15. pants
Deputāta darba tiesību aizsardzība

18

(Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2010.)

15.1 pants. Pabalsts pašvaldības domes vai padomes priekšsēdētājam vai viņa vietniekam

Tiesības saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā (turpmāk — pabalsts) ir personai, kura laika posmā no 1990. gada 4. maija līdz 2021. gada 30. jūnijam bijusi pilsētas domes, vēlētas rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes:

1) priekšsēdētājs divus sasaukumus vienā pašvaldībā;

2) priekšsēdētājs vienā pašvaldībā vienu sasaukumu un priekšsēdētāja vietnieks, kurš ieņēmis algotu amatu, šajā pašvaldībā citu sasaukumu;

3) priekšsēdētāja vietnieks, kurš ieņēmis algotu amatu, vienā pašvaldībā divus sasaukumus;

4) priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks vienā pašvaldībā vienu sasaukumu un priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks tādas pašvaldības domes darbības laikā, kura izveidojusies, attiecīgajai pašvaldībai apvienojoties ar citu pašvaldību;

5) priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks vienā pašvaldībā vienu sasaukumu un priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks vienu sasaukumu šajā pašvaldībā līdz dienai, kad tā apvienojusies ar citu pašvaldību.

Pabalstu pašvaldība piešķir, pamatojoties uz attiecīgās personas iesniegumu, kuru iesniedz attiecīgajai pašvaldībai, ja persona atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) sasniegusi vai ne vēlāk kā piecu gadu laikā sasniegs vecumu, kurā personai saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" rodas tiesības uz vecuma pensiju, vai atzīta par invalīdu;

2) nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", izņemot zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieku, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs saimniecības vadītāja funkciju, ja attiecīgajā saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors);

3) nesaņem bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam".

Ja personai vienlaikus ir tiesības uz šajā pantā noteikto pabalstu un invaliditātes pensiju, vecuma pensiju vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu, tad izmaksā to pabalsta daļu, kas pārsniedz attiecīgi invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru.

Personai, kas saņem pabalstu, ir pienākums ziņot pašvaldībai par tādu apstākļu iestāšanos, kuri izraisa pabalsta izmaksas samazināšanu vai pārtraukšanu. Pabalsts, kas saņemts, pārkāpjot šā panta noteikumus, atmaksājams pašvaldībai.

Pabalsta izmaksu pārtrauc, ja persona neatbilst šajā pantā noteiktajiem kritērijiem pabalsta piešķiršanai, kā arī gadījumā, ja persona izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Pabalsta izmaksu izbeidz sakarā ar tās personas nāvi, kurai pabalsts piešķirts.

Pašvaldība veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai par personu, kurai ir piešķirts un tiek izmaksāts pabalsts un kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai neveic par laikposmu, kurā persona ir nestrādājošs invalīds. Par savlaicīgi neveiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju apdrošināšanai netiek aprēķināta nokavējuma nauda. Kārtību, kādā veicamas un atmaksājamas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai par personu, kura saņem pabalstu, un šo iemaksu apmēru, kā arī kārtību, kādā reģistrējams minēto personu valsts pensijas kapitāls, nosaka Ministru kabinets.

Pabalstu, kā arī izdevumus, kas saistīti ar pabalsta piešķiršanu un izmaksu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu, finansē no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kurā persona ieņēmusi šā panta pirmajā daļā minētos amatus, vai tā pašvaldība, kas ir attiecīgās pašvaldības saistību un tiesību pārņēmēja.

19

(27.09.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008., 13.05.2010. un 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2021.)