101. pants

Ūdenstilpju zivsaimniecisko nozīmi nosaka galvenokārt zivīm nozīmīgu dzīvotņu platība, kvalitāte un pieejamība. Lielākā daļa Latvijā sastopamās anadromās ceļotājzivis (lasis, taimiņš, vimba un nēģis), kā arī alatas, strauta foreles un vairāku citu saimnieciski nozīmīgu sugu zivis nārsto upju straujtecēs, kuru platība Latvijas ūdenstecēs ir ierobežota. Pēdējā gadsimta laikā straujteču platību, kvalitāti un pieejamību ir ietekmējusi arī cilvēka saimnieciskā darbība (aizsprostu izbūve, upju iztaisnošana, punktveida un difūzais piesārņojums u. c.), klimata pārmaiņas, bebru populācijas pieaugums u. c. faktori. Lai novērstu straujteču un citu zivīm nozīmīgu dzīvotņu platības un pieejamības samazināšanās nelabvēlīgo ietekmi, ūdenstilpēs tiek īstenoti dažādi atjaunošanas pasākumi.