2. pants

3. panta 1., 3.a un 4. daļu groza šādi:

"3. pants. Notiesātās personas,

kas pakļautas izraidīšanas vai deportācijas rīkojumam

1. Pēc tās valsts pieprasījuma, kurā persona notiesāta,

valsts, kurā sods tiks izciests, var, ievērojot šī panta

noteikumus, piekrist notiesātās personas nodošanai bez šīs

personas piekrišanas, ja par šo personu taisītais spriedums vai

arī administratīvais lēmums ietver rīkojumu par minētās personas

izraidīšanu vai deportāciju vai arī par jebkādu citu pasākumu,

kura rezultātā šai personai vairs netiek atļauts palikt tajā

valstī, kurā persona notiesāta, pēc tam, kad šī persona tiek

atbrīvota no cietuma.

2. [bez izmaiņām]

3. Piemērojot šī panta noteikumus, tā valsts, kurā persona

notiesāta, nodod valstij, kurā sods tiks izciests, sekojošos

dokumentus:

a. deklarāciju, kurā ietverts notiesātās personas viedoklis

par tās paredzamo nodošanu, vai paziņojumu, ka notiesātā persona

atsakās paust savu viedokli šajā saistībā, un

b. [bez izmaiņām]

4. Nevienu personu, kas nodota saskaņā ar šī panta

noteikumiem, nedrīkst krimināli vajāt, tiesāt vai apcietināt

sprieduma vai apcietinājuma atļaujas izpildes nolūkos par jebkuru

pārkāpumu, kas izdarīts pirms šīs personas nodošanas, izņemot tos

pārkāpumus, par kuriem tika taisīts notiesājošs spriedums, un

tāpat arī citu iemeslu dēļ nedrīkst ierobežot šīs personas

personisko brīvību, izņemot sekojošus gadījumus:

a. ja to atļauj tā valsts, kurā persona ir notiesāta, ir

jāiesniedz pieprasījums atļaujas saņemšanai, kam klāt

pievienojami visi attiecīgie dokumenti un tiesiskā informācija

par visiem notiesātās personas paziņojumiem; atļauja dodama tad,

ja pārkāpums, par ko tā tiek pieprasīta, ir tāds, ka par to

varētu noteikt attiecīgās personas izdošanu saskaņā ar tās valsts

likumiem, kurā persona notiesāta, vai arī ja izdošana nebūtu

paredzēta vienīgi soda lieluma dēļ. Lēmumu pieņem, cik drīz vien

iespējams, bet ne vēlāk kā deviņdesmit dienas pēc piekrišanas

pieprasījuma saņemšanas. Ja valsts, kurā persona ir notiesāta,

nespēj pieņemt lēmumu šajā daļā noteiktajā termiņā, tā informē

valsti, kurā sods tiks izciests, norādot kavēšanās iemeslus un

prognozējamo laiku, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

b. ja notiesātā persona, pēc tam, kad tai ir bijusi iespēja

atstāt tās valsts teritoriju, kurā sods izciests, nav to

izdarījusi trīsdesmit dienu laikā pēc tās galīgās atbrīvošanas,

vai arī, ja tā ir atgriezusies šajā teritorijā pēc izbraukšanas

no tās."

Nobeiguma noteikumi