55. pants

ZL (spēkā no 12.05.1995.) regulē Latvijas iekšējo

ūdeņu, teritoriālo jūras ūdeņu un ekskluzīvās ekonomiskās zonas

ūdeņu zivju resursu iegūšanu, izmantošanu, pētīšanu, saglabāšanu,

pavairošanu un pārraudzīšanu. Zivju resursus iekšējos un

teritoriālajos ūdeņos pārvalda valsts ZM personā, pamatojoties uz

resursu uzskaiti, novērtējumu un rekomendācijām, ko nodrošina

institūts BIOR vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir

paredzēts šāds darbības virziens. ZM ir atbildīga par

zivsaimniecības nozares politikas ieviešanu saskaņā ar KZP un

atbilstošu tiesību aktu izstrādi resursu ilgtspējīgai

izmantošanai. Zivsaimniecisko ūdeņu pārzinātājiem vai

izmantotājiem jāīsteno zinātniski pamatoti pasākumi zivju resursu

saglabāšanā un pavairošanā. Valsts politikas mērķus un uzdevumus

zivju mazuļu atražošanai un ielaišanā dabiskajās ūdenstilpēs

nosaka MK apstiprinātas zivju resursu mākslīgās atražošanas

pamatnostādnes (ZL 21.panta otrā daļa), bet, ja zivju resursus

pavairo ūdenstilpju, zvejas tiesību nomnieki vai privāto ūdeņu

īpašnieki, to dara atbilstoši ūdenstilpju zivsaimnieciskās

ekspluatācijas noteikumiem un uz atsevišķu līgumu pamata. Zivju

resursu pavairošanu Daugavā, tās baseina ūdenstilpēs (Daugavas

HES kaskādes darbības zaudējumu kompensācijai) un pēc valsts

pasūtījuma arī citos ūdeņos nodrošina institūts BIOR. Likums arī

paredz, ka zivsaimnieciskā ekspertīze var noteikt mākslīgi

pavairotu zivju mazuļu ielaišanu kā kompensāciju par

saimnieciskās darbības radītajiem zaudējumiem zivju resursiem

noteiktā ūdenstilpē (ZL 26.panta ceturtā daļa). Jaunu zivju sugu

ieviešanai vai pārvietošanai nepieciešama DAP atļauja, kas

saskaņota ar institūtu BIOR un PVD (ZL 22.panta pirmā daļa). ZF

paredz finansējuma nodrošināšanu zivju resursu atražošanas un

aizsardzības pasākumiem (ZL 27.pants), un tos piešķir ZF padome,

pamatojoties uz attiecīgiem MK noteikumiem (ZL 29.pants).