2. pants

Arheoloģiskajā piemineklī un tā teritorijā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai

tiktu saglabāts arheoloģiskais piemineklis, kas ir to īpašumā

(valdījumā). Valsts īpašumā esošo reģiona nozīmes arheoloģiskā

pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

2.1.2. Arheoloģiskā pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums

ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes

norādījumus par arheoloģiskā pieminekļa izmantošanu un

saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies

īpašumā (valdījumā) esošajam arheoloģiskajam piemineklim; laikus

informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko

darbību, kas pārveido arheoloģisko pieminekli.

2.1.3. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa

aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona. Ar reģiona nozīmes

arheoloģiskā pieminekļa aizsardzības zonu un tās uzturēšanas

režīmu var iepazīties informācijas sistēmas "Mantojums"

(https://mantojums.lv) sadaļā "Režīmi un ĢEO".

2.1.4. Arheoloģisko pieminekli izmanto kultūras, izglītības,

zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai

Arheoloģiskais piemineklis, teritorija ap to un aizsardzības zona

tiktu saglabāti esošajā veidolā.

2.1.5. Lai nodrošinātu arheoloģiskā pieminekļa uzturēšanu un

saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri

jāveic arheoloģiskā pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai

noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību

pievēršot reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai

nelikumīgas zemes rakšanas rezultātā. Arheoloģiskā pieminekļa

teritorijā konstatējot kultūrslāni (tumšu zemi ar organikas un

ogļu piejaukumu), atsegtas senās konstrukcijas vai atrodot

arheoloģiskās senlietas, par to nekavējoties jāinformē Pārvalde

un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

2.1.6. Lai nodrošinātu arheoloģiskā pieminekļa teritorijas

uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un

regulāri jāveic teritorijas kopšana, nepieļaujot pašizsējas koku

un krūmu augšanu, teritorijas piegružošanu un izbraukāšanu.

2.1.7. Arheoloģiskā pieminekļa izpētes darbus, kas var novest

pie tā pārveidošanas, kā arī pašu arheoloģisko izpēti drīkst

veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju.

2.1.8. Arheoloģiskā pieminekļa uzturēšanu, konservāciju,

remontu un restaurāciju veic īpašnieks (valdītājs) par saviem

līdzekļiem.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Arheoloģisko pieminekli ir aizliegts iznīcināt un tā

teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes

atļauju. Arheoloģiskā pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo

daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir

labākā iespēja, kā saglabāt arheoloģisko pieminekli, vai arī tad,

ja pārveidojumu rezultātā nepazeminās arheoloģiskā pieminekļa

vērtība.

2.2.2. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā

atstātas arheoloģiskā pieminekļa teritorijas vai tās daļas

lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana

un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama. Pēc mežizstrādes darbiem

pieļaujama dabiska meža atjaunošanās.

2.2.3. Ja paredzēti reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa

pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas reģiona nozīmes

arheoloģiskā pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams

saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas

darbiem. Darbus drīkst veikt tikai sertificēta vai diplomēta

speciālista vadībā. Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams

saņemt Pārvaldes atļauju.

2.2.4. Ar reljefa izmainīšanu saistītu darbu laikā jānodrošina

arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no

plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem

nepieciešams saņemt atsevišķu Pārvaldes atļauju.

2.2.5. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde

izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko

izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu

pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

2.2.6. Pārvalde arheoloģiskā pieminekļa īpašniekam

(valdītājam) izsniedz darbu veikšanas atļauju, pamatojoties uz

iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu vieta, apjoms un

izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu

dokumentācijas izvērtēšanas un saskaņošanas Pārvaldē.

2.2.7. Arheoloģiskā pieminekļa teritorijā aizliegts meklēt

senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla

blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās

ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju.

Arheoloģiskā pieminekļa teritorijā zemē vai virs zemes atrastas

senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē

Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.

2.2.8. Arheoloģiskā pieminekļa vides pieejamības risinājumi

pieļaujami pēc konsultēšanās Pārvaldē, ja tos izstrādājis

diplomēts arhitekts, tie nepārveido arheoloģiskā pieminekļa

saglabājamās vērtības, nepasliktina tās uztveri un nerada no

publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas arheoloģiskā

pieminekļa ārējā veidolā.

2.2.9. Par reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa

aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota

administratīvā atbildība.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa kopšana,

uzturēšana un cita saimnieciska darbība, kas tiek veikta

izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, to

nepārveido un nesamazina arheoloģiskā pieminekļa kultūrvēsturisko

vērtību.

2.3.2. Darbi, kas neietekmē zemes slāņus un neizmaina reljefu,

nepārveido vai neiznīcina pieminekļa saglabājamās vērtības.

2.3.3. Arheoloģiskā pieminekļa izvietoto labiekārtojuma

elementu uzturēšana un remonts esošajos apjomos, neveicot zemes

rakšanas darbus.