2. pants

Veikt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN)

likuma grozījumus, izvērtējot darījumu uzraudzības politiku

kontekstā ar Latvijas finanšu sektora konkurētspējas un

uzņēmējdarbības stimulējošo politiku, pārskatot reputācijas risku

kritērijus, mazinot birokrātiju, administratīvo slogu un klienta

pārbaudē iesaistītu institūciju skaitu. Atbrīvot grāmatvežus,

notārus, tiesas, advokātus u.c. institūcijas no klientu

pārbaudes, kas jau tika veikta no banku un UR puses, ja klients

ir reģistrēts Latvijā, ja viņam ir atvērts bankas konts, ļaut

mums tikai ziņot, ja tiešām mēs konstatējam aizdomīgu darījumu

par krāpšanu, par politiski nozīmīgas personas pārkāpumiem un tā

tālāk, samazinot administratīvo slogu. Grozot NILLTPFN likumu,

svarīgi ieviest tādus tirgus dalībnieku aizsardzības mehānismus,

lai nepieļautu atbildības pārnešanu no uzraudzības institūcijām

uz tirgus dalībniekiem. Atbildība par NILLTPFN kontroli,

uzraudzību un apkarošanu visiem likuma subjektiem būtu

centralizēti jāuzņemas vienai valsts institūcijai, kas ir

neatkarīga, Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde.

Pārskatīt un mazināt birokrātiskās prasības zema riska

uzņēmumiem. Veicot likuma grozījumus, izpētīt un ņemt vērā

normatīvo aktu atšķirības ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī

starp Baltijas valstīm, kur, piemēram, Lietuvā NILLTPFN

regulējums ir liberālāks, un tāpēc Latvijas uzņēmēji izvēlas

atvērt norēķinu kontus Lietuvas kredītiestādēs. Grozot likumu, ir

jāpārskata NILLTPFN kontroles sistēma, lai tā atbilstu naudas

atmazgāšanas novēršanas mērķim un identificē aizdomīgu darījumu,

nevis meklē nodokļu riska pazīmes. NILLTPFN likuma grozījumu

mērķis - nodrošinot NILLTPFN prasības tāda mērā un kvalitātē,

lai paaugstinātu Latvijas finanšu sektora reputāciju un

pievilcību ārējo un iekšējo investīciju piesaistei, kā arī

palielinātu Latvijas finanšu sektora konkurētspēju Baltijas un

Ziemeļeiropas līmenī.