4. pants

Nav izteikta progresa efektīvas

un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidē - augsto

tehnoloģiju nozaru īpatsvars tautsaimniecībā palielinās lēnāk,

nekā noteikts stratēģijas mērķa rādītājos, arī eksportā augsto

tehnoloģiju produkcijas īpatsvars nepieaug tādos tempos, kādus

paredz stratēģijas mērķa rādītāja sasniegšanas dinamika.

Strukturālās izmaiņas kavējošie

svarīgākie trūkumi ir šādi:

- zemie valsts un privātā sektora

ieguldījumi pētniecībā un attīstībā;

- izglītības struktūras

neatbilstība ilgtermiņa darba tirgus prasībām;

- zems interneta pieejamības

līmenis mājsaimniecībās, elektroniskā paraksta neesība (šis

trūkums ir viens no galvenajiem e-pārvaldes attīstības

kavēkļiem);

- nepietiekamais finansējums

Latvijas eksporta veicināšanai, kas neļauj uzlabot Latvijas

uzņēmēju konkurētspēju ārējā tirgū.

Nepieciešams paaugstināt

izglītības un apmācības sistēmas efektivitāti, kapacitāti,

kvalitāti un tās atbilstību ilgtermiņa darba tirgus prasībām. Lai

arī Latvija studentu skaita ziņā uz 10 tūkst. iedzīvotāju ir

trešajā vietā Eiropā, tomēr pašreizējā izglītības struktūra ir

vienpusīga - tikai aptuveni piektā daļa no studējošajiem apgūst

tehniskās zinātnes un dabaszinātnes. Ja netiks mainītas

prioritātes izglītības politikā, nākotnē pietrūks tehnisko

zinātņu speciālistu un veidosies sociālo zinātņu speciālistu

pārprodukcija.

Nepieciešams palielināt gan

valsts, gan privātā sektora ieguldījumu pētniecības attīstībā.

Jānodrošina valsts atbalsts inovatīviem uzņēmumiem un

infrastruktūrai - pētniecības un zināšanu centru, tehnoloģisko

centru, biznesa inkubatoru, zināšanu ietilpīgo tehnoloģiju

uzņēmumu attīstībai.

Straujš interneta lietotāju skaita

pieaugums kā pilsētās, tā lauku rajonos nav iespējams bez

ievērojama finansējuma palielinājuma un papildu pasāku­miem.

Jāievieš elektroniskais paraksts.

Lai turpmāk nodrošinātu efektīvu

valsts atbalsta sniegšanas sistēmas dar­bību, nepieciešams

izvērtēt esošo valsts atbalsta programmu ietekmi uz Latvijas

konkurētspēju. Pēc izvērtēšanas nepieciešams noteikt valsts

atbalsta program­mas prioritātes nākamajam plānošanas periodam,

veikt izmaiņas atbalsta sniegšanas nosacījumos, lai novirzītu

līdzekļus pasākumiem, kur valsts atbalsts būs nepieciešams

visvairāk, pilnveidot esošās valsts atbalsta programmas un

padarīt tās par efektīvu instrumentu Latvijas uzņēmēju ilgtermiņa

konkurēt­spējas stiprināšanai.