30. pants
Darījumu izskatīšanas kārtība

Šā likuma 28.panta ceturtajā daļā minētās personas (izņemot nepilsoņus), kas vēlas iegūt zemi īpašumā, vai valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija, ja tā veic zemes privatizāciju, vai valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", ja tā veic valsts zemes atsavināšanu, iesniedz iesniegumu tā novada pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi. Iesniegumam pievienojams darījuma akta noraksts, izņemot gadījumus, kad zemes privatizāciju veic valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai valsts zemes atsavināšanu — valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".

Šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu izskata novada domes priekšsēdētājs. Ja zemes turpmākās izmantošanas mērķis, kas norādīts iesniegumā, nav pretrunā ar novada pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu, un ir ievēroti šā likuma 29. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi, novada domes priekšsēdētājs 20 dienu laikā dod piekrišanu zemes iegūšanai īpašumā. Piekrišana noformējama izziņas veidā, un tajā norādāms arī darījuma rezultātā īpašumā iegūstamās zemes izmantošanas mērķis. Darījuma akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā tikai tad, ja tam pievienota minētā izziņa. Piekrišanas atteikumu darījuma pusēm ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri zemi pieprasījuši līdz 1991.gada 20.jūnijam un kuri ir reģistrēti atsevišķā neapmierināto zemes pieprasījumu reģistrā, ir zemes pirmpirkuma tiesības uz to zemi, uz kuru īpašuma tiesības viņiem netika atjaunotas.

32

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.10.2001., 03.04.2003., 17.11.2005., 16.12.2010., 03.07.2014., 06.06.2019., 20.06.2024. un 26.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2026.)

30.1 pants. Darījumu ar lauksaimniecības zemi izskatīšanas kārtība

Šā likuma 28.panta pirmās daļas 7.punktā un 28.1 panta pirmajā daļā minētās personas, kā arī personas, kas vēlas iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi zemes dzīļu izmantošanai vai vēlas iegūt nekustamo īpašumu, kura sastāvā ir lauksaimniecības zeme, vai tā domājamo daļu, iesniedz iesniegumu tā novada pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi un tam pievieno darījuma aktu un dokumentus, kas apliecina personas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Ar lauksaimniecības zemi veikto darījumu tiesiskumu uzrauga novada pašvaldības komisija (turpmāk — pašvaldības komisija).

Pašvaldības komisija, ja nepieciešams, var uzaicināt šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētās personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā. Ja lauksaimniecības zemi vēlas iegūt īpašumā šā likuma 28.1 panta pirmās daļas 2. punktā minētās personas, zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā prezentē kapitāldaļu (akciju) īpašnieks vai īpašnieki — fiziskās personas, kuras kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā kapitāla sabiedrībā, bet 28.1 panta pirmās daļas 2. punkta "d" apakšpunktā minētajā gadījumā — norādītās personas.

Pašvaldības komisija Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā:

1) pieņem lēmumu par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā, ja ir ievēroti šā likuma 28.1 panta pirmās daļas, 29.panta ceturtās, piektās, sestās un astotās daļas nosacījumi un šā likuma 30.2 panta pirmajā daļā minētās personas neizmanto pirmpirkuma tiesības vai pirkuma līgums noslēgts ar minētajām personām. Pašvaldības komisija pieņem lēmumu par atteikumu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā, ja minētie nosacījumi nav ievēroti;

2) pieņem lēmumu par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā, ja šā likuma 28.panta pirmās daļas 7.punkta nosacījumi un 29.panta septītās daļas nosacījumi attiecībā uz īpašumā iegūstamās lauksaimniecības zemes maksimālo platību ir ievēroti. Pašvaldības komisija pieņem lēmumu par atteikumu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā, ja minētie nosacījumi nav ievēroti;

3) pieņem lēmumu par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā, ja persona, kura lauksaimniecības zemi vēlas iegūt īpašumā zemes dzīļu izmantošanai, šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā ir apliecinājusi, ka attiecīgā zeme turpmāk tiks izmantota zemes dzīļu izmantošanai, un ja atbilstoši novada pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam derīgo izrakteņu ieguve ir pieļaujama, zemes kvalitātes novērtējums ir zemāks par 60 ballēm un ir ievēroti šā likuma 29.panta ceturtās, piektās, sestās un astotās daļas nosacījumi. Pašvaldības komisija pieņem lēmumu par atteikumu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā, ja minētie nosacījumi nav ievēroti.

Lēmumu par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā pašvaldības komisija noformē izziņas veidā, un darījuma akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā tikai tad, ja tam pievienota minētā izziņa un Latvijas zemes fonda pārvaldītāja lēmums par pirmpirkuma tiesību neizmantošanu. Lēmumu par atteikumu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā darījuma pusēm ir tiesības pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ministru kabinets nosaka:

1) kritērijus dominējošās zemes lietošanas kategorijas noteikšanai darījumos ar lauksaimniecības zemi;

2) iesniegumā iekļaujamo informāciju un tam pievienojamos dokumentus;

3) kārtību, kādā šā likuma 30.2 pantā minētie pirmpirkuma tiesību subjekti īsteno pirmpirkuma tiesības;

4) kārtību, kādā tiek finansēta un izveidota pašvaldības komisija, noteikts tās sastāvs, kā arī pašvaldības komisijas tiesības un pienākumus;

5) kārtību, kādā pašvaldības komisija izskata iesniegumus par darījumiem ar lauksaimniecības zemi un pieņem lēmumu par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā vai par atteikumu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā;

6) kārtību, kādā aprēķina ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas;

7) kārtību, kādā iegūstami lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dati no citām valsts informācijas sistēmām;

8) termiņus un kārtību, kādā persona saskaņā ar šā likuma 29.panta piekto daļu un 36.panta otro daļu sniedz informāciju par lauksaimniecības zemi, kuru tā nomā.

Pašvaldības komisija pārbauda šā likuma 28.1 panta pirmās daļas 1. punkta "c" apakšpunktā un 2. punkta "b" apakšpunktā minētā rakstveida apliecinājuma par zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā izpildi.

Pašvaldības komisija ved to zemes iegādes darījumu reģistru, kuri noslēgti līdz 2014. gada 31. oktobrim un nav reģistrēti zemesgrāmatā līdz 2017. gada 30. jūnijam. Reģistrā norāda darījuma priekšmetu un līguma noslēgšanas datumu, un tas ir publiski pieejams vietējās pašvaldības tīmekļvietnē.

33

(03.07.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2014., 18.05.2017., 27.02.2020. unn 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2024.)

30.2 pants. Pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi

Ja zemes īpašnieks atsavina sev piederošo lauksaimniecības zemi, pirmpirkuma tiesības uz to secīgi ir:

1) zemes kopīpašniekam, kura pirmpirkuma tiesības īstenojamas Civillikumā noteiktajā kārtībā;

2) zemes nomniekam, kura zemes nomas līgums ir reģistrēts pašvaldībā vai zemesgrāmatā vismaz gadu pirms darījuma noslēgšanas dienas, par līguma reģistrāciju pusēm vienojoties rakstveidā. Ja zemi nomā vairākas personas, tās rakstveidā vienojas par pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību;

3) Latvijas zemes fonda pārvaldītājam. Ja Latvijas zemes fonds izmanto savas pirmpirkuma tiesības, atsavināšanas darījums nav atceļams.

(Otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa izslēgta ar 20.06.2024. likumu)

Latvijas zemes fonda pārvaldītājam ir pirmpirkuma tiesības uz jebkuru zemi vai zemes vienību, kuras sastāvā ir lauksaimniecības zeme.

Latvijas zemes fonda pārvaldītājs normatīvajos aktos noteiktajā termiņā paziņo pašvaldības komisijai lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu.

34

(18.05.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

30.3 pants. Izņēmumi darījumos ar lauksaimniecības zemi

Šā likuma 28.1 panta, 30.1 panta un 30.2 panta prasības netiek attiecinātas uz:

1) lauksaimniecības zemes ieguvējiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā lauksaimniecības zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniedz desmit hektārus fiziskajām personām un piecus hektārus juridiskajām personām vai vairāk, ja zemes platības pārsniegums ir mazāks nekā pašvaldības noteiktā jaunizveidojamās zemes vienības minimālā platība;

2) (izslēgts ar 20.06.2024. likumu);

3) mantošanas ceļā iegūstamu lauksaimniecības zemi;

4) valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai nepieciešamo lauksaimniecības zemi, kā arī lauksaimniecības zemi, ko iegūst īpašumā valsts kapitālsabiedrības ar likumu deleģēto funkciju īstenošanai;

5) lauksaimniecības zemi, kuru persona iegūst īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 1., 3., 4., 7., 8. un 9. punktu un Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26. panta 1. un 2. punktu, ja atsavināmā nekustamā īpašuma dominējošā zemes lietošanas kategorija ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme;

6) darījumiem ar lauksaimniecības zemi starp laulātajiem, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem;

7) lauksaimniecības zemi, kas tiek atsavināta zemes konsolidācijas procesā saskaņā ar zemes pārvaldību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

8) darījumiem ar zemi teritorijā, kurā paredzēta apbūve atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam;

9) darījumiem starp vienas konfesijas reliģiskajām organizācijām atbilstoši attiecīgās konfesijas reliģiskās savienības un draudzes statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajai kārtībai.

Šā likuma 28.1 panta un 30.1 panta prasības netiek attiecinātas uz:

1) zemes kopīpašnieku;

2) šā likuma 38.panta pirmajā daļā minēto Latvijas zemes fonda pārvaldītāju.

35

(03.07.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.05.2017. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2024.)