15. pants
Atbildība par šā likuma noteikumu izpildi

(1) Personas, kuras pārkāpušas šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus par rīcību ar publiskas personas vai kapitālsabiedrības finanšu līdzekļiem un mantu, saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Ja minētos noteikumus pārkāpusi koleģiāla institūcija, saucot pie atbildības šīs institūcijas locekļus, ņem vērā attiecīgā likuma noteikumus par koleģiālas institūcijas locekļu atbildību.

(2) Ja šā likuma pārkāpumus konstatējusi Valsts kontrole, veicot revīziju, revidējamā vienība sešu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā Valsts kontroles lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, informē Valsts kontroli par šā panta pirmajā daļā minēto personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem. Ja revīzijas ziņojums attiecas uz vairākām revidējamām vienībām, revidējamā vienība veic izvērtējumu tikai par to, kas attiecas uz šo revidējamo vienību. Ja augstāka iestāde triju nedēļu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, nav informējusi Valsts kontroli un revidējamo vienību, ka pati izmantos tiesības veikt revidējamās vienības amatpersonu atbildības izvērtējumu, to veic revidējamā vienība un par izvērtēšanas rezultātiem informē Valsts kontroli un augstāko iestādi.

(3) Ja amatpersona vai darbinieks ar savu rīcību nodarījis publiskai personai vai kapitālsabiedrībai zaudējumus un neatlīdzina tos labprātīgi, zaudējumus piedzen, ja no pārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā četri gadi. Dienesta, darba vai amata tiesisko attiecību izbeigšana nav pamats, lai zaudējumus nepiedzītu.

(4) Ja zaudējumi nodarīti aiz rupjas neuzmanības, tos atlīdzina ne vairāk kā attiecīgās amatpersonas vai darbinieka viena gada mēnešalgas apmērā, ņemot vērā pārkāpuma izdarīšanas gadā aprēķināto vidējo mēnešalgu pēc nodokļu nomaksas.

(5) Par rupju neuzmanību nav uzskatāmi šādi apstākļi:

1) rīcības prettiesiskuma iemesls ir tiesību normu nepareiza piemērošana vai interpretācija, ja viedoklis, kas bijis amatpersonas rīcības pamatā, uzskatāms par juridiski adekvātu. Tas, ka augstāka iestāde vai tiesa vēlāk ir paudusi citu viedokli, nav apstiprinājums tam, ka amatpersonas viedoklis bijis juridiski neadekvāts;

2) rīcība, izpildot amatpersonai vai darbiniekam saistošus norādījumus (iekšēju normatīvu aktu, augstākas iestādes vai amatpersonas rīkojumu);

3) amatpersonas vai darbinieka rīcība attiecīgo pienākumu ietvaros parasti ir saistīta ar augstu risku nodarīt zaudējumus.

(6) Amatpersona vai darbinieks atlīdzina zaudējumus tādā apmērā, kādu varēja saprātīgi paredzēt prettiesiskās rīcības laikā kā šīs rīcības sagaidāmās sekas, ja vien rīcība nav notikusi ļauna nolūka dēļ.

(7) Noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarītos zaudējumus atlīdzina (tai skaitā nosaka noilguma termiņu un zaudējumu apmēru) attiecīgi saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu.

27

(06.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2014. un 16.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2019. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)