Par zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību papildu regulējumu Baltijas jūrā 2024. gadā

15. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ja līdz 2024. gada 30.

septembrim ministrija nebūs radusi iespēju nodrošināt lašu un/vai

mencu piezvejas kvotu apmaiņu starpvalstu līmenī, šīs

neizmantotās piezvejas kvotas daļas var tikt nodotas zvejas

uzņēmumu ierosinātajām starpvalstu zvejas iespēju apmaiņām

uzņēmumu līmenī, ievērojot šādus nosacījumus:

15.1. zvejas uzņēmums iesniedz ministrijai izvērtēšanai

iesniegumu par mencu vai lašu zvejas iespēju starpvalstu apmaiņu

piedāvājumiem uzņēmumu līmenī;

15.2. ministrija ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv

tos zvejas uzņēmumus, kas zvejo aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī

tiem uzņēmumiem, kas zvejo aiz piekrastes ūdeņiem, konsultējas

par zvejas iespēju apmaiņas nosacījumiem;

15.3. ministrija ievēro nosacījumu, ka zvejas iespēju sadalē

turpmākajiem periodiem netiek ņemti vērā zvejas uzņēmumu

starptautisko apmaiņu rezultātā iegūtie papildu citu zivju sugu

(brētliņu, reņģu) nozvejas apjoma limiti.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta

ceturtās daļas 2. punktu un Zvejniecības likuma 16. panta sesto

daļu, lēmums ir izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma

apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta

otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā

rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc

pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies

spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteikts,

ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots

adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto

daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā

publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas

Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs

R. Kronbergs