierādījumi, ka M.Knoks nav varējis

iegūt vadītāja amatu tādēļ, ka saskaņā ar rīkojumu viņam ir ticis

piemērots disciplinārsods;

4.7. ņemot vērā, ka Ministru prezidenta rīcībā nebija

informācijas par iestādēm vai komersantiem, kur M.Knoks ir

pretendējis uz vadošu amatu, bet to nav saņēmis rīkojumā minētā

disciplinārsoda dēļ, tad minētā informācija nav tikusi iegūta

Administratīvā procesa likuma 59.panta otrās daļas noteiktajā

kārtībā;

4.8. ņemot vērā, ka M.Knoks nav iesniedzis pierādījumus,

kas apliecina, ka viņam ir ticis atteikts vadošs amats rīkojumā

minētā disciplinārsoda dēļ, nav pierādījumu, kas apliecina

M.Knoka iesniegumā minētos faktus;

4.9. attiecībā uz mantiskiem zaudējumiem M.Knoks

iesniegumam pievienotajos dokumentos norāda, ka viņam ir radušies

zaudējumi, jo vismaz četrus gadus ir bijušas liegtas tiesības

ieņemt gan amatu, no kura viņš tika atlaists, gan līdzvērtīgus

amatus, gan arī zemākus amatus;

4.10. Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamajā Valsts

amatpersonu deklarāciju datubāzē ir redzams, ka M.Knoks ir

ieņēmis ierēdņa amatu Labklājības ministrijā jau no 2009.gada

1.aprīļa, līdz ar to nebija pagājuši četri gadi kopš

disciplinārsoda piemērošanas. Tāpat arī M.Knoks ir lasījis kursus

"Disciplinārā uzraudzība un disciplinārlietu

izmeklēšana" Valsts administrācijas skolā 2007., 2008.,

2009. un 2010.gadā. Valsts administrācijas skolas 2007.gada

15.novembra vēstulē Nr.157 minēto liegumu lasīt kursus Valsts

administrācijas skolā M.Knoks nav apstrīdējis, līdz ar to nav

pamata uzskatīt, ka šim liegumam ir bijusi tieša sakarība ar

rīkojumu un M.Knoks tam nav piekritis;

4.11. vēršu uzmanību, ka Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departaments 2008.gada 25.marta spriedumā

lietā SKA-191/2008 norāda, ka šāds pieņēmums - ar atlaišanu

no amata sodītais ierēdnis nekad nevarēs pretendēt uz citu

ierēdņa amatu - nebūtu pareizs. Līdz Valsts civildienesta

ierēdņu disciplināratbildības likuma spēkā stāšanās brīdim

(Disciplinārsodu noteikumu spēkā esības laikā) disciplinārsods

"atbrīvošana no amata" nebija saistīts ar tā

piemērošanai sekojošu ierobežojumu ieņemt citu ierēdņa amatu.

Līdz ar to M.Knoks varēja ieņemt citu amatu valsts

civildienestā;

4.12. M.Knoka iesniegumā norādītajam mantiskajam

zaudējumam attiecībā uz neiegūto darba samaksu nepiekrītu, jo

uzskatu, ka tas neatspoguļo reālo situāciju. Ministru kabineta

2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 "Noteikumi par tiešās

pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās

vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba

samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu

pabalstiem un kompensāciju" nosaka darba samaksas

aprēķināšanas kārtību, tie neparedz konstantu summu par konkrētu

amatu, bet amatalga tiek noteikta atkarībā no kvalifikācijas

pakāpes, kā arī ņemot vērā ierēdņa darba novērtējumu un

profesionalitāti;

4.13. līdz ar to ierēdnim nav tiesību paļauties uz to,

ka, ieņemot attiecīgo amatu, viņš saņems to pašu darba samaksu,

ko saņem cits ierēdnis, ieņemot šo amatu. Amatalga netiek

piesaistīta tikai un vienīgi amatam, tā ir atkarīga arī no

ierēdņa kvalifikācijas - personīgajām prasmēm. Tas attiecas arī

uz dāvanām un prēmijām, jo iestādē piemērojamie ierēdņa darbību

stimulējošie līdzekļi tiek piemēroti individuāli, līdz ar to

personai nav tiesību paļauties, ka tā saņems konkrēto dāvanu vai

prēmiju. Ierēdnim šādas tiesības neparedz neviens likums;

4.14. ar Ministru prezidenta 2006.gada 29.jūnija rīkojumu

Nr.329 "Par disciplinārsoda piemērošanu M.Knokam", kurš

ir stājies likumīgā spēkā, M.Knokam tika noteikts otrs

disciplinārsods - mēnešalgas samazināšana -, taču šis

disciplinārsods aprēķinos nav ņemts vērā;

4.15. ņemot vērā, ka M.Knoks šajā laikposmā ir bijis

darba tiesiskajās attiecībās vai civildienestā un par to jau ir

saņēmis atlīdzību vai valsts pabalstu, tad vienlaikus tas nevar

saņemt divus atalgojumus. Līdz ar to norādītais mantiskā

zaudējuma apmērs ir neobjektīvs un nepamatots. Turklāt M.Knoks

nav iesniedzis Ministru prezidenta 2010.gada 10.septembra vēstulē

Nr.18/K-1782 lūgto informāciju un paskaidrojumus. Administratīvā

procesa likuma 161.panta pirmā daļa paredz, ka administratīvā

procesa dalībnieka paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz

kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par

pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti

pierādījumi. Šajā gadījumā nav gūti pierādījumi, kas apstiprina

iesniegumā minēto informāciju;

4.16. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu

atlīdzināšanas likuma 14.panta pirmā daļa paredz, ka personisko

un morālo kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar

likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma

smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko

pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un līdzatbildību, kā arī

citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus. Tiesību normas

neparedz, ka atlīdzinājuma prasījuma izskatīšanā jāizvērtē

iestādes vainas forma (neuzmanība vai nolūks). Iestādes vaina

tiek pieņemta, ja tiek konstatēta cēloņsakarība starp

prettiesisku administratīvo aktu vai faktisko rīcību un

cietušajam nodarīto zaudējumu. Ņemot vērā, ka cēloņsakarība nav

konstatēta, mantiskos zaudējumus uzskatu par nepamatotiem;

4.17. attiecībā uz smagu personisko un morālo kaitējumu

konstatēju:

4.17.1. Administratīvā procesa likuma 92.pants nosaka, ka

ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par

mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo

kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes

faktisko rīcību. Atbilstoši minētajam prasījums par atlīdzinājumu

ir nesaraujami saistīts ar konkrētu administratīvo aktu vai

faktisko rīcību (sk. Senāta 2006.gada 12.septembra lēmuma lietā

Nr.SKA-511/2006 10.punktu un 2008.gada 28.janvāra lēmuma lietā

Nr.SKA-143/2008 12.punktu). Līdz ar to ir izvērtējama rīkojuma

saistība ar pieprasīto atlīdzinājumu un tā apmēru;

4.17.2. atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto

zaudējumu atlīdzināšanas likuma 9.pantam morālais kaitējums šā

likuma izpratnē ir fiziskās personas ciešanas, kuras tai

izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto

interešu prettiesisks aizskārums;

4.17.3. no minētās normas secināms, ka morālais kaitējums

ir katras personas personiski pārdzīvojumi un, kā vairākkārt

savos nolēmumos uzsvēris Senāts, morālā kaitējuma atlīdzināšanai

tiesai ir jāveic individuāls novērtējums - tiesai ir jāvērtē

konkrētie apstākļi attiecībā pret katru personu un individuāli

jānovērtē morālā kaitējuma apmērs katrai personai, kura prasa

atlīdzinājumu (sk. Senāta 2008.gada 28.februāra sprieduma lietā

Nr.SKA-44/2008 13.punktu, 2008.gada 25.marta sprieduma lietā

Nr.SKA-83/2008 15.punktu un 2008.gada 15.maija sprieduma lietā

Nr.SKA-188/2008 11.punktu). No tā secināms, ka, lemjot par morālo

kaitējumu, jāvērtē konkrētās situācijas fakti un apstākļi;

4.17.4. M.Knoks iesniegumā norādījis, ka viņam ir

nodarīts smags personiskais un smags morālais kaitējums;

4.17.5. Ministru prezidents 2010.gada 10.septembra

vēstulē Nr.18/K-1782 lūdza sniegt papildu skaidrojumus par to,

kāpēc M.Knoks personisko un morālo kaitējumu novērtējis kā smagu,

kā arī noteicis Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu

atlīdzināšanas likumā paredzēto maksimālo atlīdzības apmēru;

4.17.6. ņemot vērā, ka M.Knoka viedoklis nav saņemts,

izvērtējot lietā esošos apstākļus un faktus, norādu, ka

personiskais un morālais kaitējums nav smags, un to pamatoju ar

šādiem argumentiem:

4.17.6.1. M.Knoks iesniegumā norāda, ka disciplinārlieta

ierosināta, rupji pārkāpjot lietas ierosināšanas principus;

4.17.6.2. iepazīstoties ar Augstākās tiesas Senāta

spriedumu un Administratīvās apgabaltiesas spriedumiem lietā

Nr.A42475706, konstatēju, ka spriedumos, kuros ir analizētas

disciplinārlietas laikā veiktās darbības, nav norādīts, ka

disciplinārlieta ir ierosināta, rupji pārkāpjot lietas

ierosināšanas principus. Līdz ar to secinu, ka minētais M.Knoka

apgalvojums ir nepamatots;

4.17.6.3. M.Knoks norāda, ka rīkojuma publiskošanas

rezultātā ir cietusi viņa reputācija, jo draugiem un darba

intervijās esot jātaisnojas par pieņemto rīkojumu;

4.17.6.4. ņemot vērā, ka nepilnu mēnesi pirms rīkojuma

pieņemšanas tika pieņemts Ministru prezidenta 2006.gada 29.jūnija

rīkojums Nr.329 "Par disciplinārsoda piemērošanu

M.Knokam", ar kuru M.Knokam tika piemērots disciplinārsods -

mēnešalgas samazināšana uz vienu gadu, ieturot 20 % no

mēnešalgas, - un šis disciplinārsods ir stājies spēkā, nav

iespējams nodalīt, vai tā ir personu interese par rīkojumā

norādīto disciplinārsodu vai Ministru prezidenta 2006.gada

29.jūnija rīkojumu Nr.329 "Par disciplinārsoda piemērošanu

M.Knokam";

4.17.6.5. to, ka M.Knoka reputācija nav cietusi,

apliecina fakts, ka M.Knoks pēc atbrīvošanas no amata Valsts

civildienesta pārvaldē nav bijis bezdarbnieks un bez grūtībām

ieguva citu amatu - Rīgas domes mēra padomnieks -, kā arī

turpināja vadīt kursus Valsts administrācijas skolā;

4.17.6.6. izvērtējot M.Knoka statusu sabiedrībā,

secināms, ka pēc rīkojuma izdošanas M.Knoks ir sniedzis

intervijas plašsaziņas līdzekļos valsts pārvaldes eksperta

statusā. Līdz ar to ir secināms, ka M.Knoka reputācija nav tikusi

ietekmēta;

4.17.6.7. M.Knoka arguments par to, ka rīkojums tika

publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un līdz ar to

ir darīts zināms sabiedrībai, nav vērtējams administratīvā

procesa ietvaros, jo Ministru prezidenta rīkojumu publicēšana

izriet no likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts

prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas,

publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību";

4.18. atbilstoši valsts pārvaldes iestāžu nodarīto

zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8.panta pirmajai daļai un

9.pantam personiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir kaitējums,

kas ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku

faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas dzīvībai, fiziskajai

integritātei, veselībai, brīvībai, godam un cieņai, personiskam

un ģimenes noslēpumam vai komercnoslēpumam, autortiesībām vai

citām nemantiskajām tiesībām vai ar likumu aizsargātajām

interesēm. Morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir fiziskās

personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas

tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks

aizskārums, kā arī saskaņā ar Administratīvā procesa likuma

8.pantu un 14.1 pantu - morālais un personiskais

kaitējums ir nodarīts, piemērojot M.Knokam rīkojumā noteikto

disciplinārsodu, tomēr tas nav radījis būtiskas sekas, tāpēc

morālo un personisko kaitējumu novērtēju katru par 100 latiem,

kopsummā - par 200 latiem.