4. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Nav izteikta progresa efektīvas
un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidē - augsto
tehnoloģiju nozaru īpatsvars tautsaimniecībā palielinās lēnāk,
nekā noteikts stratēģijas mērķa rādītājos, arī eksportā augsto
tehnoloģiju produkcijas īpatsvars nepieaug tādos tempos, kādus
paredz stratēģijas mērķa rādītāja sasniegšanas dinamika.
Strukturālās izmaiņas kavējošie
svarīgākie trūkumi ir šādi:
- zemie valsts un privātā sektora
ieguldījumi pētniecībā un attīstībā;
- izglītības struktūras
neatbilstība ilgtermiņa darba tirgus prasībām;
- zems interneta pieejamības
līmenis mājsaimniecībās, elektroniskā paraksta neesība (šis
trūkums ir viens no galvenajiem e-pārvaldes attīstības
kavēkļiem);
- nepietiekamais finansējums
Latvijas eksporta veicināšanai, kas neļauj uzlabot Latvijas
uzņēmēju konkurētspēju ārējā tirgū.
Nepieciešams paaugstināt
izglītības un apmācības sistēmas efektivitāti, kapacitāti,
kvalitāti un tās atbilstību ilgtermiņa darba tirgus prasībām. Lai
arī Latvija studentu skaita ziņā uz 10 tūkst. iedzīvotāju ir
trešajā vietā Eiropā, tomēr pašreizējā izglītības struktūra ir
vienpusīga - tikai aptuveni piektā daļa no studējošajiem apgūst
tehniskās zinātnes un dabaszinātnes. Ja netiks mainītas
prioritātes izglītības politikā, nākotnē pietrūks tehnisko
zinātņu speciālistu un veidosies sociālo zinātņu speciālistu
pārprodukcija.
Nepieciešams palielināt gan
valsts, gan privātā sektora ieguldījumu pētniecības attīstībā.
Jānodrošina valsts atbalsts inovatīviem uzņēmumiem un
infrastruktūrai - pētniecības un zināšanu centru, tehnoloģisko
centru, biznesa inkubatoru, zināšanu ietilpīgo tehnoloģiju
uzņēmumu attīstībai.
Straujš interneta lietotāju skaita
pieaugums kā pilsētās, tā lauku rajonos nav iespējams bez
ievērojama finansējuma palielinājuma un papildu pasākumiem.
Jāievieš elektroniskais paraksts.
Lai turpmāk nodrošinātu efektīvu
valsts atbalsta sniegšanas sistēmas darbību, nepieciešams
izvērtēt esošo valsts atbalsta programmu ietekmi uz Latvijas
konkurētspēju. Pēc izvērtēšanas nepieciešams noteikt valsts
atbalsta programmas prioritātes nākamajam plānošanas periodam,
veikt izmaiņas atbalsta sniegšanas nosacījumos, lai novirzītu
līdzekļus pasākumiem, kur valsts atbalsts būs nepieciešams
visvairāk, pilnveidot esošās valsts atbalsta programmas un
padarīt tās par efektīvu instrumentu Latvijas uzņēmēju ilgtermiņa
konkurētspējas stiprināšanai.