33. pants

Kopumā tiks nodrošināts plānā 2017.-2020. gadam noteiktais

mērķis, t.i., makšķerēšanā, vēžošanā, zemūdens medībās un zvejā

nodrošināts zivsaimnieciski izmantojamo zivju un vēžu resursu

pieaugums par vismaz 500 tonnām gadā, šī plāna četros īstenošanas

gados publiski pieejamos iekšējo ūdeņu zivju resursus ik gadu

papildinot par vismaz 15 milj. gab. zivju kāpuru, mazuļu un

smoltu, tajā skaitā nēģu kāpuru. Ņemot vērā 2017.-2019. gadā

publiski pieejamo ūdeņu papildināšanas rezultātus, konstatējams,

ka kopumā trīs gados tikuši ielaisti 57,7 milj. zivju mazuļu jeb

vidēji 19,2 milj. ik gadu. Kopējais resursu pieaugums tādējādi

katru gadu sasniedzis prognozēto 500 tonnu apjomu (saskaņā ar

Ministru kabineta 2001. gada 8. maija noteikumu Nr. 188

"Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā

zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" pielikuma 6.

punktā noteiktajiem dažādu zivju sugu attīstības un vecuma

stadijām izmantojamiem zvejas atguvuma koeficientiem).

1.2.

Rekomendācijas un ieteikumi turpmākajam plānošanas periodam

34. 2021.-2024. gada plānošanas periodā zivju resursu mākslīgā

atražošana, dzīvotņu un nārsta vietu atjaunošana, kā arī īstenoto

pasākumu novērtēšana un zinātnisko rekomendāciju sagatavošana,

tāpat kā 2017.-2020. gadā, būtu jāīsteno ar vairākiem rīcības

virzieniem, no kuriem trīs būtu saistīti ar zivju resursu

mākslīgo atražošanu, jo katram no šiem rīcības virzieniem ir

paredzēts savs finansējuma avots un mērķis - valsts budžets,

Latvenergo HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācija zivju

resursiem un ZF īstenotie publiski pieejamo ūdeņu apsaimniekotāju

projekti. Atsevišķi rīcības virzieni būtu jāparedz zušu krājuma

novērtēšanai un rekomendāciju izstrādei par turpmāko rīcībai zušu

krājumu pārvaldību, zivju dzīvotņu un migrācijas iespēju

atjaunošanai, kā arī plāna īstenošanas zinātniskajai uzraudzībai,

novērtējumam un rekomendāciju izstrādei.