Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Kultūras

pieminekļa teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai

tiktu saglabāts kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā

(valdījumā). Valsts īpašumā esošā kultūras pieminekļa saglabāšanu

nodrošina tā īpašnieks/valdītājs.

1.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir

ievērot likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus

par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt

Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošā

kultūras pieminekļa teritorijai.

1.1.3. Prioritāri kultūras piemineklis izmantojams kultūras,

izglītības un zinātnes mērķiem, bet pieļaujama kultūras

pieminekļa izmantošana arī saimnieciskiem vai citiem mērķiem, ja

tādējādi netiek apdraudētas kultūras pieminekļa saglabājamās

vērtības, netiek mazināta tā zinātniskā un vēsturiskā

vērtība.

1.1.4. Nodrošinot kultūras pieminekļa uzturēšanu un

saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) regulāri jāveic kultūras

pieminekļa teritorijas apsekošana (vizuālā apskate), lai

noskaidrotu iespējamus bojājumus un apdraudējumus, īpašu uzmanību

pievēršot kultūras pieminekļa teritorijas zemes reljefa izmaiņām,

kas radušās dabas procesu, nelikumīgas zemes rakšanas vai

saimnieciskās darbības rezultātā. Kultūras pieminekļa teritorijā

konstatējot cilvēku kaulu fragmentus un/vai arheoloģiskās

senlietas (piemēram, senas monētas, no dzelzs, bronzas, dzintara,

kaula vai cita materiāla izgatavotas rotas, ieročus, darbarīkus,

iedzīves priekšmetus vai to fragmentus u.c.), par to nekavējoties

jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību

saglabāšana.

1.1.5. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu,

īpašniekam (valdītājam) jāveic tā teritorijas uzturēšana un

kopšana, nepieļaujot kultūras pieminekļa teritorijas aizaugšanu,

piegružošanu un izbraukāšanu.

1.1.6. Kultūras pieminekļa izpētes darbus, kas var novest pie

tā pārveidošanas, kā arī pašu arheoloģisko izpēti drīkst veikt

tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju.

1.1.7. Kultūras pieminekļa uzturēšanu veic īpašnieks

(valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt vai bojāt,

tā teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar

Pārvaldes atļauju. Kultūras pieminekļa teritorijas pārveidošana

pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt

kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā

nepazeminās kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.

1.2.2. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā

atstātas kultūras pieminekļa teritorijas vai tās daļas

lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana

un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama.

1.2.3. Pēc mežizstrādes darbiem pieļaujama tikai dabiska meža

atjaunošanās, neveicot mehānisku augsnes sagatavošanu meža

stādīšanai.

1.2.4. Ja nepieciešama ar reljefa izmaiņām saistīta kultūras

pieminekļa un tam piegulošās teritorijas pārveidošana, jāsaņem

Pārvaldes atļauja kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības

zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā kultūras pieminekļa

īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai

izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma).

Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes

atļauju.

1.2.5. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde

izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko

izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu

pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

1.2.6. Pārvalde kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam)

izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta

paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas

veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas

(atkarībā no darbu rakstura un apjoma - darbu apraksts,

kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām,

vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas.

1.2.7. Kultūras pieminekļa teritorijā aizliegts meklēt

senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla

blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās

ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes

atļauju.

1.2.8. Kultūras pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā

zemē, ūdenī vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par

senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā

publiskā muzejā.

1.2.9. Par kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu

pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Kultūras pieminekļa teritorijas kopšana, uzturēšana un

apsaimniekošana, kas tiek veikta, nebojājot un nepārveidojot

kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības.

1.3.2. Teritorijas lauksaimnieciska apstrāde līdzšinējā

platībā, neveicot dziļaršanu, bet pielietojot augsnes minimālās

apstrādes veidus, kas nepārsniedz 10-15 cm dziļumu.

1.3.3. Kultūras pieminekļa teritorijā esošu dzīvojamo,

saimniecības ēku un citu būvju pārbūve esošajos apjomos, fasāžu

un iekštelpu remontdarbi, neveicot zemes rakšanas darbus.

1.3.4. Kultūras pieminekļa teritorijā izvietoto labiekārtojuma

elementu (ja tādi ir) uzturēšana un remonts esošajos apjomos,

neveicot zemes rakšanas darbus un nebojājot kultūras

pieminekli.