51. pants

Zvejniecības likums (spēkā no 12.05.1995.) regulē Latvijas

iekšējo ūdeņu, teritoriālo jūras ūdeņu un ekskluzīvās ekonomiskās

zonas ūdeņu zivju resursu iegūšanu, izmantošanu, pētīšanu,

saglabāšanu, pavairošanu un pārraudzīšanu. Zivju resursus

iekšējos un teritoriālajos ūdeņos pārvalda valsts ZM personā,

pamatojoties uz resursu uzskaiti, novērtējumu un rekomendācijām,

ko nodrošina institūts BIOR vai citas juridiskās personas, kuru

statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens. ZM ir atbildīga par

zivsaimniecības nozares politikas ieviešanu saskaņā ar KZP un

atbilstošu tiesību aktu izstrādi resursu ilgtspējīgai

izmantošanai. Zivsaimniecisko ūdeņu pārzinātājiem vai

izmantotājiem jāīsteno zinātniski pamatoti pasākumi zivju resursu

saglabāšanā un pavairošanā. Valsts politikas mērķus un uzdevumus

zivju mazuļu atražošanai un ielaišanā dabiskajās ūdenstilpēs

nosaka MK apstiprinātas zivju resursu mākslīgās atražošanas

pamatnostādnes (ZL 21. panta otrā daļa), bet, ja zivju resursus

pavairo ūdenstilpju, zvejas tiesību nomnieki vai privāto ūdeņu

īpašnieki, to dara atbilstoši ūdenstilpju zivsaimnieciskās

ekspluatācijas noteikumiem un uz atsevišķu līgumu pamata. Par

zivju resursu pavairošanu Daugavā, tās baseina ūdenstilpēs

(Daugavas HES kaskādes darbības zaudējumu kompensācijai) un pēc

valsts pasūtījuma arī citos ūdeņos ir atbildīgs institūts BIOR.

Likums arī paredz, ka zivsaimnieciskā ekspertīze var noteikt

mākslīgi pavairotu zivju mazuļu ielaišanu kā kompensāciju par

saimnieciskās darbības radītajiem zaudējumiem zivju resursiem

noteiktā ūdenstilpē (ZL 26. panta ceturtā daļa). Jaunu zivju sugu

ieviešanai vai pārvietošanai nepieciešama DAP atļauja, kas

saskaņota ar institūtu BIOR un PVD (ZL 22. panta pirmā daļa). ZF

nodrošina finansējumu zivju resursu atražošanas un aizsardzības

pasākumiem (ZL 27.pants), un to piešķir ZF padome, pamatojoties

uz attiecīgiem MK noteikumiem (ZL 29. pants).