2. pants

Reģiona nozīmes arhitektūras piemineklī un tā

teritorijā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai

tiktu saglabāts reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir

to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo reģiona nozīmes

arhitektūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

2.1.2. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka

(valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos

aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par reģiona nozīmes

arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt

Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā)

esošajam reģiona nozīmes arhitektūras piemineklim; laikus

informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko

darbību, kas pārveido reģiona nozīmes arhitektūras

pieminekli.

2.1.3. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa

aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona. Ar reģiona nozīmes

arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonu un tās uzturēšanas

režīmu var iepazīties informācijas sistēmas "Mantojums"

(https://mantojums.lv) sadaļā "Režīmi un ĢEO".

2.1.4. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli izmanto tā

sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma,

saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts reģiona

nozīmes arhitektūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tās

teritorijā un aizsardzības zonā.

2.1.5. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa

uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un

regulāri jāveic reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa

apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un

iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam,

lietusūdens novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un

ailu aizpildījumam. Ja reģiona nozīmes arhitektūras piemineklī

saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam (valdītājam)

jāveicina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no

straujām mitruma un temperatūras svārstībām.

2.1.6. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa

teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam)

savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot

vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus),

nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt

reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli.

2.1.7. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu,

konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks

(valdītājs) par saviem līdzekļiem, pieaicinot attiecīgus

speciālistus darbu veikšanai.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli ir aizliegts

iznīcināt. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa pārveidošana

vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama

tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt reģiona nozīmes

arhitektūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā

nepazeminās reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa vērtība.

2.2.2. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa konservācijā,

remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku

vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus

materiālus.

2.2.3. Ja paredzēti reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa

pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas reģiona nozīmes

arhitektūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams

saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas

darbiem.

2.2.4. Pārvalde reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa

īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz

iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un

izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu

dokumentācijas saskaņošanas Pārvaldē. Projektā, vadoties no darbu

rakstura un apjoma, ietver vizuālās fiksācijas dokumentus,

projekta darba uzdevuma aprakstu, metodiku, izmantojamo materiālu

pamatojumu un citu nepieciešamo informāciju darbu veikšanai.

2.2.5. Dokumentācijas izstrādē un darbu veikšanā ir

jāpieaicina sertificēti vai diplomēti restauratori (u.c.

speciālisti) ar pieredzi arhitektūras pieminekļu remontēšanā,

konservācijā, restaurācijā un rekonstrukcijā. Darbi veicami

restauratoru un speciālistu uzraudzībā.

2.2.6. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieks

(valdītājs) 10 dienas pirms darbu sākšanas par tiem rakstiski

informē Pārvaldes Rīgas reģionālo nodaļu.

2.2.7. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu

atbilstību saņemšanai, 3 mēnešu laikā jāiesniedz pārskatu

(restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.

2.2.8. Kultūras pieminekļa energoefektivitātes uzlabošana un

inženiertīklu ierīkošana, ja netiek pārveidota ēkas arhitektūra

un tās ārējais veidols, kā arī netiek nomainīti vēsturiskie logi,

durvis un netiek skarti vēsturiskie interjeri, veicama pēc

konsultēšanās ar Pārvaldi.

2.2.9. Kultūras pieminekļa vides pieejamības risinājumi

īstenojami pēc konsultēšanās ar Pārvaldi. Vides pieejamības

risinājumus izstrādā diplomēts arhitekts ar pieredzi kultūras

mantojuma saglabāšanā, tie nedrīkst pārveidot kultūras pieminekļa

saglabājamās vērtības, nepasliktina kultūras pieminekļa uztveri

un nerada no publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas

kultūras pieminekļa ārējā veidolā.

2.2.10. Par reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa

aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota

administratīvā atbildība.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa kopšanai,

uzturēšanai un citai saimnieciskai darbībai, kas tiek veikta

izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, to

nepārveido un nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību.