17. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Mazo upju augšteces meliorācijas dēļ daudzās vietās ir
pārveidotas, kā arī mainīts ar tām saistīto ezeru ūdens līmenis,
to paaugstinot vai pazeminot. Ūdens līmeņa regulēšanai upēs
uzbūvēti dambji un slūžas, tā izpostot zivju dabiskās nārsta
vietas, radot šķēršļus zivju migrācijai un palielinot
piesārņojuma risku. Zivju resursu stāvokli negatīvi ietekmē arī
veco ūdensdzirnavu aizsprostu paliekas un citas hidrotehniskas
būves, kas atrodas uz upēm, traucējot zivju dabisko migrāciju.
Turklāt upēs mazās HES parasti rada ūdens līmeņa krasas cikliskas
svārstības, ierobežo zivju migrācijas un dabiskās vairošanās
iespējas, samazina upju zivsaimniecisko produktivitāti.