1. pants

Kultūras piemineklī un tā teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai

tiktu saglabāts kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā

(valdījumā). Valsts īpašumā esoša kultūras pieminekļa saglabāšanu

nodrošina tās valdītājs.

1.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir:

ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes

norādījumus par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu;

informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā

(valdījumā) esošam kultūras piemineklim; laikus informēt Pārvaldi

par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas

pārveido kultūras pieminekli.

1.1.3. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa aizsardzību ir

noteikta aizsardzības zona 500 metru attālumā ap kultūras

pieminekli.

1.1.4. Kultūras pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai vai

kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai

citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts kultūras piemineklis un

kultūrvēsturiskā vide tā teritorijā un aizsardzības zonā.

1.1.5. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa uzturēšanu un

saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri

jāveic kultūras pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai

noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību

pievēršot ēkas jumtam, lietusūdens novadīšanas sistēmas

elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu aizpildījumam. Ja kultūras

piemineklī saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam

(valdītājam) jāveicina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats,

izvairoties no straujām mitruma un temperatūras svārstībām.

1.1.6. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa teritorijas

uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un

regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko

labiekārtojuma raksturu (tsk. žogus, stādījumus), nepieļaujot

pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt kultūras

pieminekli.

1.1.7. Kultūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu

un restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem

līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Kultūras

pieminekļa pārveidošana vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar

jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā

saglabāt kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma

rezultātā nepazeminās kultūras pieminekļa vērtība.

1.2.2. Kultūras pieminekļa konservācijā, remontā un

restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem

uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

1.2.3. Ja paredzēti kultūras pieminekļa pārveidošanas darbi,

kas rada izmaiņas kultūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās,

nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai

restaurācijas darbiem. Darbus drīkst veikt tikai kompetenta

speciālista vadībā, kura kompetenci pamato atbilstošs

kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

1.2.4. Pārvalde kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam)

izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta

paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju

izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu

rakstura un apjoma - vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta,

apraksta un metodikas) izvērtēšanas.

1.2.5. Par kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu

pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Kultūras pieminekļa kopšana, uzturēšana un cita

saimnieciskā darbība, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam

atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, nepārveidojot kultūras

pieminekļa saglabājamās vērtības;

1.3.2. Kultūras pieminekļa iekšējās pārbūves, ja ir veikta

arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija un pārbūves neskar

saglabājušos vēsturiskos interjerus, tā daļas vai elementus;

1.3.3. Kultūras pieminekļa atjaunošanas darbi, ja tiek

pastiprinātas vai nomainītas bojātās konstrukcijas ar oriģinālam

atbilstošiem materiāliem;

1.3.4. Kultūras pieminekļa energoefektivitātes uzlabošana un

inženiertīklu ierīkošana, ja netiek pārveidota ēkas arhitektūra

un tās ārējais veidols, kā arī netiek nomainīti vēsturiskie logi,

durvis un netiek skarti vēsturiskie interjeri;

1.3.5. Kultūras pieminekļa vides pieejamības risinājumi, ja

tos izstrādājis diplomēts arhitekts, tie nepārveido kultūras

pieminekļa saglabājamās vērtības, nepasliktina tā uztveri un

nerada no publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas kultūras

pieminekļa ārējā veidolā.